Ankarā notiekošajā NATO samitā Latvija pievienojusies vairākām daudznacionālām iniciatīvām, kuru mērķis ir stiprināt alianses atturēšanas un aizsardzības spējas, veicināt militāro mobilitāti un paplašināt sadarbību aizsardzības industrijā.
Viena no būtiskākajām iniciatīvām paredz kopīgu militārās mobilitātes spēju attīstīšanu Arktikas un citos sarežģītos apstākļos. Attiecīgu nodoma vēstuli parakstīja Latvijas aizsardzības ministrs Raivis Melnis kopā ar Somijas, Norvēģijas un Dānijas aizsardzības ministriem. Valstis plāno dalīties ar izmēģinājumu rezultātiem un tehnisko informāciju, kā arī izvērtēt kopīgas transportlīdzekļu izstrādes un iepirkumu iespējas. Plānots, ka pirmie kopīgie iepirkumi varētu sākties 2027. gadā.
Vienlaikus Latvija kopā ar vēl 18 NATO dalībvalstīm pievienojusies iniciatīvai par iepirkumu koalīciju izveidi, lai palielinātu aizsardzības industrijas jaudas un paātrinātu kritiski nepieciešamo militāro spēju attīstību. Tās mērķis ir veicināt kopīgus daudznacionālus iepirkumus, ciešāku sadarbību ar aizsardzības uzņēmumiem un efektīvāku NATO spēju trūkumu novēršanu.
Atsevišķu nodoma vēstuli parakstīja ASV, Polija, Igaunija un Latvija, vienojoties veidot jaunu transatlantiskās sadarbības modeli aizsardzības industrijā. Projekts paredz attīstīt kopīgu pieprasījumu pēc modernām precīzo triecienu sistēmām un paplašināt to ražošanas jaudas Eiropā, vienlaikus stiprinot NATO austrumu flanga atturēšanas spējas.
NATO Aizsardzības industrijas forumā Latvija pievienojās arī desmit sabiedroto kopīgajam paziņojumam par Zviedrijas uzņēmuma “Saab” agrīnās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu GlobalEye iespējamu daudznacionālu iepirkumu. Jaunā sistēma pakāpeniski aizstās daļu no pašreiz izmantotajām Boeing E-3 AWACS lidmašīnām, nodrošinot efektīvāku situācijas pārraudzību gaisa, sauszemes un jūras vidē, tostarp uzlabojot spēju savlaicīgi atklāt bezpilota lidaparātu spietus un raķešu draudus.
Forumā sabiedrotie vienojās arī tuvāko piecu gadu laikā investēt vairāk nekā 40 miljardus ASV dolāru pretdronu spēju attīstībā, kā arī līdz 2027. gada beigām pieckāršot bezpilota lidaparātu operatoru sagatavošanas apjomu.
Kā uzsvēris aizsardzības ministrs Raivis Melnis, pašreizējā drošības situācija prasa arvien ciešāku sabiedroto sadarbību ne tikai militārajā plānošanā, bet arī aizsardzības industrijas attīstībā un kopīgu spēju iepirkumos. Latvijas iesaiste šajās iniciatīvās paredzēta, lai paātrinātu modernu tehnoloģiju ieviešanu un stiprinātu gan NATO kolektīvās aizsardzības spējas, gan Eiropas aizsardzības industriju.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!