Krievijas valsts ziņu aģentūra RIA „Novosti” piektdien, 25. septembrī, publicēja Aleksandra Nosoviča rakstu „Krieviju gaida vēl viena speciālā militārā operācija. Tā būs ļoti īsa”. Tajā autors par iespējamu Krievijas militārās operācijas mērķi nosauc Lietuvu un pieļauj raķešu triecienus ar kodollādiņiem. Publikācija vēlāk no RIA „Novosti” vietnes pazuda.
Par ieganstu šiem spriedumiem Nosovičs izmanto Lietuvas Seimā virzīto konstitūcijas grozījumu, kas paredz svītrot aizliegumu valsts teritorijā atrasties masu iznīcināšanas ieročiem.
Viņš apgalvo, ka iespēja Lietuvā izvietot kodolieročus radītu apdraudējumu Krievijai, un raksta, ka iespējamā konfliktā Maskava varētu iztikt bez sauszemes karaspēka, izmantojot raķetes ar „attiecīgu lādiņu”.
Rakstā Nosovičs salīdzinājis Lietuvu ar Ukrainu un apgalvojis, ka konflikta gadījumā Krievija spētu veikt zibenīgu triecienu un sasniegt savus mērķus ļoti īsā laikā.
Lietuvas Seims 22. septembrī atbalstīja grozījumu pēc izskatīšanas, taču, lai mainītu konstitūciju, vēl nepieciešami divi balsojumi ar trīs mēnešu starplaiku. Pirmais no tiem paredzēts 6. oktobrī. Nosoviča slejā šis vēl nepabeigtais likumdošanas process pasniegts kā pamats runām par iespējamu militāru atbildi.
Sikorskis: Polija saņem signālus par Krievijas gatavošanos „kaut kam lielam”
Dienu pirms RIA „Novosti” publikācijas Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis diskusijā Ņujorkā paziņoja, ka Polija no vairākiem avotiem saņem informāciju par Krievijas gatavošanos „kaut kam lielam” vēl šogad. Viņš avotus neatklāja un nenosauca konkrētu paredzētās rīcības mērķi.
Viens no ministra minētajiem iespējamiem scenārijiem ir Krievijas sarīkots uzbrukums, ko Maskava piedēvētu pretiniekam, lai radītu ieganstu mobilizācijai. Sikorskis pieminēja arī Baltijas valstu drošību un Krievijas vēlmi iegūt sauszemes savienojumu ar Kaļiņingradu, taču uzsvēra, ka nav zināms, kā Maskava rīkosies.
Izlūki: iespējams Krievijas uzbrukums NATO pāris mēnešu laikā
Jau tuvāko pāris mēnešu laikā Maskava varētu mēģināt pārbaudīt NATO noturību, uzbrūkot kādai alianses dalībvalstij. Šādu brīdinājumu izteicis Dānijas militārās izlūkošanas vadītājs Tomass Arenkils, vēsta “Reuters”.
Kopenhāgena pieļauj, ka Maskava varētu mēģināt ievest alianses teritorijā ierobežotu karavīru kontingentu bez atpazīšanas zīmēm.
Vēl viens iespējamais scenārijs ir Krievijas tālas darbības ieroču triecieni NATO kritiskajai infrastruktūrai vai citas postošas diversijas, izmantojot viltus karoga operāciju un Ukrainas bezpilota lidaparātus.
Izlūkdienests šāda scenārija risku vērtē kā “zemu, bet pieaugošu”.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!