Ekskluzīvo ziņu aģentūra un politisko pasūtījumu galds?

2_VLA_6633.jpg
Kas kopīgs Andrim Rāviņam, Mārim Dzenītim, Mārim Martinsonam, Aināram Šleseram, Mārtiņam Tenbergam un Aigaram Lūsim, vaicā portāls Pietiek.com.

Viņi visi ir bijuši saistīti ar politisko darbību, taču nav valdošās partijas Vienotība biedri, visi ir iesaistīti uzņēmējdarbībā vai saimniecisku lēmumu pieņemšanā, gandrīz visi, izņemot tikai A. Rāviņu, no tās ir bijuši spiesti atteikties vai būtiski samazināt savas politiskās aktivitātes. Visiem viņiem šīs atteikšanās pamatā ir bijušas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes sāktas lietas, kas sākušās ar nopludinātu informāciju un skaļiem šīs struktūras vadības paziņojumiem par valstij izkrāptiem miljoniem, bet pēc tam klusi izčākstējušas, liekot runāt par tās paspārnē izveidotu “politisko pasūtījumu galdu”.

“Pasūtījumu galda” darbības shēma

Sākt kriminālprocesu uz kāda iesnieguma pamata, nopludināt par to informāciju kādam no pietuvinātiem medijiem, pēc tam nākt klajā ar skaļiem paziņojumiem par valstij nodarītiem miljonu zaudējumiem un “iespējamiem” noziedzīgiem nodarījumiem, sarīkot kratīšanas, izņemt iespējami daudz dokumentu, tos iespējami ilgi neatdot un ilgstoši pat nemēģināt izpētīt, piemērot aizdomās turētā statusu, kas cilvēkam rada virkni neērtību.

Tad vēl noteikt dažādus drošības līdzekļus, īpaši neērtības radošo liegumu izbraukt no valsts, bet, pats galvenais, kriminālprocesu vilkt maksimāli ilgi un, kad izmeklēšanas termiņi iet uz beigām, censties to izbeigt uz nereabilitējoša pamata – parasti noilguma dēļ, kas tāpat atstāj ēnu uz konkrētās personas reputāciju.

Šī ir “politisko pasūtījumu galda” darbības shēma, kuras izpildījums dažādās variācijās pēdējos gados saskatāms saistībā ar virkni sabiedrībā pazīstamu cilvēku, kuri iesaistījušies politiskajā darbībā vai tās atbalstīšanā, taču atļāvušies nepiederēt pie valdošās partijas, kuras redzamiem biedriem pret šādām aktivitātēm ir “imunitāte”.

Uz tādiem kliedzošiem gadījumiem kā Arta Kampara “nauda no tumbočkas”, Dzintara Zaķa un Aigara Štokenberga “nodokļu optimizācijas pasākumi” un Solvitas Āboltiņas vīra uzņēmuma veiksme valsts pasūtījumu iegūšanā Finanšu policija ir pievērusi acis. Tikmēr citos gadījumos pietiek ar kādas personas iesniegumu, lai nekavējoties tiktu sākts kriminālprocess.

Skaļi sāk, klusi izbeidz

Pirmais mūslaiku Latvijā par šādu iespējamību pārliecinājās Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (Zaļo un zemnieku savienība). Pēc tam, kad bija saņemts viņa politiskā konkurenta, kandidāta uz Jelgavas mēra amatu Arņa Razminoviča iesniegums par uzņēmuma Jelgavas siltumtīklu uzņēmums aktīvu iznomāšanu, Finanšu policija ne tikai ierosināja kriminālprocesu, bet arī noteica A. Rāviņam aizdomās turētā statusu un drošības līdzekli.

Tiesa, šajā gadījumā ātri iejaucās prokuratūra: uzraugošā prokurore Vida Kravcova atzina, ka Finanšu policija A. Rāviņam aizdomās turamās personas statusu ir piemērojusi nepamatoti, un to atcēla, neraugoties uz Finanšu policijas iebildumiem. Savukārt pats kriminālprocess 2006. gadā tika izbeigts, Finanšu policijai atzīstot, ka notikušajā vispār nav nozieguma sastāva.

Tolaik šis vēl bija tikai atsevišķs gadījums – tāpat kā Finanšu policijas 2008. gadā sāktais un tai pašā gadā izbeigtais kriminālprocess pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu (Latvijai un Ventspilij) par ikgadējās valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu: septiņu mēnešu laikā Finanšu policija spēja secināt, ka A. Lembergs ir atradies apcietinājumā un viņam nav bijis iespēju šo deklarāciju iesniegt.

Taču pēc 2010. gada šī pati shēma jau uzlabotā variantā ir tikusi izmantota aizvien biežāk. 2010. gada 16. augustā tiek paziņots, ka Finanšu policija ir sākusi kriminālprocesu pret Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieku Māri Dzenīti (Jūrmala – mūsu mājas), turklāt interesanti, ka kriminālprocess tika sākts nevis pēc kāda konkrēta Krimināllikuma panta, bet pēc nodaļas “Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā”.

Nav izslēgts, ka, nespējot panākt savu ar tiesiskām metodēm, cilvēki savā izmisumā ķeras pie Finanšu policijas kā pēdējā glābiņa, izteicās M. Dzenītis, kura uzņēmumi tolaik bija iesaistīti tiesvedībā ar multimiljonāru, pašlaik kā kultūras mecenātu pazīstamo Borisu Teterevu.

Kriminālprocess tika sākts pēc tam, kad M. Dzenītis bija svinējis uzvaru pār B. Teterevu tiesā, un mediju rīcībā faktiski nekavējoties tika nopludināta apjomīga informācija, kas varēja būt tikai Finanšu policijas rīcībā.

“Dzenītis varētu arī turpināt dzīvot bez kādiem kriminālprocesiem, taču laikam jau īsti nerubī šā brīža politisko konjunktūru. Būtu Dzenītis laikus noorientējies, kā, piemēram, pilsētas mērs Romualds Ražuks, kas tagad ir partijā Vienotība, neviens gailis viņam pakaļ nedziedātu un viņš varētu mierīgi rīkoties ar saviem kredītiem un nodokļiem, kā sirdij iepatīk,” tolaik rakstīja politiskais komentētājs Māris Krautmanis.

Kā izrādās tagad, Finanšu policija jau 2012. gada janvārī – pēc tam, kad M. Dzenītis un B. Teterevs bija noslēguši mierizlīgumu – kriminālprocesu paklusām izbeigusi. Tā izbeigšanas pamatojumu Finanšu policija nevēlas atklāt vēl tagad.

Tenberga un Martinsona “attālināšana”

Jau ilgāk nekā pusotru gadu bez redzamiem rezultātiem turpinās arī kriminālprocess, kas sākts saistībā ar apsardzes kompāniju TM Security, kuras faktiskais saimnieks ir par Valda Zatlera Reformu partijas “pelēko kardinālu” sauktais uzņēmējs Mārtiņš Tenbergs.

Kad 2013. gada 13. augustā atklātībā noplūda informācija, ka Finanšu policijas pārvaldes darbinieki veikuši kratīšanas TM Security, toreizējais Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis, neraugoties uz VID bieži pieminēto likuma normu, kas VID aizliedz sniegt ziņas par konkrētiem nodokļu maksātājiem, publiski paziņoja, ka kratīšanas veiktas saistībā ar kriminālprocesu, kas ir ierosināts par nodokļu krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielos apmēros.

Ar šo “brīdinājumu” pietika, lai M. Tenbergs attālinātos no Reformu partijas, kas līdz ar to zaudēja nozīmīgus finansiālos un administratīvos resursus. Tikmēr pats kriminālprocess ir iestrēdzis. Kaut gan VID apgalvo, ka kriminālprocess tiks virzīts kriminālvajāšanas uzsākšanai šā gada otrajā pusgadā, tas būšot iespējams tikai pēc virknes tiesiskās palīdzības lūgumu izpildes.

2014. gada augustā – divus mēnešus pēc tam, kad Finanšu policijas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess par vairāku uzņēmumu iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu – “noplūda” ziņas par šī kriminālprocesa ietvaros uzliktu ierobežojumu Māra Martinsona (redzama partijas Latvijas Attīstībai atbalstītāja) būvkompānijas Moduls-Rīga kontiem.

Nekavējoties ar publiskiem paziņojumiem nāca klajā arī K. Čerņeckis, aprakstot, kā valstij tiek nodarīti zaudējumi, apakšuzņēmējam nesamaksājot nodokļus. Taču tagad, astoņus mēnešus pēc kriminālprocesa sākuma VID joprojām nevar pat prognozēt tā turpmāko gaitu.

“Pašlaik šajā kriminālprocesā notiek pirmstiesas izmeklēšana, tiek apzinātas visas kriminālprocesā iesaistītās personas, to loma izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā, ar mērķi saukt pie atbildības vainīgas personas un iespēju robežās atlīdzināt valstij radīto kaitējumu. Pēc visu kriminālprocesuālo darbību veikšanas kriminālprocess tiks virzīts prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai,” – tik abstrakts ir VID skaidrojums.

Jaunā metode – “tiek lemts jautājums”

Tāpat pagājušā gada augustā no Finanšu policijas “noplūda” ziņas par tās sāktu kriminālprocesu par iespējamu pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu, ceļot uzņēmēja un politiķa Aināra Šlesera māju Jūrmalā. A. Šlesers šajā laikā gatavojās startēt 12. Saeimas vēlēšanās no partijas Vienoti Latvijai.

Arī šajā gadījumā Finanšu policijas vadība nekavējoties bija gatava sniegt par to komentārus, un Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš paziņoja – viņš esot pārliecināts, ka kriminālprocess tikšot nodots arī kriminālvajāšanas sākšanai.

Tagad, septiņus mēnešus vēlāk, kriminālvajāšana tā arī nav sākta, – VID informē, ka notiekot pirmstiesas izmeklēšana, tikuši “pratināti kompetenti eksperti būvniecības un citu tehnisko zinātņu jomā, kā arī VID kompetentie speciālisti nodokļu jautājumos būvniecības nozarē”, izmeklēšanas darbības un virzība tiekot saskaņotas ar kriminālprocesu uzraugošo prokuroru.

Savukārt pagājušā gada rudenī pēc kārtējās “noplūdušās” informācijas Finanšu policija paziņoja, ka tā oktobrī ir sākusi kriminālprocesu par bijušā Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Aigara Lūša, iespējams, nepatiesu ziņu norādīšanu viņa 2012. gada valsts amatpersonas deklarācijā lielā apmērā.

Vēl decembrī VID informēja, ka kriminālprocess atrodoties izmeklēšanas sākuma stadijā, tāpēc plašāku informāciju izmeklēšanas interesēs VID nesniedzot. Taču pēc tam, kad A. Lūsis bija spiests atstāt nacionālās apvienības Visu Latvijai – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ģenerālsekretāra amatu, izmeklēšanas sākuma stadija ir strauji pārgājusi beigu stadijā, un Finanšu policijas pārvaldē pieņemts lēmums kriminālprocesu izbeigt. (Advokāts Indulis Balmaks gan ceturtdien paziņoja, ka viņam esot zināms – lēmums atkal esot atcelts.)

Taču vienlaikus Finanšu policija ieviesusi jauninājumu – attiecībā uz A. Lūsi pirmoreiz ir izmantota jauna metode, publiski paziņojot, ka attiecībā uz viņu “tiek lemts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu par iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas un citiem iespējamajiem pārkāpumiem”. Normatīvie akti nenoteic to, cik ilgā termiņā šāds lēmums ir jāpieņem, un visu šo laiku A. Lūsis joprojām tiks distancēts no jebkādas aktīvas politiskās darbības.

“Pat atvainoties neatvainojas…”

“VID Finanšu policijas pārvalde nekomentē pieņēmumus,” – atšķirībā no citām reizēm, kad K. Čerņeckis un K. Podiņš ir snieguši izvērstus komentārus medijiem, šī ir vienīgā VID atbilde, lūdzot tam komentāru par versiju par Finanšu policijas “pasūtījumu galdu”, kad pret “neērtiem” politiķiem un ar politiku saistītiem uzņēmējiem tiek sākti kriminālprocesi, tiek pieņemti nepamatoti lēmumi un informācija tiek nopludināta medijiem ar skaidri saskatāmu mērķi viņus izsist no politiskās darbības.

Savukārt A. Rāviņš, kurš šo “pasūtījumu galdu” ir izbaudījis viens no pirmajiem, Dienai saka: “Ir kādas personas, kuras ir ieinteresētas taisīt lielus skandālus un sabojāt cilvēkiem biogrāfiju un dzīves, bet pēc tam izrādās, ka nekas nav. Negribētu vērtēt, vai tas tiek darīts apzināti, bet gan jau kāda interese ir. Domāju, ka ir vairākas tādas iestādes, kuras ar lielu troksni iesāk lietu, kur pēc tam izrādās – nekā nav. Un pat atvainoties neatvainojas.”

Māris Dzenītis: “Galvenais ir uztaisīt šovu”

“Tādu gadījumu ir daudz. Tiesas nav bijis, bet galvenais ir uztaisīt šovu. Jau sākumā ir skaidrs, ka pēc daudziem gadiem izrādīsies, ka tur nekas nav. Tas izskatās pēc apzinātas rīcības.

Es domāju, ka Latvijā ir jāpameklē persona, kurai ir bijuši trīs auditi. Ir viens, kurā nekādus pārkāpumus neatrod, tad uzliek otru. Tagad man jau ir trešais audits beidzies. Neskatoties uz to, ka visas deklarācijas esmu iesniedzis, pārkāpumi nekādi nav bijuši, bet tikai nāk un nāk un pārbauda.

Tas nenotiek bez kaut kāda uzstādījuma. Nosauc kaut kādu mistisku skaitli padsmit miljonos un tad mēģina tos arī kaut kādā veidā uzrēķināt. Kad auditus pārsūdz, tad tas iestrēgst pie ģenerāldirektores, kura nepieņem gala lēmumu. It kā skaitās parādā, it kā ne. Tiklīdz ģenerāldirektore pieņems lēmumu, tā būs pienākums maksāt, varēs tiesāties, bet pa to laiku jau firmas būs likvidētas šī darbības apgrūtinājuma dēļ.

Man ir bijušas sarunas ar pašiem auditoriem, kuri atzinušies, ka viņiem ir norādītas konkrētas summas, kas jāuzrēķina, vismaz tik lielas, lai segtu audita izmaksas. Ir pat tā – par identiskiem darījumiem, kur atzīts, ka viss ir kārtībā, pēkšņi atnāk audits un saka, ka viss ir slikti, visi ir noziedznieki. Tas tiek darīts mērķtiecīgi.

Es saku, ka saprotu, ka esmu atbildīgs par visiem darījumiem, pat ja ne pats esmu to veicis, bet esmu atbildīgs kā valdes loceklis. Bet jums kā auditoram, kas uzrakstījis uzrēķinu telefona numura izskatā un kurš lieliski zina, ka pēc diviem, trim gadiem mēs pierādīsim tiesā, ka jums nebija taisnība, – vai jums vismaz prēmiju noņems? Viņiem nav nekādas atbildības.

Finanšu policija ik uz soļa pārkāpj Kriminālprocesa likumu, piemēram ar Omegas palīdzību veicot demolēšanu biroja telpās, laužot durvis (lai gan tās visas ir atslēdzamas), nepamatoti aizturot (virs trim stundām) gan uzņēmumu darbiniekus, gan citus cilvēkus, kas bija ieradušies firmā, draudot, liedzot sazināties ar advokātiem,.

Uzņēmuma kratīšanas laikā tika izņemti dokumentu oriģināli, kas rada zaudējumus firmai (piemēram, nevar izstādīt rēķinus par pārvadājumiem, jo nevar pievienot oriģinālos CMR). VID cita nodaļa, veicot auditu. pieprasa šos dokumentus no uzņēmuma. Kad sakām, ka šie dokumenti jau ir iestādes (VID Finanšu policijas) rīcībā, atbilde ir, ka tādu nav. Tad auditam uzrādām protokolu, kur tas fiksēts, bet vienalga to neņem vērā un veic uzrēķinus.

Jau pagājuši astoņi mēneši no VID Finanšu policijas ielaušanās uzņēmumā un mājās, izņemti būtiski dokumenti, datori ar specifiskām ražošanas programmām, bet līdz šim vēl nekas nav atdots. Nav saprotams, kas Finanšu policijai ir vajadzīgs, ja informācija, tad to sen varēja nokopēt un oriģinālus atdot, bet izskatās pēc kaitniecības, jo, aprunājoties ar auditoriem, kas veic pārbaudi mūsu uzņēmumos un kuriem bija iespēja Finanšu policijā piekļūt pie mūsu dokumentiem, viņi teica, ka dokumenti ir sakrauti kaudzē un neizskatās, ka tos kāds būtu kustinājis.”

Andrejs Judins: “Ir cilvēki, kas mēdz nopludināt…”

“Es domāju, ka institūcijas pilda savu darbu. Tas, ka ne visi procesi beidzas ar tiesu, nenozīmē, ka ir jāpārtrauc šīs institūcijas darbība. Protams, ka mediji vēlas ziņot, tiklīdz uzzina par kādu kratīšanu. Tas, ka parādās informācija par kādu kratīšanu, nenozīmē, ka tiks pierādīta vaina. Protams, varētu jau teikt, ka žurnālisti varētu rakstīt tikai tad, kad ir pierādīta vaina, bet es neiestājos par vārda brīvības ierobežošanu. Cilvēki ir labi informēti par procesiem, kas notiek tiesībsargājošās iestādēs. Informācija noplūst no iesaistītajām pusēm. Nedomāju, ka šeit ir problēma prokuratūrā, Finanšu policijā vai KNAB, jo mediji jau ziņo, ka ir kāda apsūdzība. Ja notiek kāda kratīšana, par to ir liela interese. Kriminālprocess prasa laiku. Tas, ka šodien notika kratīšana, nenozīmē, ka pēc mēneša kāds būs notiesāts un būs savākti pierādījumi. Ir cilvēki, kas mēdz nopludināt informāciju. Es nezinu, kas ir šis personas. Man nav tādas informācijas. Protams, varētu vēlēties, lai kriminālprocess attīstās ātrāk.”

Skaļākās “pasūtījumu galda” lietas

Andra Rāviņa (ZZS) lieta: 2005. gadā Finanšu policija sāk kriminālprocesu, A. Rāviņam nosaka aizdomās turētā statusu, prokuratūra to atceļ, kriminālprocess paklusām tiek izbeigts 2006. gadā.

Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) lieta: 2008. gada sākumā Finanšu policija sāk kriminālprocesu pret A. Lembergu par amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu, bet pēc septiņiem mēnešiem izbeidz, jo “pamana”, ka A. Lembergs ir atradies apcietinājumā un viņam nav bijis iespēju šo deklarāciju iesniegt.

Māra Dzenīša (Jūrmala – mūsu mājas) lieta: 2010. gada augustā tiek paziņots, ka Finanšu policija ir sākusi kriminālprocesu pret M. Dzenīti pēc Krimināllikuma nodaļas “Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā”. 2012. gadā kriminālprocess tiek paklusām izbeigts.

Mārtiņa Tenberga (Reformu partijas atbalstītājs) lieta: 2013. gada augustā “noplūst” informācija par kratīšanām uzņēmumā TM Security, un Finanšu policija paziņo, ka sākts kriminālprocess par nodokļu krāpšanu. Pēc pusotra gada kriminālprocess vēl tiekot izmeklēts.

Māra Martinsona (Latvijas Attīstībai atbalstītājs) lieta: 2014. gada augustā “noplūst” ziņas par uzliktu ierobežojumu būvkompānijas Moduls-Rīga kontiem, un Finanšu policija paziņo, ka pirms diviem mēnešiem sākts kriminālprocess par lielu zaudējumu nodarīšanu valstij. Astoņus mēnešus vēlāk VID nevar pat prognozēt kriminālprocesa turpmāko gaitu.

Aināra Šlesera (Vienoti Latvijai) lieta: 2014. gada augustā no Finanšu policijas “noplūst” ziņas par tās sāktu kriminālprocesu par iespējamu pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu, ceļot A. Šlesera māju Jūrmalā. Finanšu policijas vadība nekavējoties ir gatava sniegt par to komentārus. Tagad, septiņus mēnešus vēlāk, kriminālvajāšana tā arī nav sākta.

Aigara Lūša (Nacionālā apvienība) lieta: 2014. gada rudenī pēc kārtējās “noplūdušās” informācijas Finanšu policija paziņo, ka tā oktobrī ir sākusi kriminālprocesu par A. Lūša, iespējams, nepatiesu ziņu norādīšanu viņa 2012. amatpersonas deklarācijā lielā apmērā. Jau janvārī kriminālprocess paklusām tiek izbeigts, bet VID paziņo, ka tiek lemts par jauna kriminālprocesa uzsākšanu.

Autori: Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Pietiek.com, publicēts arī portālā Diena.lv.

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz