Negaidītas liecības Krājbankas un AirBaltic lietā: kā tika izkrāpti 65 miljoni

airBaltic krājbanka

Maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas administratora komandas pārstāvis sniedzis liecību par noziedzīgu organizētu grupu, kas darbojusies arī  airBaltic. Par to pirmdien rakstīja laikraksts Dienas Bizness.

“2012. gada 6. februārī es tiku iesaistīts organizētā grupā, kuras vadītāji bija KPMG Baltics SIA (KPMG) amatpersonas – maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas administratora vadības grupa. Tās mērķis bija ar krāpnieciskām darbībām, ļaunprātīgi un pretlikumīgi iegūt prasījuma tiesības pret AS Air Baltic Corporation (airBaltic) un citiem debitoriem vairāk nekā 65 miljonu eiro apmērā.”

Šāda satura liecības Ekonomikas policijai pagājušā gada beigās sniedzis mazpazīstamais uzņēmējs Edijs Ziediņš.Tas noticis pēc tam, kad viņam tika noteikts aizdomās turētā statuss kriminālprocesā par naudas līdzekļu nelikumīgu iegūšanu no Latvijas Krājbankas un to legalizēšanu, kas cieši saistīta ar aviokompānijas airBaltic finanšu plūsmām. Nekādus oficiālus komentārus Valsts policija nesniedz. Taču neoficiāla informācija par “miera periodu” izmeklēšanā liek domāt par iespējamu klusumu pirms vētras, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

 

Organizēta, krāpnieciska grupa

Cilvēkam no malas nav viegli izprast pirms sešiem gadiem līdz ar kārtējo aviokompānijas airBaltic krīzi un Latvijas Krājbankas krahu sākušos notikumus, kuri cita starpā arī lika medijos izteikt aizdomas par likvidējamās Krājbankas pretlikumīgu aktīvu samazināšanu, bankas administratoram KPMG un tā pilnvarotajai personai Jānim Ozoliņam („piesedzot” advokātam Romualdam Vonsovičam) noslēdzot darījumus, kuru rezultātā Krājbankai un tās kreditoriem nodarīti zaudējumi aptuveni 60-65 miljonu eiro apmērā, bet ar administratoru saistītas personas ieguvušas tiesības uz nu jau bijušo Krājbankas mantu.

Līdz šim šī interpretācija oficiāli nav apstiprināta: 2013. gadā Kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē tika pieņemts lēmums nesākt kriminālprocesu. Taču tagad E. Ziediņa – bijušā SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas valdes locekļa – oficiāli sniegtajās liecībās tiek norādīts, ka „visticamāk maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka un KPMG Baltics SIA amatpersonas apzināti maldināja Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas un sniedza nepatiesu informāciju”.

E. Ziediņa liecībās notikušais tiek traktēts kā organizētas grupas mēģinājums, „ļaunprātīgi izmantojot pilnvaras, atrodoties ieņemamajos amatos un veicot krāpnieciskas darbības”, atņemt kādreizējā airBaltic akcionāra Baltijas Aviācijas Sistēmas kapitāldaļas šī uzņēmuma īpašniekiem – Bertoltam Flikam un ar Krājbankas lielāko akcionāru Vladimiru Antonovu saistītajai ārzonas kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited, kā arī iegūt Baltijas Aviācijas Sistēmu prasījuma tiesības pret airBaltic un citiem debitoriem vairāk nekā 65 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmēja rakstiskajās liecībās arī uzskaitīts grupas sastāvs – „KPMG Baltics SIA amatpersonas Una Petrauska un Stīvens Jangs, atbalstītāji Jānis Ozoliņš, Aivars Jurcāns, Jānis Bērziņš, Mārtiņš Karstais, Evija Miezīte”, turklāt vienlaikus ar E. Ziediņu „tika iesaistīts Jānis Bankovs un Sandris Kārklītis”. Pašu E Ziediņu piesaistījusi U.Petrauska, „piedāvājot ieņemt fiktīvu (ielikteņa) valdes locekļa amatu SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas”.

 

Kā „sazāģēja” 200 tūkstošus

Iespējams, ka no tiesībsargāšanas iestāžu viedokļa būtiskākie ir E. Ziediņa liecībās aprakstītie līdz šim plašāk nezināmie fakti saistībā ar salīdzinoši nelielas summas – 200 000 eiro „sazāģēšanu”. SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas savulaik bija pārskaitījusi SIA North Hub Services šādu summu, un šis uzņēmums Baltijas Aviācijas Sistēmām tādu pašu summu – to nodēvējot par aizdevuma atdošanu – atdeva 2013. un 2014. gadā.

Taču tam, kā liecinājis E. Ziediņš, sekojuši „komandas” kontrolēto Baltijas Aviācijas Sistēmu pārskaitījumi uzņēmumam OTA Online Travel Agency GmbH vairāk nekā 171 tūkstoša eiro apmērā, savukārt šis uzņēmums E. Ziediņam aptuveni divdesmit maksājumos kopā pārskaitījis 160 tūkstošus eiro kā „atlīdzību par pienākumu izpildi”. Turklāt no liecībām var noprast, ka šī summa nav palikusi tikai paša E. Ziediņa rīcībā.

„Papildus vēlos paskaidrot, ka mana pienākumu veikšana, saņemtās atlīdzības apmērs un tiesības to saņemt bija cieši saistīts ar sekojošām LAS Latvijas Krājbanka maksātnespējas procesā iesaistīto personu – Una Petrauska, Stephen Young, Jānis Ozoliņš, Aivars Jurcāns, Jānis Bērziņš, Mārtiņš Karstais, Evija Miezīte, veiktajām pretlikumīgajām darbībām. Par šo darbību pretlikumību uzzināju pēc to izdarīšanas, analizējot veikto darbību kopumu,” sakarā ar šiem darījumiem liecinājis E. Ziediņš.

 

Kratīšanas, aizturēšanas

Līdz šim gan izmeklēšana ir strādājusi vismaz daļēji citā virzienā: pats E. Ziediņš tiek oficiāli turēts aizdomās par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu un krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Taču vienlaikus jau aizvadītajā rudenī ir notikusi arī kratīšana KPMG telpās, ir tikusi nopratināta un uz laiku aizturēta KPMG Zvērinātu advokātu biroja Latvijā vadītāja, advokāte U. Petrauska, kas minēta arī E. Ziediņa liecībās.

Pagājušā gada janvārī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ir sākts kriminālprocess pēc noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā un 195. panta trešajā daļā, – par krāpnieciskām darbībām, kas veiktas, lai nelikumīgi iegūtu un legalizētu naudas līdzekļus no likvidējamās Krājbankas, un kurās, iespējams, iesaistītas SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas, SIA Atlantijas biroji un pašas Latvijas Krājbankas amatpersonas.

Šī kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā policijai bija radušās aizdomas, ka kāds KPMG darbinieks (vai darbinieki) var mēģināt iznīcināt dokumentus, kas šī procesa ietvaros var būt nozīmīgi pierādījumi. Kā var noprast, kratīšana notikusi īpaši steidzami, jo „tāpat ir konstatēts neatliekams gadījums Kriminālprocesa likuma 180.panta trešās daļas izpratnē”, kad novilcināšanas dēļ meklējamie priekšmeti vai dokumenti var tikt iznīcināti, noslēpti vai sabojāti vai arī meklējamā persona var aizbēgt.

Pēc drošām ziņām, arī U. Petrauska un jau pieminētais J. Bankovs ir turēti aizdomās par to, ka rīkojušies kopā, lai iegūtu naudas līdzekļus no SIA North Hub Services, kura bijusi cieši saistīta ar nacionālās aviokompānijas airBaltic, tās īpašnieku un likvidatoru pārstāvju finanšu shēmām.

 

Liecības par fiktīviem līgumiem

Ne E. Ziediņš, ne viņa juridiskais pārstāvis nevēlējās sniegt komentārus saistībā ar viņa sniegtajām liecībām, taču no neoficiāliem, bet drošiem avotiem zināms, ka tieši aizdomās turētā statusa noteikšana E. Ziediņam bijusi izšķiroša, lai viņš izlemtu apjomīgās rakstiskās liecībās detalizēti izklāstīt savu skatījumu uz notikušo.

Kā liecībās aprakstījis E. Ziediņš, „nolūkā realizēt krāpniecisku plānu” pirms pieciem gadiem sagatavota un parakstīta virkne fiktīvu dokumentu – vispirms jau 2012. gada 6. februārī parakstīti divi fiktīvi kapitāla daļu pirkuma līgumi, ar kuriem Latvijas Krājbanka pārdeva B. Flikam un Taurus piederošās SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas kapitāla daļas uzņēmumam Atlantijas biroji.

KPMG un tās amatpersonas uzdevušās par bankas Snoras pilnvarotajiem pārstāvjiem bez attiecīga pilnvarojuma, turklāt arī apzināti slēpušas faktu, ka maksātnespējīgā Krājbanka ir rupji pārkāpusi komercķīlas izlietošanas procedūru un nav paziņojusi ķīlas devējiem B. Flikam un Taurus par nodomu realizēt komercķīlu – Baltijas Aviācijas Sistēmu kapitāldaļas.

Vēl nopietnāks fakts – kā liecinājis E. Ziediņš, Taurus piederošās Baltijas Aviācijas Sistēmu kapitāldaļas pārdot Atlantijas birojiem likumīgi nemaz nav bijis iespējams, jo pārdošanas brīdī tām Ekonomikas policija bija uzlikusi arestu un to noņēma tikai divas nedēļas vēlāk – 22. februārī.

„Fakts, ka lēmums par aresta uzlikšanu vēlāk tika atcelts, nepadara noslēgto darījumu likumīgu ar atpakaļejošu datumu, jo iesaistītās personas labi apzinājās vai tām bija jāapzinās, ka 2012. gada 6. februārī tās aizskar kriminālprocesa ietvaros arestētu mantu, kuru pārdot nav pieļaujams,” ar norādi uz U. Petrauskas, J. Ozoliņa un E. Miezītes lēmumu liecībās min E. Ziediņš.

 

Manipulācijas ar ieķīlāto mantu

Liecībās detalizēti aprakstīts arī tas, kā 2012. gada 27.augustā ticis parakstīts E. Ziediņa ieskatā fiktīvs komercķīlas priekšmeta pirkuma līgums par Baltijas Aviācijas Sistēmu mantas pārdošanu Atlantijas birojiem, bet dienu vēlāk – fiktīvs komercķīlas līgums savukārt par Atlantijas biroju mantas ieķīlāšanu likvidējamajām bankām – Krājbankai un Snoras.

Detalizēti aprakstot veiktos darījumus, E. Ziediņš secina: „Šo darījumu rezultātā SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas ieķīlātā manta tika pretlikumīgi nodota pašai MAS Latvijas Krājbanka (saskaņā ar komercķīlas likumu komercķīlas ņēmējs nedrīkst iegūt ieķīlāto lietu savā īpašumā), slēpjot nodošanas faktu aiz fiktīva darījuma un uzrādot fiktīvu pircēju – SIA Atlantijas biroji.”

Liecībās norādīts – šīs aizdomas apstiprina fakts, ka Atlantijas biroji tā arī nesamaksāja līgumā atrunāto naudu un maksātnespējīgā Latvijas Krājbanka 2012. gada nogalē atkal paziņoja, ka arī šoreiz ir pārņēmusi no Atlantijas birojiem SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas ieķīlāto mantu savā valdījumā, lai to 2014. gadā pārdotu uzņēmumam airBaltic, turklāt par daudzreiz lielāku summu – vairāk nekā 40 miljoniem eiro.

„Minētais norāda uz apzinātu un plānotu darbību veikšanu no iesaistīto personu puses ar nolūku slēpt kontroles iegūšanu pār SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas aktīviem ar turpmāku šo aktīvu nodošanu AS Air Baltic Corporation, kuras patiesās parādsaistības pret SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas bija vairāk kā EUR 65 000 000,” liecinājis E. Ziediņš.

Uzņēmējs arī aprakstījis, kā neveiksmīgi beidzies Krājbankas darbinieka Oskara Avotiņa mēģinājums vadībai norādīt uz notiekošā nelikumīgumu: „O.Avotiņš iesniedza rakstveida paskaidrojumu MAS Latvijas Krājbanka (..), norādot, ka MAS Latvijas Krājbanka darbiniece Diāna Pelaka nav nosūtījusi likumā noteiktos paziņojumus komercķīlas devējiem.

Neapšaubāmi, šī informācija nonāca U. Petrauskas un J. Ozoliņa rīcībā. Neraugoties uz tiešiem likuma pārkāpumiem komercķīlas tiesības izlietošanas procedūrā, kas nepieļauj tālāku komercķīlas pārdošanu, U. Petrauska un J. Ozoliņš ne tikai apzināti slēpa šos likuma pārkāpumus, bet arī apzināti un ar nodomu noslēdza fiktīvu līgumu par komercķīlas realizāciju.”

 

KPMG klusē

Šīs publikācijas tapšanas laikā KPMG tika nosūtīti vairāk nekā desmit jautājumu, tajos gan izvērsti citējot E. Ziediņa sniegtās liecības, gan lūdzot skaidrojumus saistībā ar informāciju par notikušajām kratīšanām.

Uz lielāko daļu jautājumu KPMG atbildes sniegt atteicās norādot, ka „šobrīd tiek skatīts Baltijas Aviācijas Sistēmu maksātnespējas process, kā arī turpinās lietas izmeklēšana saistībā ar Baltijas Aviācijas Sistēmām”, tāpēc „plašākus komentārus un skaidrojumus uz iesūtītajiem jautājumiem šobrīd sniegt nevaram”.

Vienīgais, ko KPMG varot minēt saistībā ar Latvijas Krājbankas administratora īstenotajiem darījumiem 2012. un 2014. gadā, esot – „administratora rīcību visos šajos darījumos pēc bankas kreditoru ierosinājumiem ir izvērtējusi Rīgas apgabaltiesa Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā, kurā administratora rīcība ir tikusi atzīta par likumīgu un pamatotu”.

 

Fona informācija: sarežģītā darījuma būtība

Ja pavisam īsi, tad pēc Krājbankas kraha 2011. gada novembrī banka (tās administrators) pārņēma no Baltijas Aviācijas sistēmām tām piederošās airBaltic akcijas un tālāk tās pārdeva Latvijas valstij, bet Krājbankas meitasuzņēmums Atlantijas biroji pārņēma pašas Baltijas Aviācijas Sistēmas no to iepriekšējiem īpašniekiem – B. Flika un V. Antonova ārzonas kompānijas Taurus. Par to, kā un cik likumīgi tas notika, pārliecības nav vēl joprojām.

2012. gadā maksātnespējīgā Krājbanka (faktiski – tās administrators KPMG), likvidējamā Snoras banka un Krājbankas meitasfirma Atlantijas biroji noslēdza komercķīlas priekšmeta pirkuma līgumu, kura būtība bija – Krājbanka un Snoras, izlietojot SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (īpašnieki – B. Fliks un ārzonas uzņēmums Taurus Asset Management Fund Limited) sniegto komercķīlu, bez izsoles pārdeva Atlantijas birojiem visu Baltijas Aviācijas Sistēmu mantu, tajā skaitā arī prasījuma tiesības pret trešajām personām.

Atsavinātais komercķīlas priekšmets tika sadalīts divās daļās. Administrators pirmo daļu – prasījuma tiesības pret airBaltic par 30,35 miljoniem latu – pārdeva par 20 miljoniem latu, t.i., par vairāk nekā 10 miljoniem latu samazinātu cenu jeb mazāk kā 2/3 daļām no prasījuma tiesību vērtības. Turklāt šī pārdošana notika ar atlikto pirkuma maksājumu, pirkuma samaksas termiņu atliekot uz 15 gadiem.

Savukārt otro komercķīlas priekšmeta daļu – ieguldījumus citu sabiedrību kapitālos 39,86 tūkstošu latu apmērā un pārējās prasījuma tiesības pret trešajām personām (tajā skaitā arī airBaltic) 32,44 miljonu latu apmērā – administrators pārdeva par it kā 98% no mantas pārdošanas cenas trešajām personām.

Taču saskaņā ar pārdošanas līguma noteikumiem samaksas pienākums iestājas tikai gadījumā, ja attiecīgā manta tiek pārdota, un tas nozīmē, ka faktiski Krājbankas administratori Atlantijas birojiem uzdāvināja Baltijas Aviācijas Sistēmu prasījuma tiesības pret trešajām personām 32,48 miljonu latu apmērā.

Faktiski Atlantijas biroji ieguva tiesības uz bankas mantu vairāk nekā 42 miljonu latu (60 miljonu eiro) apmērā, kaut gan saskaņā ar likumu mantas atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus administratoram vajadzēja novirzīt Krājbankas kreditoru prasījumu dzēšanai.

Pirms komercķīlas priekšmeta pirkuma līguma noslēgšanas Krājbankas adminstratoram bija tiesības pieprasīt no Baltijas Aviācijas Sistēmām pilnu aizdevuma summu ar procentiem un līgumsodu, turklāt prasījuma tiesības visticamāk pilnā apmērā Krājbankai izdotos realizēt, jo Baltijas Aviācijas Sistēmām bija uzticams kreditors airBaltic personā – ar lieliem finanšu resursiem, kurus nepieciešamības gadījumā papildināja Latvijas valsts.

Taču pēc komercķīlas priekšmeta pirkuma līguma noslēgšanas Baltijas Aviācijas Sistēmām vairs nekas nepiederēja, līdz ar to vienīgie atgūstamie līdzekļi bija SIA Atlantijas biroji 15 gadu laikā maksājamā pirkuma maksa. (Starp citu, līdz ar šiem darījumiem KPMG pilnvarotā persona Jānis Ozoliņš panāca arī to, ka pirkuma maksa tiks maksāta pa daļām 15 gadu garumā un tātad visā šajā laikā būs nodrošināta administratora atlīdzības saņemšana KPMG, kas savukārt dod darbu pašam J. Ozoliņam.)

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: Pietiek

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz