Ministru kabinetā tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību, kurā cita starpā tiek paredzēta tādu valsts vai daļēju valsts uzņēmumu kā gāzes pārvades operators a/s “Conexus Baltic Grid”, a/s “airBaltic” un SIA “Latvijas vēja parki” akciju kotēšana biržā jeb, citiem vārdiem, sākotnēja vai tālāka privatizācija.
Ja runājam par “airBaltic” (valstij pieder 97,98%), šis plāns nav jauns, un tā būtībā ir loģiska iespēja atgūt iepriekšējos gados valsts ieguldītos simtus miljonu nodokļu maksātāju naudas aviokompānijas glābšanā no bankrota. Nacionālā aviokompānija varbūt ir kā viens no valsts simboliem un daudzas valstis šā iemesla dēļ turpina tās uzturēt, taču civilā aviācija mūsdienās vairs nebūtu uzskatāma par stratēģisku valsts interešu objektu.
Miljardu vērtos vēja parkus, iespējams, atdos privātajiem
Kas attiecas uz “Latvenergo” un “Latvijas valsts mežu” kopuzņēmumu SIA “Latvijas vēja parki”, tagad top skaidrs, ka valstij patiesībā nav intereses no savas puses attīstīt un kontrolēt alternatīvās enerģijas tirgu, un iespējams, ka ar lielu pompu pieteiktais vērienīgais projekts jau no sākuma bijis paredzēts pārdošanai. Atgādināsim, ka SIA “Latvijas vēja parki” ir lielākais alternatīvās elektroenerģijas ražošanas projekts Latvijā, kā īstenošanai kopā “sametās” valsts uzņēmumi a/s “Latvenergo” un a/s ”Latvijas valsts meži”, plānojot ieguldījumus līdz pat 1 miljardam eiro.
Kā vēstīts kopuzņēmuma jau tapušajā mājaslapā, “”SIA “Latvijas vēja parki”attīstīs vairākus lieljaudas vēja parkus Latvijā ar kopējo jaudu vismaz 800 MW. Vēja parkus un tiem nepieciešamo infrastruktūru projektēs, izbūvēs un ekspluatēs valsts īpašumā esošā teritorijā, kuru apsaimnieko a/s “Latvijas valsts meži”, kā arī a/s “Latvijas valsts meži” īpašumā esošajā teritorijā, kur apbūves tiesības ir ieguvis kopuzņēmums. Kopuzņēmuma pamatkapitāls dibināšanas brīdī ir 2 miljoni EUR, 80% kopuzņēmuma kapitāldaļu pieder a/s “Latvenergo”, bet 20% a/s “Latvijas valsts meži””.
Valdības vakar apstiprinātajā ziņojumā teikts, ka, “ņemot vērā plānoto ieguldījumu apmēru SIA “Latvijas vēja parki”, ir nepieciešams informēt Ministru kabinetu par SIA “Latvijas vēja parki” indikatīvu vidēja termiņa finansējuma plānu un a/s “Latvenergo” un a/s “Latvijas valsts meži” iespējām piesaistīt līdzekļus, tajā skaitā paredzot iespēju piesaistīt papildu kapitālu sākotnējā akciju publiskajā piedāvājumā”.
Cilvēciskiem vārdiem, valdība grib emitēt jaunas SIA “Latvijas vēja parki” akcijas biržā, ļaujot tās nopirkt jebkuriem interesentiem, tā samazinot valsts daļu. Cik liels ir šis no jauna emitējamo akciju apjoms un par cik šīs emisijas rezultātā samazināsies valsts kapitāla daļa, FM sagatavotajā ziņojumā nav precizēts.
Drauds zaudēt valsts kontroli pār Inčukalna gāzes krātuvi
Varbūt šis jautājums nebūtu tik ļoti izšķirošs “Latvijas vēja parku” gadījumā (lai gan arī 800 MW jaudas elektroenerģijas ražotājs ir uzskatāms par stratēģisku būtisku objektu), taču a/s “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”), kam pieder gan Latvijas gāzes pārvades tīkls, gan Inčukalna gāzes krātuve, nepārprotami ir viens no stratēģiski svarīgākajiem valsts infrastruktūras objektiem. Šobrīd 68,46% tā akciju īpašnieks ir valstij 100% piederošā a/s “Augstsprieguma tīkls”, 29,06% “Conexus” akciju pieder Japānas fondam “MM Infrastructure Investments Europe Limited”, bet 2,48% vārdos nesauktiem mazajiem akcionāriem, liecina uzņēmuma mājaslapā atrodamā informācija.
FM ieskatā jautājums par tālāku “Conexus” valsts daļas samazināšanu, iespējams, pat zem noteicošajiem 50% akciju būtībā jau ir izlemts. ““Conexus Baltic Grid” savā vidēja termiņa stratēģijā, izvirzot stratēģiskos mērķus, kā vienu no jauniem finansējuma avotiem iezīmējis finansējuma piesaisti, emitējot finanšu instrumentus. Stratēģijā kā viens no rezultātiem mērķa sasniegšanai 2027. gadā – klātbūtne kapitāla tirgos,” teikts FM sagatavotajā ziņojumā.
Valdības pieņemtajā protokollēmumā tā pati ideja tiek pasniegta aiz neizlasāma birokrātiskā žargona, bet ideja īsos vārdos ir – FM kā “Augstsprieguma tīkla” un caur to “Conexus” kapitāla daļu turētāja un šī protokollēmuma sagatavotāja pati arī sagatavo plānu, cik lielā apmērā piesaistīt papildu privāto kapitālu “Conexus”. Citēsim:
“Lai novērtētu izvirzītā rezultatīvā rādītāja sasniegšanas iespējas, valsts kapitālsabiedrību, kas atbilst Ministru kabineta 2022. gada 15. septembra rīkojuma Nr. 618 “Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām” 2.2.1. apakšpunktā noteiktajam (komerciāla valsts kapitālsabiedrība), kapitāla daļu turētājiem līdz 2023. gada 15. oktobrim iesniegt Valsts kancelejā un Finanšu ministrijā izvērtējumu par papildu kapitāla piesaistes nepieciešamību kapitālsabiedrības attīstības mērķu finansēšanai, izvērtējot iespēju finansējumu piesaistīt kapitāla tirgū, un plānoto laika grafiku plānotajām darbībām šī mērķa sasniegšanai.”
Jautājums, vai “Conexus” iepriekš piesauktā stratēģija papildu akcionāru piesaistei ir valsts kā “Conexus” galvenā akcionāra interesēs, FM sagatavotajā ziņojumā netiek apspriests. Taču, tā kā arī šajā gadījumā nav skaidrs, cik lielu daudzumu akciju valsts grasās emitēt, ir stipri iespējams, ka procesa rezultātā valsts noteicošā ietekme šajā absolūti stratēģiski svarīgajā uzņēmumā tiek zaudēta.
Kariņš grib privatizēt
Viens ir skaidrs – Krišjāņa Kariņa valdība, iespējams, vēl pēdējās savas pastāvēšanas nedēļās mēģina maksimāli pavirzīt uz priekšu lēmumus par valsts uzņēmumu privatizāciju. Nevar arī izslēgt, ka šis jautājums ir viens no galvenajiem apspriešanas objektiem sarunās par nākamo Valsts prezidentu un potenciālo jauno valdības koalīciju.
Kā vēl pirms nedēļas – 8. maijā – paziņoja premjers Krišjānis Kariņš, nākamajā nedēļā (respektīvi, šonedēļ) valdībā varētu spriest par valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā, ziņo LETA. Viņš gan piebilda, ka pagaidām par šo jautājumu koalīcijā nav vienprātības, bet, viņaprāt, konstruktīvās sarunās varēs nonākt pie kopsaucēja, kā šo virzienu attīstīt.
Premjers norādīja, ka tā nebūtu privatizācija 90. gadu izpratnē, bet kādu mazāko valsts kapitāldaļu kotēšana biržās, līdzīgi, kā tas ir kaimiņvalstīs. Lietuvā un Igaunijā lielās valsts kapitālsabiedrības kotējas biržā, bet Latvijā, pēc Kariņa vārdiem, ir pārāk liela politiskā ietekme pār šo kapitālsabiedrību darbību un vēlme to ietekmēt politiski, kas kavējot attīstību. Kuras kapitālsabiedrības varētu iziet biržā, kāda būtu proporcija, tas vēl neesot izspriests, bet šajā virzienā ir jāiet, ir pārliecināts K. Kariņš.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Latviešu tauta ir mirusi. Lai dzīvo latkrievu nācija!
Cik skaistas bēres sarīkoji latviešu tautai! Spasiba
Vienkāršs un saprotams vēstījums – latviešiem nav nekādas sajēgas par ekonomikas darbošanos, jo trīsdesmit gadus mocījāmies un nekas nesanāca. Pietiek mocīties! Izpārdosim visu ārzemniekiem, lai tad tie arī nodarbojas ar to ekonomiku. Igauņiem sanāk un lietuviešiem sanāk, lai tad arī ņemas šeit. Mēs vienkārši pa kluso izmirsim un neapgrūtināsim civilizācijas nākotni ar savu klātbūtni. Politiskā elite vēl cer, ka uz privatizāciju izdosies uzvārīties un, ka Latviju noprivatizējušie paturēs šos par vagariem. Ir jau arī loģiski, pieredze čakarēt latviešu “kalpus” būs noderīga. Un Latvijas politiskajai elitei tāda ir.
Ļoti slikta doma par kotēšanu biržā, jo ved uz valsts kapitālisma nostiprināšanos un monopoluzņēmumu paturēšanu par naudas pumpjiem tā vietā, lai pārveidotu par bezpeļņas uzņēmumiem. Apsveicu ar konkurētnespējīgāku visu to produkciju, kas balstās uz monopoluzņēmumu dārgajiem resursiem!
Ja tādu objektu izmanto;šanu nevar sadalīt kā obligāto maksājumu katram gala lietotājam un ievāt visma kādus 50 miljonus gadā — nu kam te lieki kustinat pleznas? Te jau tad nepietiks par padomes čļeniem algām un piemaksām, jauniem elektromobiļiem un visai tai sīcenei, kas minimāli nepieciešama
Skažim družna, nafig nužna
Latkrievijas gāzi savienosim ar Baltkrievijas gāzi un dzīvosim zaļi
Visu laiku domāju vai tas ienākums budžetā no valsts kapitālsabiedrību dividendēm ir lielāks vai mazāks par nodokļu masu ko budžets zaudē uzņēmumu konkurētspējas samazināšanas valsts kapitālsabiedrību pārdārdzināto resursu un pakalpojumu dēļ. Ja kāds atradīs atbildi izmaksāšu viņam tasi labas kafijas un domāju, ka uzņēmēji par šādu ziņu sametīs vismaz jaunam auto.
Neko neviens nesametīs. Tas tāpat katram kurš ir mācījies ekonomiku un darbojies biznesā ir skaidrs. Tā ir aksioma un nav jāpierāda. Infrastruktūras uzņēmumu peļņai pieaugot, pārējo uzņēmumu peļņa samazinās. Samazinās arī UIN. Arī uzņēmumu skaits samazinās, jāceļ darba algas utt. Valsts zaudē stipri vairāk nekā iegūst. Vienkārši kaitniecība onkuļu interesēs.
Jāpaspēj ātri šito visu lietu nokārtot, jo kas tagad zin – kas tur būs ar valdību utt. Lembergs tur vrb gribēs savu daļu. Tapēc ātri jānoprivatizē Valsts meži, Latvenergo, ostas (ā, nu šitas laikam tagad diskutējams), Rìgas satiksmi un Rīgas ūdeni. Lai i miers
Visi priecājas, ka lielajiem valsts uzņēmumiem peļņa, un valsts kā galvenais akcionārs saņem budžetā dividendes. Vienotība ar Knariņu priekšgalā jau grib vismaz daļu dabūt savā kabatā. Man pazīstami urrā patrioti un vienotības vēlētāji pat atstāsta kkur saklausītu standarta basņu, kā privātie investori sakārtos uzņēmumus, investēs, viss attīstīšoties. Paldies, man vēl nav tik daudz gadu kā viņiem bet es pietiekami esmu redzējis, kā valsts pēc tam no budžeta grūž iekšā miljardus lai glābtu stratēģiskos uzņēmumus, kurus tie privātie attīstītāji ir izlaupījuši. Lauksaimniecības zemi un mežus arī kādreiz ar tik pat skaistām domām sāka iztirgot ārzemniekiem. 90tajos un 2000šo sākumā rūpnīcas, kas… lasīt vēl »
Nu tak sauksim lietas īstajos vērdos: ja šie objekti paliek valsts kontrolē, tad nav nekādu otkatu.
Spilgtākie piemēri saistāmi ar LMT un bijušo Parex. Nav jābrīnas, ka šādā situācijā pie varas nāk autoritārs režims, ko tauta apsveic. Staļins vienkārši šos darboņus nošautu un tauta jauno Staļinu sagaidītu ar ovācijām.
Būs tieši otrādi. Tikai pie stipri augstākiem infrastruktūras tarifiem.