Nabadzība dara cilvēkus stulbākus

nabadzība

Kā noskaidrots jaunākajos pētījumos, dzīvošana no algas līdz algai pazemina cilvēka prāta spējas. Četrus gadus zinātnieki pētīja, kā bezdarbs un nabadzība ietekmē cilvēka kognitīvās spējas.  Pētījuma rezultāti, kas publicēti izdevumā Journal of Applied Psychology, ir šokējoši – ilgstošas naudas grūtības jūtami pazemina personas IQ līmeni.

Novērojot eksperimenta dalībniekus, zinātnieki konstatēja, ka smagi sadzīves apstākļi cilvēkā formē tā saucamo nabadzības mentalitāti. Nepieciešamība nepārtraukti domāt, kur lai ņem naudu dzīvošanai, apslāpē personas radošās un analītiskās spējas, kā arī palielina kļūdainu un neapdomīgu lēmumu skaitu.

„Nabadzība cilvēka IQ atņem 13-14 punktus. Līdzīgu efektu var novērot personām, kam ir nopietns miega deficīts un alkoholiķiem. Pamēģiniet sevi iztēloties nabadzīga cilvēka ādā. Katru baltu dieniņu jums nākas domāt vienīgi par to, kur ņemt naudu, lai izdzīvotu.  Jūs tērējat milzu enerģiju tam, lai apmierinātu pašas vienkāršākās vajadzības. Jūs dzīvojat vienā vienīgā stresā, kļūstat neuzmanīgs un viegli aizkaitināms. Un smadzeņu darbībai tas par labu nenāk”, — skaidro viens no pētījuma autoriem, Prinstonas Universitātes psihologs, Eldars Šarifs (Eldar Shafir).

Nabadzība dara cilvēkus stulbākus, un tas nozīmē, ka  izredzes izkļūt no smagajiem materiālajiem apstākļiem sarūk vēl vairāk, tātad ir risks palikt uz visiem laikiem šajā apburtajā lokā.

Kā lai palīdz tiem, kas nokļuvuši dzīves pabērnu lomā? Vairāki ekonomisti uzskata, ka situāciju varētu uzlabot, ieviešot beznosacījumu pamata ienākumus. Vairākas valstis, piemēram, Kanāda un Somija, jau apsver iespēju eksperimenta veidā ieviest beznosacījumu pamata ienākumus.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

 

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


1
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Politologs
Politologs

Kas tas par “atklājumu”? Mums to mācija politoloģijas teorijā 2008.gadā.
Cilvēki paliek velta mazāk laika pašizglītībai, informācijas ieguvei un sabiedriskām/politiskām aktivitātēm divos gadījumos:
1) nabadzībā, jo viss laiks, spēks un smadzeņu piepūle aiziet iztikas nodrošināšanai.
2) pārliekā pārticībā- cilvēki sāk domāt kur vēl naudu likt un kā lai vēl sevi izklaidē.