Kučinska valdība paslepus piešķir 387 000 eiro līguma slēgšanai ar Deloitte Latvia

Kučinskis valdība Deloitte

387 000 eiro – šādu summu Māra Kučinska valdība februāra beigās ir paslepus, bez iepirkuma procedūras rīkošanas piešķīrusi līguma slēgšanai ar SIA Deloitte Latvia, lai to piesaistītu kā konsultantu Nacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējuma izstrādes procesam. Tā liecina maija sākumā atslepenotais Kučinska valdības rīkojums.

Informācija gūta, portāla Pietiek pārstāvim vairākkārt pieprasot informāciju un vēršoties administratīvajā tiesā.

Lēmumu par iespaidīgās summas piešķiršanu bez oficiālas iepirkuma procedūras rīkošanas, kā izriet no atslepenotā Kučinska valdības rīkojuma, tā pieņēmusi, „ņemot vērā iespējamo apdraudējumu būtiskām valsts interesēm (tai skaitā valsts finanšu sektora ilgtermiņa attīstībai, stabilitātei un reputācijai)”.

Ja ticēt Kučinska valdībai, nepieciešamība rūpēties par naudas atmazgāšanas apkarošanu tai nākusi pilnīgi negaidīti, līdz ar ko konsultanta noalgošanai nepieciešamie „ne vairāk kā 387 200 eiro” nācies piešķirt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Par to, cik „negaidīta” ir bijusi šī nepieciešamība, liecina atslepenotajā valdības rīkojumā minētais: jau pirms diviem gadiem, 2015. gadā Latvija ir iegādājusies Pasaules Bankas metodiku Nacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējuma sagatavošanai, taču tagad pēkšņi aptvērusi, ka šāds novērtējums arī tiešām jāsagatavo. Līdz ar to nekas cits neatlicis kā steidzami un slepeni piesaistīt kārtējo „privāto konsultantu”.

Portāls Pietiek jau informējis, ka šā gada marta sākumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzņēmumiem izsūtīja apjomīgu aptaujas lapu, kas saskaņā ar paša VID skaidrojumu bija paredzēta, lai „sniegtu ieskatu par Jūsu kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma subjekta darbību”.

Daudziem saņēmējiem aptaujas lapa izraisīja neizpratni. Un ne tikai tās apjoma un sarežģītības dēļ, bet arī tāpēc, ka daudzi jautājumi acīmredzami īsti neattiecās uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un, pēc visa spriežot, bija vienkārši pārkopēti no kādas citas – banku jomas uzņēmumiem domātas anketas.

Cita starpā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tika pat pieprasīts „uzskaitīt zināmās naudas atmazgāšanas tipoloģijas, kā arī sniegt aprakstu tām”, aprakstīt, „kādas ir izplatītākās produkta/pakalpojuma izmantošanas iespējas shēmās ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas vai krāpnieciskā shēmā”, un paziņot, „vai uzturiet naudas atmazgāšanas tipoloģiju bibliotēku”.

Ļoti īpatna bija VID vadības nostāja, šai anketai parādoties medijos. Tā dažādos veidos mēģināja norobežoties no šīs aptaujas anketas, vien skaidrojot, ka šīs anketas esot vajadzīgas, „lai sagatavotu Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, izstrādātu pasākumu plānu šo risku mazināšanai un sniegtu informāciju Eiropas Padomes atbildīgajai komitejai, kas veic šo risku novērtēšanu Eiropā kopumā”.

Taču VID ar šīs konkrētās anketas pasūtīšanu neesot nekāda sakara, – dienests darbojoties vien kā tās izplatītājs. „VID ir tās izsūtījis uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem. Valsts ieņēmumu dienests nav līguma slēdzējs no valsts puses,” skan VID skaidrojums par tā izsūtītajām aptaujas lapām. VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule ignorēja jautājumu, vai šo anketu uzskata par kvalitatīvu, adekvātu un piemērotu nosūtīšanai aizpildīšanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Bet kur tad šī aptaujas lapa radusies? Pēc ilgākas tincināšanas VID vadība atklāja, ka šā gada februārī esot pieņemts Ministru kabineta rīkojums, kas Finanšu ministrijai noteicis izveidot augsta līmeņa projekta vadības grupu šīs pašas ministrijas vadībā. Tieši šai sakarā radīta arī īpatnā aptaujas lapa.

Kā izrādījās, runa bija par Ministru kabineta rīkojumu Nr. 93 ar nosaukumu „Par Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu”.

Taču tobrīd sabiedrībai šis rīkojums nekādu skaidrību par nodokļu maksātāju līdzekļu izlietojumu nesniedza – četri pirmie rīkojuma punkti bija pasludināti par ierobežotas pieejamības informāciju un līdz ar to no sabiedrības bija slēpti.

Tikai pēc rakstiska informācijas pieprasījuma Finanšu ministrija atklāja valdības rīkojumā slēpto konsultantu – kā izrādījās, aptaujas lapu izstrādājusi SIA Deloitte Latvia, kas „sniedz atbalstu Nacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumā”.

Kā rāda Lursoft dati, neraugoties uz „starptautisko” nosaukumu, SIA Deloitte Latvia patiesībā gandrīz pilnībā pieder vietējiem īpašniekiem: auditorfirmas lielākais īpašnieks ar 60% kapitāldaļu ir valdes loceklis Igors Rodins, prokūristam, kādreizējam Parex bankas viceprezidentam Robertam Stuģim pieder nepilni 15% kapitāldaļu, bet trešajai lielajai līdzīpašniecei Kristīnei Jarvei – gandrīz 20%.

Uzņēmuma saimnieki nevēlas izteikties ne par šo, ne arī par citiem pēdējā laika valsts un pašvaldības struktūru pasūtījumiem, – kaut publiski pieejami dati rāda, ka pēdējā laikā Deloitte Latvia šajā jomā ir veicies ja ne ar produktu atzītu kvalitāti un uzņēmuma piesaistīšanas procesa caurspīdīgumu, tad noteikti ar „skaļiem” klientiem un aizdomu ēnu saistībā ar iepirkumiem. Faktiski uzņēmums sācis ieņemt iepriekšējo valdību „galma konsultanta” Prudentia vietu.

Medijos pēdējā laikā plašāk pieminēts Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas gaisma pilsētas apgaismojuma attīstības stratēģijas izstrādes 285 000 eiro vērtais iepirkums, kurā kā vienīgais pretendents pirms gada uzvarēja Deloitte Latvia, bet kura ietvaros radītais produkts sabiedrībai netiek atklāts.

Šā gada marta beigās ar nokavēšanos Valsts ieņēmumu dienests ir no Deloitte Latvia pieņēmis „VID darbības efektivitātes novērtēšanas sistēmu”, ko auditorkompānija pērn bija apņēmusies izstrādāt par 132 tūkstošiem eiro, un pašlaik notiek saņemtā produkta izvērtēšana.

„Pēc tam, kad VID būs pieņēmis un izvērtējis visus deviņus nodevumus, tiesību aktos noteiktajā kārtībā un apjomā mēs nodrošināsim iespēju ar tiem iepazīties,” skaidro VID.

Šogad Deloitte Latvia ir tikusi arī pie AS Latvijas valsts meži pasūtījuma „Apaļo kokmateriālu pārdošanas procesa analīze” par summu līdz 42 tūkstošiem eiro un pie daudz apjomīgāka kumosa no AS Latvijas Valsts ceļi – iepirkuma „Publiskās un privātās partnerības iepirkuma procedūras veikšanas nodrošināšana valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai” par 935 000 eiro līgumcenu.

Savukārt vēl viens no sabiedrības slēpts iepirkums, kurā atkal figurē tieši šis uzņēmums, ir saistīts ar Ekonomikas ministrijas pasūtījumu Deloitte Latvia izvērtēt iespējamos scenārijus saistībā ar gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid akciju iegādāšanos vai neiegādāšanos.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: Pietiek

 

 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

1 Komentārs on "Kučinska valdība paslepus piešķir 387 000 eiro līguma slēgšanai ar Deloitte Latvia"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
Vilnis
Vilnis

NNILLTFRN……..387.200 €
AKPPA……………….42.000 €
PPPIPVN………….935.000 €
VIDDENS………….132.000 €
RPARGPAASI……285.000 €
——————————–
“NANOŪDENS”..1.781.200 € vērtībā…
Labāk būtu naudu novirzījuši medicīnai….

wpDiscuz