10 mīti par veselību, kas nedod neko citu, kā vienīgi tukšu maku

mīti

Apskaužami regulāri publiskajā telpā parādās raksti, kas dzied slavas dziesmas te godži ogām, te čia sēklām vai vēl kādam līdz šim nezin kāpēc nezināmam brīnumam. Kaut gan, kā apgalvots, „tos lieto jau gadu simteņiem”. Tā vien šķiet – ja tie nebūs tavā arsenālā, nāves stunda ir tepat aiz stūra. Gluži vai ik dienu uzzinām, ka šis, lūk, patiešām ir brīnumlīdzeklis, un ja to nelietosi, saslimsi pavisam noteikti.

Nenoliedzami, gluži meli tie nav. Katram produktam vai vielai ir savas labās īpašības. Tomēr, piemēram, godži ogu un čia sēklu vietā, tikpat labi varam mierīgi turpināt ēst mūsu platuma grādos ierastās rozīnes vai linsēklas. Un mazgāt rokas ar ierastajām ziepēm, nevis speciālu roku dezinfekcijas līdzekli. Diemžēl visbiežāk visi šie brīnumlīdzekļi lielāko efektu sniedz mūsu naudas makam, iztukšojot to.

 

1.Antibakteriāls gēls roku mazgāšanai

mīti

Divu pašu izplatītāko kaišu – vēdera gripas un klostrīdiju infekcijas – izraisošās baktērijas diemžēl ir noturīgas pret antibakteriālo gēlu.   Lai rokas būtu tīras, mazgājiet tās ar ziepēm, kas nenoliedzami ir daudz lētākas nekā antibakteriālie gēli.

 

2.Mikroviļņu krāsns ir bīstama veselībai

mīti

Mikroviļņu krāsnī gatavojot, vērtīgās vielas produktos saglabājas daudz labāk nekā cepeškrāsnī gatavotā ēdienā.

3. Mandeļu piens ir daudz veselīgāks par govs pienu

mīti

Jā, ja cilvēkam ir alerģija no piena produktiem. Tad mandeļu pienu var lietot uzturā kā alternatīvu pienam. Mandeļu piens satur vairāk olbaltumvielu nekā govs piens. Tomēr arī tikai 2% no diennaktī ieteiktās normas. Bet nekā citādi tas nav vērtīgāks par ierasto pienu, ja nu vienīgi naudas izteiksmē.

 

4. Svaigi spiesta sula no rīta

mīti

Labāk apēst visu augli, nevis izspiest sulu. Augļu un dārzeņu sulā ir daudz cukura, toties vērtīgās šķiedrvielas ielido miskastē. Nauda gan tiek iztērēta vairāk – padomājiet, cik, piemēram, apelsīnus apēdīsit, un no cik augļiem iznāks glāze sulas?

 

5. Nav veselīgi ēst olu dzeltenumus

mīti

Holesterīns, ko ikdienā cilvēks uzņem ar produktiem, nevar jūtami ietekmēt holesterīna līmeni asinīs. Ja nu vienīgi sirgstat ar kādu sirds kaiti.

 

6. Polivitamīni

mīti

Īstenībā gandrīz 50% cilvēku katru dienu lieto kompleksos vitamīnus. Mārketings ir stiprāks par gadu desmitiem veiktajiem pētījumiem, kuros tā arī nav izdevies pierādīt polivitamīnu labvēlīgo ietekmi uz veselību. Nē, veselībai kaitējumu arī tie nenodara, ja vien lietoti ar mēru. Maciņam gan.

7. Organisma detoks

mīti

Pilnīgi pietiek ar mūsu  aknām un nierēm. Nav vajadzības dzert dārgus detox kokteiļus, speciāli ieturēt „atindēšanās” diētu utt. Cilvēka orgāni ir daudz spēcīgāki atindētāji. Daudz labāk būs, ja iemācīsieties ēst veselīgus produktus, atmetot paradumu štopēt iekšā hamburgerus un čipsus.

 

8. C vitamīna nemēdz būt par daudz

mīti

Ja diennaktī cilvēks uzņem vairāk par 2000 mg C vitamīna, tas var izraisīt diareju, vemšanu, nelabumu, sirdsklauves, galvassāpes un citus blakusefektus. Tas, ka cilvēkam C vitamīna vienmēr ir par maz – mīti.

 

9. Labāki ir produkti ar zemu tauku saturu

mīti

Cilvēkiem, kas uzturā lieto pārsvarā produktus ar pazeminātu tauku saturu, nav atklāts ne mazāks saslimstības risks ar vēzi, ne izbēgšana no sirdsslimībām. Arī svara pazemināšanā liesu produktu lietošana uzturā nedod viennozīmīgu efektu. Nelietojot uzturā taukus, tiek nodarīts kaitējums ādai, matiem, u.t.t.. Bet atkal – produkti „Light” ir ievērojami dārgāki. Labāk ēst mazāk, bet „normālus” produktus.

 

10. Nātrija glutamāts ir inde

mīti

Zinātniska pamatojuma bažām par nātrija glutamāta kaitīgumu nav. Glutamāts nav nekāds mistisks sintētisks bubulis, kas būtu mūsu organismam svešs – tas mūsos ir dabiski. Glutamāts cilvēka organismā veidojas no glutamīnskābes, aminoskābes, kuras veidošana ir iekodēta mūsu gēnos. Tai ir savas funkcijas organismā. Glutamātu arī uzņemam ar pārtikas produktiem – sierā, tomātos, sojas mērcē un daudzos citos produktos tas dabiski ir salīdzinoši lielā daudzumā. Cilvēks dienā apēd vidēji 20–40 reizes vairāk dabiskas izcelsmes nātrija glutamāta, nekā ēdienam mākslīgi pievienotā glutamāta.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz