Droni, raķetes un “nejauši” incidenti: Polijas premjers brīdina poļu tautu, Latviju un Lietuvu par Maskavas provokācijām

Krievija varētu mēģināt veikt ar droniem vai raķetēm īstenotus triecienus valstīm, kuras atbalsta Ukrainu, tostarp Polijai, bet pēc tam tos pasniegt kā nejaušus incidentus. Par šādu izlūkdienestu vērtētu scenāriju ceturtdien, 17. septembrī, uzrunā Polijas parlamentam brīdināja premjerministrs Donalds Tusks.

Tusks uzsvēra, ka runa nav par izlūkdienestu konstatētu gatavošanos plaša mēroga iebrukumam Polijā, bet gan par iespējamiem ierobežotiem, ārēji šķietami nejaušiem incidentiem. To mērķis varētu būt pārbaudīt NATO reakciju, vājināt sabiedroto vienotību un radīt šaubas par alianses gatavību praktiski piemērot Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu.

“Informācija ir saskanīga un pārliecinoša”

“Krievijas plānos, pēc izlūkdienestu vērtējuma, ir arī hibrīdtriecieni ar droniem un raķetēm pret valstīm, kuras atbalsta Ukrainu, tostarp Poliju,” sacīja Tusks.

Pēc viņa teiktā, par šādu iespēju runāts jau ilgāku laiku, taču tagad saņemtā informācija esot “ļoti saskanīga un diemžēl pārliecinoša”.

Aģentūra AP vēsta, ka Polijas premjers balstījies NATO, Ukrainas un ASV rīcībā esošajā izlūkošanas informācijā.

Tusks norādīja, ka pastāv reāls risks – droni vai cita veida lādiņi varētu ielidot vienas vai vairāku NATO austrumu flanga valstu teritorijā un nodarīt postījumus.

Maskava tādā gadījumā, pēc viņa prognozes, apgalvotu, ka noticis negadījums un NATO atbildes rīcībai neesot pamata.

Šādi “nejauši” incidenti, pēc Tuska teiktā, būtu paredzēti, lai paralizētu vai vismaz vājinātu NATO dalībvalstu apņēmību izmantot līgumā paredzētos kolektīvās aizsardzības mehānismus.

Mērķis – pārbaudīt NATO 5. panta darbību

Polijas premjers uzskata, ka viens no Maskavas mērķiem varētu būt pārliecināt NATO valstis, ka alianses 5. pants ir “vairāk teorētisks nekā praktisks”.

Krievija varētu censties nostiprināt priekšstatu, ka sabiedrotie nevēlēsies aizstāvēt Latviju vai Lietuvu, ja notiekošais tiks raksturots nevis kā atklāts kara pieteikums, bet gan kā atsevišķi, šķietami neskaidri incidenti.

Tusks brīdināja, ka atkārtoti triecieni Krievijas iecerē varētu kļūt par arvien uzskatāmāku NATO šķietamās bezspēcības demonstrējumu. Maskava šādu stratēģiju varētu īstenot, cerot arī uz politiskām pārmaiņām Eiropā un tādu spēku nostiprināšanos, kuri miera un pacifisma vārdā aicinātu pārtraukt palīdzību Ukrainai.

“Ne visi vēlas mirt par Poliju, Latviju vai Lietuvu,” Tusks raksturoja argumentu, kuru, viņaprāt, jau izmanto atsevišķi Rietumu politiķi un politiskie spēki.

Viņš uzsvēra, ka tieši tādēļ Polijai pašai skaidri jāapliecina gatavība izpildīt saistības pret pārējām NATO valstīm. Lojalitātei aliansei un 5. pantam, pēc Tuska teiktā, jākļūst par Polijas nostājas pamatu. NATO līguma 5. pants paredz, ka bruņots uzbrukums vienai dalībvalstij uzskatāms par uzbrukumu visām.

Polija pastiprina robežpunktu aizsardzību

Reaģējot uz apdraudējuma vērtējumu, Polijas valdība nolēmusi pastiprināt robežšķērsošanas vietu, ceļu, dzelzceļa un citas kritiskās infrastruktūras aizsardzību.

Paaugstinātā gatavībā atrodas militārie inženieri Helmā, Hrubešovā, Zamoscā, Jaroslavā un Pšemislas apkārtnē. Rezervē sagatavoti arī lidlauku remonta spēki, kuriem uzbrukuma gadījumā būtu jāatjauno bojāti skrejceļi, dzelzceļa sliedes vai citi transporta infrastruktūras objekti.

Tusks pauda pārliecību, ka Polijas militārie inženieri spētu ātri atjaunot ceļu, dzelzceļa un nepieciešamības gadījumā arī enerģētikas infrastruktūras darbību.

“Nekas neliecina par iebrukumu”

Premjers vienlaikus uzsvēra, ka pašlaik nekas neliecina par gatavošanos Krievijas iebrukumam Polijā. Tomēr valstij esot jāgatavojas daudz bīstamākām provokācijām un incidentiem par līdz šim pieredzētajiem.

Tusks sacīja, ka Krievijai nav nepieciešams fiziski šķērsot Polijas robežu, lai pret valsti īstenotu hibrīdkaru. Tas jau notiekot, izmantojot dronus, sabotāžu un dezinformāciju internetā.

Viņš uzsvēra, ka Polija netiks iebiedēta un ka uz jebkuru apzinātu uzbrukumu sekos izlēmīga Polijas un tās sabiedroto atbilde.

Polijas valdības vadītājs arī aicināja parlamenta deputātus un sabiedrību drošības jautājumos rīkoties vienoti. Jautājumos, kas skar valsts robežu, gaisa telpu un iedzīvotāju drošību, politiķiem, pēc viņa teiktā, jārunā vienā balsī.

Brīdinājums izskan pēc uzbrukuma pie Polijas robežas

Tuska uzruna izskanēja dienā, kad Krievijas drons eksplodēja aptuveni četrus kilometrus no Polijas robežas un, pēc Polijas premjera sniegtās informācijas, trāpīja degvielas uzpildes stacijai Ukrainā.

Polijas pretgaisa aizsardzības sistēmas tika aktivizētas, bet Ļubļinas un Žešovas lidostas uz laiku apturēja darbību. Tusks paziņoja, ka naktī dosies uz Ukrainu, lai ar prezidentu Volodimiru Zelenski apspriestu aizsardzību pret jaunajiem dronu veidiem un turpmākās sankcijas pret Krieviju, raksta “The Guardian”

Polijas premjers arī pauda pārliecību, ka Krievija vismaz līdz ziemas beigām nav gatava nopietnām sarunām par pamieru vai mieru, ja vien Ukraina nepiekrīt pilnīgai kapitulācijai. Šāds iznākums, pēc Tuska vērtējuma, tieši palielinātu apdraudējumu Ukrainas kaimiņvalstīm, tostarp Polijai un Baltijas valstīm.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!