Latvijai ir nepieciešama reāla ekonomiskās situācijas uzlabošanās, to savā runā Saeimas pavasara sesijas noslēdzošajā sēdē uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš akcentēja arī nepieciešamību vairāk vairāk strādāt aizsardzības jomā, kā arī ar jautājumiem, kas saistīti ar jauniešiem. Daudzu jautājumu risināšana, pēc prezidenta domām, liek domāt, ka esam iemiguši.
Rinkēvičs sacīja, ka, pirms gada stājoties Valsts prezidenta amatā, viņš izvirzījis vairākas prioritātes – tā ir drošība, ekonomiskā attīstība un konkurētspēja, izglītība un jaunieši.
Saeimā daudz vērtēts, domāts un darīts, tostarp arī aizsardzības jomā. Ir skaidrs finansējums aizsardzībai, ir izveidots Valsts aizsardzības dienests, stiprināta valsts austrumu robeža. Tomēr darāmā vēl ir daudz.
Pēc prezidenta sacītā, gausā civilās aizsardzības sistēmas pilnveide un daudzu citu jautājumu risināšana liek domāt, ka esam iemiguši.
“Un, ka Krievijas radītais apdraudējums – tas ir tikai sapnis, kuru mēs aizmirsīsim drīz pēc pamošanās. Taču, ja mēs negribam pamosties reālā murgā, mums nekavējoties jānodrošina atbilstoši darba apstākļi un atalgojums policistiem, ugunsdzēsējiem, glābējiem, robežsargiem, drošības dienestu darbiniekiem,” pauda Valsts prezidents.
Pēc viņa teiktā, tiesām jāizmanto likumdevēja sniegtās pilnvaras, lai parādītu, ka Latvija nepieļauj savas drošības apdraudējumu un ka sodi par noziegumiem pret valsts drošību ir atbilstoši. Plāniem un mācībām ir jābūt šodien, jo cilvēki grib drošību šodien. “Vienīgais veids, kā panākt, lai pie šī jautājuma ne Saeima, ne sabiedrībā neatgrieztos atkal un atkal – to ņemt un atrisināt,” teica Valsts prezidents.
Viņš atzīmēja, ka cilvēki paši sargās savas mājas, ja viņi tam redzēs jēgu. “Cilvēki nesargās plānus, māsterplānus, stratēģijas, ekosistēmu kartēšanas, labbūtības novērtējumus, cilvēkkapitāla attīstības ziņojumus un vēl daudzas ļoti skaistas lietas. Cilvēkiem nepieciešama reāla ekonomikas situācijas uzlabošanās, reālas iespējas,” pauda prezidents.
Viņš norādīja: ja mēs katru dienu diskusijās atkārtosim to, ka mums trūkst ražīguma, bankas nekreditē un mums nekas nesanāk, tad nesanāks arī.
“Tāpēc ļoti pozitīvi vērtēju to, ka Saeimā notikušas ekonomikas debates. Mums ir plāni, mums ir idejas, mums ir, ko teikt. Mums ir tas, kas mums ir, un ar to pilnībā pietiks, lai sasniegtu ambiciozus mērķus. Tagad tik tāds sīkums kā darīšana,” sacīja prezidents.
Rinkēvičs arī pateicās Saeimai par sadarbību un atbalstu viņa likumdošanas iniciatīvām. Pie vairākiem jautājumiem prezidents solīja atgriezties rudenī.
“Esmu iesniedzis iniciatīvu Augstskolu likumā, kas palīdzētu piesaistīt mācībspēkus no ārvalstīm. Un es nevēlos samierināties ar vardarbību skolās – arī šeit es redzu konkrētus risinājumus Izglītības likumā. Par tiem diskutēsim un vienosimies par labākajiem soļiem, bet darīsim to ātri,” pauda Valsts prezidents.
Pēc viņa teiktā, jauniešiem ir jābūt prioritātei.
“Mēs nevaram demogrāfiju stutēt vien ar pabalstiem. Ir jāskatās skarbai patiesībai acīs. Ja jaunieši neredzēs iespējas Latvijā pilnveidoties un dzīvot labu dzīvi, viņi brauks prom.
Un viņiem to nevar pārmest – labākas dzīves meklējumi ir dabiski un pašsaprotami,” norādīja prezidents.
Rinkēvičs atzīmēja: arī vasarā Saeimai un valdībai būs jārisina daudzi jautājumi – “Rail Baltica” problēmas, birokrātijas mazināšana, nākamā gada valsts budžets, nodokļi, veselības aprūpe un daudzi citi jautājumi.
Pilnu Valsts prezidenta runu var izlasīt ŠEIT: Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma sēdē | Valsts prezidenta kanceleja (president.lv)
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Kur tad Rinkevičš pats gulējā tos 20 gadus, kurus cieši turējās pie valsts siles. Nu ja, viņš ar savu drauģeli izklaidējās pa tām ārzemēm, pa viesnīcām vāļājās. Viņš kā ārlietu ministrs Latvijai bija nulle, viņš pildīja citu kungu pavēles , kamēr ar savu centību noveda Krieviju kara stāvoklī ar Ukrainu, aizskarot Krievijas interešu un drošības teritorijas, tāpat kā to dara ASV.
Rinkevičš laikam beidzot spogulī ieskatījies un ieraudzījis cik viņš kā Ārlietu ministrs 12 gadus bijis nelabvēlīgs Latvijai, Latvijas attīstībai ir kaitējis Latvijas tēlam pasaulē popularizējot neiecietību, agresiju, naidu, korumpētību, bezatbildību Latvijas sabiedrībā un attiecībā kaimiņvalstīm Baltkrieviju un Krieviju, iejaucoties to iekšējās lietās.
Darītājs atradies, lai jau tad rāda ar piemēru. Bet ir prezidenta _runa_ par tukšmuldēšanu. Kaut kāds abstraktais sirreālisms
Visas mūsu valdības ir bijušas iemigušas ne tikai ekonomisko un aizsardzības jautājumu risināšanā, bet arī izglītības latviskošanā. Privilēģijas un materiālie labumi ir bijuši viņām pirmā vietā.
Latvijā ir tādi informācijas atkritumu kanāli, kā: delfi.lv; apollo.lv; tvnet.lv un ir daļējie informācijas atkritumu kanāli: la.lv; diena.lv; nra.lv – lūk šie ir tie, kas ģenerē negācijas Latvijas sabiedrībā. Piemēram, dzērājs nosit suni. Reālajā dzīvē ar šādiem notikumiem nesaskarsies 99% iedzīvotāju visas dzīves garumā. Tad kādēļ tas jāzina? Kam šāds informācijas atkritums adresēts? Es vēl saprotu Ukrainas kara propagandas mērķi, bet atsakos pieņemt un lasīt informācijas atkritumus un tad brīnīties par sekām – “viss ir slikti, cerību nav”. Rakstāt par nozīmīgo – 99% sabiedrības mainās, mainās dzīves uztvere un prasības. Latvijā vairs nav tās naivās padomju sabiedrības, kas Saeimā varēja… lasīt vēl »
Visam tavam rakstītajam pilnībā piekrītu. Bet tomēr, arī tavā rakstītajā ir negāciju ģenerācija sabiedrībā. Tas par čangaļiem-kombainieriem. Doma ir saprotama, skaidri pateikta, bet kādu cilvēku tāds izteiksmes līdzeklis var aizvainot.