Igauņi turpina ķert krievu spiegus

spiegi

Igaunijas Drošības policija (KaPo) apgalvo, ka mūsu ziemeļvalstī aizvien vairāk tiek notverti un aiz restēm iesēdināti gados jauni Krievijas savervēti spiegi vecumā no 18 līdz 23 gadiem. Viņi Krievijas aģentu tīklos pārsvarā iepinas romantisku piedzīvojumu dzīti un tādēļ, ka nodarbojas ar kontrabandu.

Jaunuļi piekrīt sadarboties ar Krievijas Federālo drošības dienestu (FSB) vai Galveno izlūkošanas pārvaldi (GRU) tādēļ, ka krievu vervētāji viņiem apgalvo, ka neko sliktu jau viņi nedarīs un tas nemaz nav bīstami, turklāt varot arī nopelnīt. Vienlaikus daļa būt par spiegiem piekrīt, jo Krievijas likumsargi viņus notvēruši, nodarbojoties ar pierobežas kontrabandu.

Lai viņi netiktu tiesāti un saglabātu nelegālo rūpalu, viņus pierunā Krievijai piegādāt „nevainīgu” informāciju.  Savervētie FSB un GRU galvenokārt piegādā informāciju par Igaunijas robežapsardzības darbu, robežkontroles posteņiem un tur izvietotajām novērošanas kamerām, kā arī par Igaunijas armijas un NATO spēku dislokācijas vietām, to sastāvu un tā tālāk. Piemēram, kādas lidmašīnas var nolaisties militārajos lidlaukos.

Savervētajiem spiegiem ir neuzkrītoša āriene, attīstīta intuīcija, ātra reakcija un laba fiziskā forma, kas tik ļoti nepieciešama slepeno ziņu pienesējiem, uzsver KaPo. Viņus savervē, apelējot pie mīlestības uz tēvzemi – Krieviju, un izmantojot šantāžu, bet tomēr pirmāk viņus vilina romantika. Dažiem no savervētajiem piedāvā iespēju mācīties ārzemēm, raksta Tallinas laikraksts „Postimees”. Tomēr lielākoties viņi nav augstas raudzes spiegi-profesionāļi un par tādiem nekad nekļūs. Viņi vienkārši ir „izmantojams materiāls”.

 

„Spiež” uz romantiku

„Tev praktiski nekas nebūs jādara. Riska nav nekāda,” tā sarunu ar potenciālo spiegu parasti iesāk Krievijas spiegu aģentūras vadītājs. Sadarboties ar FSB jaunietis piekrīt, cerot uz papildu peļņu, bet reizēm tikai pietiek „uzspiest” uz patriotiskām jūtām. Reālo situāciju, kurā savervētais iekļuvis, viņš apjēdz tikai pēc aizturēšanas, atklāj KaPo.

„Sadarboties parasti piekrīt romantisku piedzīvojumu dzīti. Bet romantika beidzas, kad spiegu notveram, jo vervētāji taču solīja pavisam ko citu”, „Postimees” stāsta KaPo ģenerāldirektora vietnieks Aleksandrs Toots. Viņš pēdējā laikā iesaistījies vismaz pusē no septiņām skaļāko lietu, kurās pēdējā laikā par spiegošanu Krievijas labā apvainoti jaunieši, izmeklēšanā.

Toots atklāj, ka savervētie vākuši informāciju par robežsardzes darbības metodēm, robežpunktu izvietojumu, to aprīkojumu, informāciju par iekšlietu struktūru darbiniekiem, fotografējuši Igaunijas un NATO armijas izvietojumu, infrastruktūras objektus. Par to vairāki spiegi Igaunijā jau notiesāti.

 

Šantažē ar iespēju turpināt kontrabandas rūpalu

Narvas robežasardzes kontrolpunktā pirms mēneša KaPo aizturēja divus kontrabandistus – 18 gadus veco Alekseju Vasiļjevu, kas gatavoja kiberzubrukumu Igaunijas valsts iestādēm, un 20 gadus veco Aliku Hučbarovu, kas vāca informāciju par iekšlietu struktūru darbiniekiem.

Viņi bija ideāli vervētāju objekti, saka Toots, – zināja apkārtni un robežapsardzes režīmu. Viņiem bija kontakti un viņi bija gatavi riskēt. Un pats galvenais – viņus varēja šantažēt.

„Ja tu nodarbojies ar kontrabandu, tad tev saka: ja nesadarbosies ar specdienestiem, tavs bizness beigsies. Tu aiziesi no kontrabandas tirgus un tajā atpakaļ tikt būs jau praktiski neiespējami. Bet, ja sadarbosies, viss būs kārtībā,” saka Toots. Kontrabanda Igaunijas-Krievijas pierobežā zeļ un plaukst. Risks liels, bet arī potenciālais ieguvums ir ievērojams.

Ja agrāk Krievija spiegošanu pret Igauniju varēja veikt „attālināti”, tad, kopš valstī izvietots NATO Lielbritānijas bataljons, tā vairs nevar. Pašiem spiegiem vajag būt klāt, „uz vietas”, skaidro igauņu drošībnieki. Te jāpiebilst, ka nu līdzīga situācija ir abās pārējās Baltijas valstīs: Lietuvā dislocēti NATO spēki no Vācijas, bet Latvijā – no Kanādas.

Tas ir spiegu romānu iespaidā izveidojies mīts, ka spiegi galvenokārt zog tikai ar slepenības zīmogiem apzīmogotus papīrus. Ārvalsts aģentūrai vajadzīgi cilvēki, kuri „naidīgās” valsts teritorijā var nemanāmi piekļūt atsevišķiem objektiem un piefiksēt tur redzēto. Piemēram, vai bruņotajiem spēkiem ir tik tanku, cik rakstīts „papīros”, vai militāro lidlauku skrejceļš ir piemērots konkrētu lidmašīnu pieņemšanai un tamlīdzīgi. Tādēļ vajadzīgi cilvēki, kuri visu to pārbauda „uz vietas”.

To visu, piemēram, centās noskaidrot Krievijas pilsonis Artjoms Zinčenko, kas Igaunijā maskējās kā bērnu ratiņu pārdevējs.

Tomēr KaPo darbs uzlabojas un krieviem vairs nav tik viegli savervēt sev spiegus mūsu ziemeļu kaimiņvalstī. „Par to liecina tas, ka gadu no gadu pie mums vēršas aizvien vairāk cilvēku, kuri ziņo, ka viņus mēģinājuši savervēt Krievijas specdienesti,” saka Toots.

 

Kas ir Krievijas spiegi Igaunijā?

„Postimees” publicē vairāku notiesāto Krievijas spiegu biogrāfijas:

* 2016. gadā tiesāja 23 gadus veco kontrabandistu Artjemu Mališevu. Viņam piesprieda divarpus gadus aiz restēm par sadarbību ar FSB kopš 2011. gada. Mališevs krieviem ziņoja par Igaunijas un sabiedrotu militārās tehnikas pārvietošanu, robežpārejas punktu izvietojumu un robežsargu darba laikiem. Par savu darbu viņš vairākkārt no FSB pārstāvja saņēmis skaidru naudu.

* 24 gadus vecais Aliks Hučbarovs tika aizturēts 2016. gadā, arī bijis kontrabandists. Arī viņam cietumā būs jāpavada divarpus gadi. Viņš ievācis informāciju par Igaunijas policistiem un robežsargiem, par to no Krievijas saņemot skaidru naudu.

* 42 gadus veco Pāvelu Romanovu, kurš vadīja kontrabandistu grupu, aizturēja 2015. gadā. Viņam piesprieda brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un desmit mēnešiem. Spiegs vāca personiska rakstura informāciju par Igaunijas iekšlietu struktūru darbiniekiem, robežsargu darba metodēm, Dienvidigaunijas militārajiem objektiem un veidiem, kā nelegāli pāriet Krievijas-Igaunijas robežu. Noskaidrots, ka Romanovu FSB savervēja jau 21 gada vecumā – 1994. gadā.

* 21 gadu veco Aleksandru Rudņevu aizturēja 2015. gadā, jo viņš Krievijai sniedza informāciju par militārās tehnikas pārvietošanu un robežsargu darbu. Arī Rudņevs bija kontrabandists.

* 32 gadus veco Maksimu Gruzdevu ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiem notiesāja pērn. Viņš vāca informāciju par KaPo darbiniekiem un nodeva to Krievijas specdienestiem.

* 30 gadus vecais Krievijas pilsonis Artjems Zinčenko, maskējoties par bērnu ratiņu pārdevēju, 2013. gadā ieguva uzturēšanās atļauju Igaunijā. Viņš Krievijas specdienestu vajadzībām vāca informāciju par Igaunijas militārajiem objektiem un NATO tehnikas pārvietošanās maršrutiem.

* 20 gadus veco Alekseju Vasiļjevu kā FSB aģentu aizturēja šogad novembrī par kiberuzbrukumu plānošanu Igaunijas valsts iestādēm. Par to, ka līdzīgu taktiku Krievijas specdienesti pielieto arī Latvijā, liecina pašreiz notiekošā tiesas prāva pret „Latvijas dzelzceļa” ceļu meistaru Aleksandru Krasnopjorovu, kurš Jelgavas dzelzceļa stacijas sliežu ceļu teritorijā regulāri, sistēmiski un mērķtiecīgi nodarbojās ar neizpaužamu militāra rakstura ziņu un komercnoslēpumu nelikumīgu vākšanu Krievijas uzdevumā. Krasnopjorovs pārfilmēja „Latvijas dzelzceļa” videonovērošanas video un  pārsūtīja tos Krievijai.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: jauns.lv

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz