Krievija pārbauda NATO reakciju un vienlaikus cenšas panākt, lai Eiropas sabiedrības, baidoties par savu drošību, novērstos no palīdzības Ukrainai. Šādu vērtējumu 21. oktobrī publicētajā LRT intervijā paudis Lietuvas premjerministrs Mindaugs Sinkevičs.
Sinkevičs Polijā viesojās 12.–13. oktobrī. Abu valdību sarunās uzmanības centrā bija NATO austrumu flanga stiprināšana, robežu aizsardzība un atbalsts Ukrainai.
Provokācijas pie kolektīvās aizsardzības sliekšņa
Sinkēvičs uzskata, ka Maskava meklē robežu, līdz kurai iespējams darboties, neizraisot kolektīvās aizsardzības pasākumus. Provokāciju uzdevums ir arī uzturēt bailes un nenoteiktību. Šādos uzbrukumos mēdz izmantot nolīgtus izpildītājus, tādēļ uz tiem jāmeklē atšķirīga atbilde nekā konvencionālai agresijai.
NATO skaidro, ka būtiski kiberuzbrukumi un citi hibrīduzbrukumi var sasniegt bruņota uzbrukuma līmeni un kļūt par pamatu 5. panta piemērošanai. Katru gadījumu vērtē atsevišķi. Šis pants paredz sabiedroto pienākumu palīdzēt uzbrukumā cietušai dalībvalstij, katrai izraugoties nepieciešamos pasākumus. Savukārt apdraudējuma gadījumā iespējams pieprasīt arī konsultācijas saskaņā ar 4. pantu.
Tieša saziņa un kopīgas mācības
Sinkevičs un Polijas premjers Donalds Tusks vienojušies incidentu gadījumā sazināties tieši, operatīvi apmainīties ar informāciju un saskaņot politisko reakciju. Apspriesta arī iespēja rīkot abu armiju mācības topošajā Kapčamiesta poligonā, stiprinot Suvalku koridora drošību.
Polijas valdības paziņojumā Tusks uzsvēris, ka valsts ieguldījumi robežas ar Krieviju un Baltkrieviju nostiprināšanā nesniegtu gaidīto rezultātu bez Lietuvas līdzdalības. Austrumu flanga aizsardzību Varšava uzskata par kopīgu uzdevumu, kurā būtiska loma ir arī Latvijai, Igaunijai un Somijai.
Draudu konkrētību ilustrē Tuska paziņojums par divu Turcijas pilsoņu aizturēšanu Polijas un Vācijas dienestu sadarbībā. Saskaņā ar līdzšinējiem izmeklēšanas secinājumiem viņi esot gatavojušies Krievijas uzdevumā aizdedzināt “Starlink” staciju Mazovijā. Tā nodrošina sakarus arī Ukrainas vajadzībām. Aizturēto iespējamā vaina vēl jāvērtē tiesiskā procesā.
Drošību saista ar atbalstu Ukrainai
Polija un Lietuva atbalsta sankciju pastiprināšanu pret Krieviju. Pēc tikšanās Tusks norādīja, ka Eiropai jāsaglabā tās rīcībā esošie spiediena instrumenti un jāapsver sankciju stiprināšana.
Lietuvas valdība savukārt uzsver: palīdzība Ukrainai vienlaikus stiprina Eiropas drošību. Abu premjeru ieskatā reģiona aizsardzībai un noturībai jāatspoguļojas arī nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā, paredzot papildu finansējumu ārējo robežu aizsardzībai.
Sadarbība aptver arī “Rail Baltica” un “Harmony Link” projektus. Lietuvas valdības paziņojumā tie izcelti kā stratēģiski nozīmīgi militārajai mobilitātei, enerģētiskajai drošībai un reģiona noturībai. Premjeri apliecinājuši apņemšanos strādāt pie to savlaicīgas īstenošanas un pietiekama ES finansējuma.
Intervijā skarti arī poļu mazākumtautības jautājumi. Sinkevičs norādījis uz atbalstu skolu saglabāšanai, vienlaikus atzīstot, ka koalīcijā vēl nav vienošanās par divvalodu vietvārdu uzrakstiem un diakritiskajām zīmēm personvārdos.
Avots: LRT
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!