Valdības nekompetences dēļ Latvija pazaudē 100 000 000 EUR Eiropas naudas

valdības nekompetences

Valdības nekompetences – ministriju kavēšanās dēļ Latvija no Eiropas Savienības (ES) fondiem šogad nesaņems aptuveni 100 miljonus eiro no sākotnēji plānotajām summām, raksta žurnāls «Ir» un atzīmē, ka cīņas par lielajiem projektiem liecina, ka aizkulisēs par ES naudu stīvējas ietekmīgi spēlētāji.

Viena no jomām, kur jūtama kavēšanās, ir ēku siltināšana. Iepriekšējā perioda ES fondu programmā pēdējie pieteikumi ēku siltināšanai pieņemti 2013.gada beigās, bet jaunā perioda līdzekļi joprojām nav pieejami, jo vēl nav pieņemti atbilstoši Ministru kabineta noteikumi. Uzņēmēji notiekošo uztverot ar izpratni – ierēdņi sarunās ar Eiropas Komisiju (EK) cīnījušies par valstij izdevīgākiem nosacījumiem. Tomēr iedzīvotājiem kavēšanās var sagādāt papildu izmaksas, piemēram, par jau gatavo, bet nerealizēto ēku siltināšanas projektu pārtaisīšanu.

Ekonomikas ministrija sola, ka jaunā plānošanas perioda ES fondu līdzekļi energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamajās ēkās kopumā 150 miljonu eiro apmērā uzņēmējiem būs pieejami no aprīļa. Kavēšanās notikusi, jo ministrija vairāk nekā divus gadus strīdējās ar EK par to, kas pienākas Latvijas iedzīvotājiem siltināšanas jomā. «Esam panākuši, ka atbalsta apjoms vienai mājai netiek samazināts – ir panākts rezultāts, ko gribējām,» teicis EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko. Ierēdnis sola, ka atbilstošie MK noteikumi tiks pieņemti šomēnes, tāpēc jūlijā, augustā un septembrī varētu notikt reāli siltināšanas darbi.

Divus gadus pēc jaunā perioda sākšanās kavēšanās ES naudas apguvē ir lielā daļā programmu. Finanšu ministrijā (FM) atzīts, ka pašlaik ES fondu ieviešanai nepieciešamo priekšdarbu izpilde tiek kavēta par vairāk nekā 30%, tāpēc šogad Latvijā ieplūdīs par 100 miljoniem eiro mazāk, nekā sākotnēji bija plānots. Tas gan automātiski nenozīmē, ka šo finansējumu nesaņemsim, tikai tas notiks vēlāk. Šāda kavēšanās rada vairākus citus riskus. Pirmkārt, finansējuma pārrāvumu – nebūs nodrošināta nepārtraukta finansējuma «asinsrite» ekonomikā, kur iepriekš bija nodrošinātas pastāvīgas investīcijas.

Kavēšanās arī radījusi risku, ka Latvija var zaudēt finansējumu 6% apjomā jeb 260 miljonu apmērā, ja nesasniedzam EK rezultatīvos rādītājus – kam jābūt praktiski izdarītam un kādām summām jābūt apmaksātām. FM parlamentārais sekretārs, nākamais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) mierinājis: «Mēs iedzīsim. Ministrijas tagad ir uzdevušas tempu, un ir bijis spiediens no Ministru kabineta – liekas, mēs tagad ieejam ritmā, un riska zaudēt naudu nav.» Pēc viņa domām, problēma varētu būt, «ja mēs noteiktā laikā nedeklarēsim tās summas, kas mums jādeklarē, tad ir risks, ka EK rūpīgāk analīzēs mūsu investīciju paketi un viņi palielinās savu ietekmi uz lēmumu pieņemšanu». Pirmā starpposma novērtēšana gaidāma 2018.gadā.

Kā liecina FM dati, vislielākā kavēšanās priekšdarbu izpildē bijusi Ekonomikas, Izglītības un zinātnes un Vides ministrijā. Kavēšanās iemesli bijuši visdažādākie, pirmkārt, jaunā plānošanas perioda pieejas maiņa. «Šī nauda nav vis tērēšanai, bet kvalitatīvu mērķu sasniegšanai, kas kopumā radīja zināmu apjukumu fondu apguves sākuma periodā, kur redzam būtiskus kavējumus,» stāstījis Ašeradens. Viņaprāt, kavēšanos veicināja arī tas, ka EK vēlu publicējusi pamatdokumentus, ar kuriem valstis varēja tālāk rīkoties, savukārt ministrijām nav atbilstošas kapacitātes, lai «pietiekami kvalitatīvā līmenī nodrošinātu ilgtermiņa plānošanu».

FM atzīmējusi, ka daudzos gadījumos ir ieilgušas konceptuālās diskusijas ar EK, sociālajiem un sadarbības partneriem vai citām nozaru ministrijām par atbalsta pasākumu mērķiem un nosacījumiem – zināmā mērā priekšlikumu argumentācijas kvalitātes dēļ. Atbildīgajām ministrijām ir jāpamato EK un sociālajiem partneriem, kādēļ kaut ko plānojam tieši tā un ne citādi.

Izdevums atzīmē, ka pēdējā pusgadā virknē ES fondu programmu iezīmējas aktīva dažādu lobiju cīņa par izdevīgākiem nosacījumiem. Sākotnēji plānotie finansējuma nosacījumi tiek mainīti vai rosinātas šādas iespējas, un ieguvēji no tā varētu būt gan dažādi uzņēmēji, gan atsevišķas pašvaldības.

Vislielākās neskaidrības šobrīd iezīmējas par vislielāko no jaunā ES fondu perioda projektiem – Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošā Latvijas dzelzceļa (LDz) elektrifikāciju, kam no ES līdzekļiem iezīmēti 407 miljoni eiro. Projekta mērķis ir elektrificēt galvenās kravu pārvadājumu līnijas – kopumā aptuveni 780 kilometrus sliežu ceļu Latvijas austrumu-rietumu dzelzceļa koridorā, kas nodrošinātu jaudīgāku un ekonomiskāku ekspluatāciju un samazinātu gaisa piesārņojumu.

Pagājušā gada nogalē koalīcijas darba grupā LDz vadība negaidīti informējusi, ka projekts sadārdzinājies un, ņemot vērā degvielas zemās cenas – šobrīd kravas pārvadājumi pa dzelzceļu ir lēti -, būtu jāvērtē tā ekonomiskais izdevīgums. «Jāatzīst, tas bija šokējoši,» atminējies Ašeradens, norādot uz projekta mērogu, jo viss šajā plānošanas periodā pieejamais finansējums ir 4,4 miljardi eiro. «Šis ir ļoti sensitīvs jautājums attiecībā uz EK – ja mēs sākotnējā fāzē neesam pietiekami kvalitatīvi šo izvērtējuši, tad cik vispār var uzticēties investīcijām ceļu infrastruktūrā un satiksmes infrastruktūrā,» teicis Ašeradens.

LDz projektu daļas vadītāja Aija Poča skaidrojusi, ka sākotnējā priekšizpētē, kas noslēdzās 2013.gadā, dzelzceļa elektrifikācijai virzienā no Daugavpils un Rēzeknes līdz Rīgai un arī Ventspilij, aplēsts, ka projekts izmaksās aptuveni 560 miljonus eiro. Pērnā gada sākumā uzņēmums saņēmis skiču projektu, saskaņā ar kuru konsultants aprēķinājis pavisam citas summas. «Projektu izmaksas no apmēram 560 miljoniem izauga līdz apmēram 1,5 miljardiem eiro,» stāstījusi Poča, «būsim arī pilnīgi atklāti, «Sudp Praha» (konsultants) bija paņēmis pa maksimumam – viscaur ar 10% rezervi», taču lētāk par 1,2 miljardiem šos darbus nevarot paveikt. Turklāt, pat ja nauda būtu, darbus nav iespējams paveikt tā, lai iekļautos šajā ES fondu plānošanas periodā – tie prasītu vismaz astoņus gadus.

LDz vadītāja pienākumu izpildītājs Strakšas piekritis, ka tik lielas atšķirības projekta izmaksās ir neparastas. «Ekspertu viedoklim no faktiskā nevajadzētu atšķirties vairāk par 10%, bet te ir gandrīz trīs reizes,» atzinis Strakšas, taču nekā aizdomīga tur neesot – projekta priekšizpētes veicēji esot «nohaltūrējuši». Viņš noraidījis aizdomas, ka LDz būtu izvirzījis nesamērīgi augstas prasības, kas projektu pārāk sadārdzinātu. Tagad LDz izstrādājusi jaunu variantu dzelzceļa elektrifikācijai, kas paredz to posmā no Daugavpils līdz Rīgai, bet neturpina uz Ventspili. «Ja mums ir šie 465 miljoni eiro, tad neko vairāk kā posmu no Daugavpils līdz Rīgas Šķirotavai [nevarēs izdarīt]. Vēl mēs varam nomainīt visu kontakttīklu Rīgas reģionā, lai būtu gatavi nākamajam [investīciju] posmam. Tas ir mūsu piedāvājums,» teicis Strakšas. Ar EK gan iepriekš bija iezīmēta sākotnējā projekta ideja par visa tā dēvētā austrumu koridora elektrifikāciju, turklāt par daudz mazākām izmaksām, tāpēc pagaidām nav skaidrs, kāda būs EK atbilde uz jauno piedāvājumu.

Ar Satiksmes ministriju saistās vēl viens projekts, kura īstenošana viešot bažas – Rīgas tramvaju infrastruktūras attīstīšana, kas paredz jaunas līnijas izveidi Skanstes ielā. Teorētiski tā īstenošanai Latvija varētu saņemt 70% no nepieciešamā finansējuma jeb 90 miljonus eiro, tajā skaitā Kohēzijas fonda finansējums būtu 76 miljoni eiro. Taču Lielo pilsētu asociācija aicinājusi ES fondu līdzekļus pārdalīt, no «Rīgas tramvaju» naudas piešķirot finansējumu autobusu satiksmei citās lielajās pilsētās, to skaitā Ventspilī.

Ministrija, lūgta atbildēt uz jautājumu, cik no fondu līdzekļiem būtu jāpiešķir jaunas tramvaju līnijas izveidei Rīgā, cik autobusu satiksmes infrastruktūrai lielajās pašvaldībās, skaidru atbildi nesniedza. «Lai arī līdzšinējās neformālās konsultācijas ar EK pārstāvjiem liecina, ka precīza indikatīvā finansējuma novirzīšana lielajam projektam nav izšķiroša», būtiska esot projekta mērķu sasniegšana, norādījusi ministrija.

Sarunās ar EK mēģināts pārskatīt nosacījumus arī kādai Vides ministrijas pārraudzībā esošai programmai, kas saistīta ar atkritumu apsaimniekošanu. Sākotnēji, izstrādājot jaunā perioda darbības programmu, ministrija paredzēja investīcijas trīs virzienos: atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstībai, automātisko šķirošanas līniju iekārtošanai un atkritumu pārstrādes jaudu palielināšanai, tajā skaitā paredzot atbalstu tādām iekārtām, kas atkritumus sagatavo pārstrādei un reģenerācijai. Taču vēlāk ministrija firmai «Geo Consults» pasūtījusi pētījumu, kurā konstatēts, ka Latvijā jau ir uzstādītas atkritumu automātiskās šķirošanas līnijas nepieciešamā jaudas apmērā, tādēļ ierosināts nepiešķirt atbalstu jaunu šķirošanas līniju izveidei.

Ministrija pērn novembrī šādus grozījumus savos plānos sagatavojusi, pārdalot visu finansējumu starp abiem atlikušajiem mērķiem. Izmaiņas gan vēl jāsaskaņo, turklāt ir izskanējis priekšlikums padarīt šīs investīcijas vēl izdevīgākas uzņēmējiem, samazinot līdzfinansējuma daļu, apliecina Gerhards. «Darba dokumentos ierakstīts – līdzfinansējums būtu 35%, bet atsevišķas pašvaldības izteica bažas, ka pie šādas intensitātes projekti varētu nebūt dzīvotspējīgi,» skaidrojis Gerhards. Ministrs noraidīja, ka sagatavotie priekšlikumi būtu izdevīgi kādiem konkrētiem atkritumu biznesa spēlētājiem, to skaitā savulaik ar ekspremjera Andra Šķēles ģimenes biznesu tieši vai pastarpināti saistītos uzņēmumos.

Sīva cīņa par ES fondu naudu un sarunas ar EK esot arī jautājumā par investīcijām profesionālajās kultūrizglītības skolās. Kultūras ministrijas pārziņā bija izšķirties, kuras no tās pakļautībā esošajām izglītības iestādēm varēs saņemt ES finansējumu jaunas infrastruktūras izveidei, mācību aprīkojuma modernizācijai un citām vajadzībām. Kultūras ministrija nolēma aptuveni 23 miljonus eiro šim mērķim iezīmētā finansējuma sadalīt starp astoņām skolām, bet gandrīz pusi – 10,9 miljonus eiro no kopējā skolu finansējuma – atvēlēs Ventspils Mūzikas skolai, kas vienlaikus tiks būvēta arī kā pilsētas koncertzāle. Kultūras ministre Dace Melbārde skaidrojusi, ka Ventspils mūzikas vidusskolas ēkas ir avārijas stāvoklī un bērni 2014.gada beigās pārvietoti uz pagaidu telpām, tāpēc pilsētai nepieciešama jauna skola.

Nacionālā mākslu vidusskola (reorganizētā Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskola un Rīgas Doma kora skola) investīciju projekta īstenošanai varēs saņemt 3,8 miljonus eiro, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola – 1,1 miljonu, bet citas reģionālās mūzikas un mākslas skolas tikai nelielu daļu salīdzinājumā ar Ventspilij atvēlēto summu: Liepāja – 2,1 miljonu, Rēzekne – 1,9 miljonus, Daugavpils – 2,4 miljonus, bet skolas Valmierā un Cēsīs attiecīgi 561 000 un 152 000 eiro.

Apkopotajā tabulā par lielākajiem ES naudas projektiem nākamajā plānošanas periodā norādīts, ka uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas veicināšanai, ārējo tirgu apgūšanai paredzēts 22 352 941 eiro, ārstniecības un tā atbalsta personāla kvalifikācijai – 22 769 950 eiro, mikrokreditēšanai un aizdevumiem biznesa sācējiem – 24 705 882 eiro, atbalstam starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās – 32 552 786 eiro, savukārt uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas veicināšanai – 38 591 647, bet atkritumu pārstrādes un reģenerācijas veidošanai 42 193 134 eiro.

Tāpat elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamības lauku teritorijā uzlabošanai paredzēti 51 734 253 eiro, priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai – 55 690 405 eiro, atbalstam jauno produktu ieviešanai ražošanā – 58 823 530 eiro, atbalstam jauno produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros – 90 958 697 eiro, kā arī dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai un izpildei – 126 221 197 eiro, energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamās mājās – 176 470 583 eiro un «Latvijas Dzelzceļa» tīkla elektrifikācijai – 407 810 999 eiro.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: tvnet.lv

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

8 Komentāri on "Valdības nekompetences dēļ Latvija pazaudē 100 000 000 EUR Eiropas naudas"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
Capins
Capins

Tā summa nemaz tik liela nav. Mūsu simts gudrās galviņas varētu kompensēt radušos zaudējumus no saviem iekrājumiem

Purvačāpslis
Purvačāpslis

Vieglāk taču ir tautu ar visādiem nodokļiem un obligātiem maksājumiem apkraut nekā pastrādāt ar galvu lai iegūtu ES fondu līdzekļus.

Anita.
Anita.

Visas valdības šais 25 gados ir bijušas “kroplas”,bet šādu naudu pad–st ir īpaši jāmāk.LV valsts iedzīvotāji vienmēr tikai cieš no šāda kretīnisma.Bet vińu vietās-likt nav ko,diemžēl.Kauns.Pa vienu mazu valstińu nevar salasīt kaut cik normālas 100 galvas.25 us gadus sēžam sūdu bedrē.

wpDiscuz