JĀNIS GARISONS
Irāna veica gandrīz 300 dronu un raķešu uzbrukumu pret Izraēlu, no kuriem Izraēla kopā ar sabiedrotajiem spēja lielāko daļu pārtvert un iznīcināt. Šī bija Irānas atbilde uz Izraēlas iepriekš veikto uzbrukumu pret Irānas konsulātu Damaskā un visdrīzāk, ka tālāka eskalācija nesekos.
Taču šoreiz manu uzmanību pievērsa Izraēlas amatpersonu un bruņoto spēku reakcija brīdī, kad bija skaidrs, ka Irānas uzbrukums ir nenovēršams vai pat sācies.
Tika paziņots, ka Izraēlas bruņotie spēki ir spējīgi un aizsargās savus iedzīvotājus, kas arī tika izdarīts.
Vienlaicīgi sabiedrība Izraēlā arī ir morāli gatava šādiem notikumu pavērsieniem un nekrīt panikā, un to nosaka dažādi faktori. Es pievērsu šim uzmanību, jo šāda gatavība un sabiedrības briedums būtu tas, uz ko jātiecas Latvijai.
Diemžēl Latvijā redzam pretējo. Sabiedrība pastāvīgi atrodas bailēs no iespējamā kara, lai arī kara iespējamība ir ļoti zema.
Cilvēki runā par to, ka jābrauc projām, jo nejūtas droši, un šo nedrošības sajūtu, protams, pavairo pastāvīgās Krievijas psiholoģiskās un informatīvās operācijas. Bet tam pretī iztrūkst dialogs ar sabiedrību, jo, lai nu kas, bet 40.gada stila paziņojumi, ka viss ir kārtībā, uztraukumam nav pamata, un vispār mēs te paši zinām, kā labāk darīt, laikam nekā neiedrošina sabiedrību.
Taču sabiedrības psiholoģiskā gatavība un noturība ir viens no būtiskākajiem aspektiem, lai novērstu vai arī uzvarētu karu.
Rietumu kara teorijas pamatlicējs Karls fon Klauzevics ļoti skaidri izdala šo jautājumu kā vienu no būtiskiem kara mākslā, kas tieši un netieši ietekmē kara gaitu, padara kara iznākumu neprognozējamu. Klauzevics sauc to par morāles spēku. Viņš arī kritizēja pārējos apgaismības teorētiķus, kas uzskatīja, ka karš ir racionāls, mehānisks un paredzams. Klauzevica teorija uzsver, ka ir pārāk daudz iracionālu faktoru, kas ietekmē karu, tādēļ tā iznākums nav paredzams un šis morāles spēks ir svarīgākais no šiem faktoriem. Arī Klauzevica brīnišķīgo trīsvienību, kas veido un ietekmē kara gaitu, caurvij šis morāles spēks sabiedrībā, politiķos un ģenerāļos. Ģenerāliem ir jāspēj pārsteigt, maldināt un visādi citādi būt priekšā pretiniekam, lai uzvarētu karu.
Stagnācija, pašapmierinātība un vēl vairāk vēlamā pieņemšana par patiesību ir taisnākais ceļš uz sakāvi.
Politiķiem jāspēj pieņemt savlaicīgus lēmumus, lai cik grūti tie arī būtu, un jāiedvesmo, jāvada sabiedrība, vismaz kādam ir jākļūst par līderi. Bet sabiedrībai ir jābūt psiholoģiski sagatavotai, ko var panākt tikai caur to, ka tā ir gatava un zina, kā rīkoties arī sliktākajā gadījumā.
Vienlaicīgi ir jābūt arī politiskai idejai, par ko sabiedrība ir gatava karot.
Krievijas pilnapmēra iebrukums Ukrainā 2022.gadā ir spilgtākais mūsdienu pierādījums Klauzevica morāles spēkam, jo racionāli, jā, Krievijai bija jābūt Kijevā 3 dienās, bet iedarbojās sabiedrības griba, prezidenta Zelenska līderība un ukraiņu ģenerāļu profesionalitāte.
Tad jautājums – kā Latvijā attīstīt šos morāles spēkus, lai mēs kļūtu pārliecināti par sevi un spētu nonākt līdzīgā situācijā kā Izraēla vai Somija, kad gan ir spējas, gan pārliecība par sevi un nav jābaidās no ārējo faktoru ietekmes?
Te gan nav vietā vaimanas par “viss slikti”, bet gan otrādi, tas ir dabīgi, ka valsts, sabiedrības un bruņoto spēku attīstība notiek evolūcijas ceļā un ir noslēdzies kārtējais posms un jāsper nākamie soļi, lai arī Latvijas sabiedrība justos pašpārliecināta jaunajos ārējos apstākļos.
Globāli ir beigusies Rietumu dominante; ASV arvien stiprāk parādās izolacionisma tendences un līdz ar to mazināsies arī ASV ietekme; globalizācijas procesi ir apstājušies un iet mazumā, jo valstis arvien vairāk sāk domāt par savu drošību, t.sk. ekonomisko drošību; Krievija vērš plašumā savas agresīvās izpausmes; karš Ukrainā ir stadijā, kad Krievija ir atguvusi stratēģisko iniciatīvu, kas draud pārvērsties arī par uzvarām frontē; bet Rietumeiropas politiķi beidzot ir apjautuši, ka militāri nav spējīgi pretdarboties ārējam agresoram, sākuši runāt, ka jāgatavojas karam, bet nav nokļuvuši līdz reāliem darbiem vēl.
Tādēļ ir skaidrs, ka šie procesi ietekmē Latvijas sabiedrību, kas vienlaikus arī attīstās ārējās vides uztverē.
Manuprāt, ir trīs nozīmīgākie virzieni, kur jāsper tālākie attīstības soļi, jābūt diskusijai ar sabiedrību par sasniedzamo un tam nepieciešamajiem resursiem, lai sabiedrība justos pārliecināta un sagatavota.
Pirmkārt, NBS jānosauc, kas ir nepieciešams, lai sliktākajā scenārijā spētu nepieļaut ienaidnieka ienākšanu mūsu teritorijā un kādi papildu resursi (finanšu, personāla utt.) tam nepieciešami. Par to arī tad jābūt diskusijai, ko mēs varam atļauties no šī visa un ko nevaram, kādus riskus pieņemam un kādus ne, ko darām, ko nedarām. Šīs lietas nav nekas jauns, visi elementi ir zināmi – jaunās spējas, skaitliskā sastāva palielināšana, robežas nostiprināšana, nodrošinājums un nacionālā industrija. Bet visa būtība ir izmaksās un laikā, kādā plānojam šos mērķus sasniegt. Kā viens piemērs būtu skaitliskā sastāva palielināšana, kur VAD karavīru iesaukšanas palielinājums ir izšķirošs. Var, protams, gaidīt, kamēr visiem uzbūvē jaunākās kazarmas un jaunas militārās bāzes pēc augstākiem standartiem, bet var arī mēģināt pielāgot tehnikumus un pamestās skolas, kas valstī ir lielā vairumā, bet tad ir jāvienojas, ka esam gatavi samazināt standartus. Kas mums ir svarīgāk – augsti standarti vai sagatavoties un novērst karu? Ja ne savādāk, kad visi šie jautājumi būtu jādzird no nākamā NBS Komandiera kandidāta, kad tas tiks virzīts apstiprināšanai Saeimā.
Otrkārt, iedzīvotāju gatavību un izpratni par rīcību kara situācijā var veidot caur praktiskām civilās aizsardzības mācībām tieši iedzīvotājiem, kā arī veidojot pašvaldībās civilās aizsardzības formējumus.
Patversmes ir svarīga lieta, taču civilās aizsardzības pasākumi ir kompleksi un tiem jāiet kopā ar apziņošanu, pretgaisa aizsardzību, evakuāciju, glābšanu un kara medicīnu arī attiecībā uz civiliedzīvotājiem utt.
Civilās aizsardzības formējumi, kas palīdz cilvēku glābšanai no gruvešiem, uztur kārtību un palīdz kritisko pakalpojumu atjaunošanai, būs nepieciešami katrā pašvaldībā, pat katrā pilsētas rajonā. Bet visvarīgākais, ka šie visi pasākumi tiek īstenoti praksē ar iedzīvotāju iesaisti, nevis atkal aizraujamies ar dažādu plānu rakstīšanu, jo tas tik ļoti nepieciešams Valsts kontrolei.
Treškārt, gatavībai aizsargāt valsti ir jākļūst par daļu no valstiskās idejas vai pat ideoloģijas, jo katram cilvēkam ir jāspēj atbildēt uz jautājumu, kādēļ esmu gatavs aizsargāt savu valsti?
Katrā ziņā, šie pasākumi nav dienas laikā atrisināmi, bet nav arī tā, ka tas nav izdarāms, jo mērķis ir gaužām vienkāršs – sabiedrības noturība un pašpārliecinātība.
Vakar Irāna veica gandrīz 300 dronu un raķešu uzbrukumu pret Izraēlu, no kuriem Izraēla kopā ar sabiedrotajiem spēja…
Posted by Jānis Garisons on Svētdiena, 2024. gada 14. aprīlis
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Nebūs tāda skaidrojuma. 75% no NBS virsniekiem nav augstākās. Tas ir neizglītots bars kuru prasmes aprobežojas ar skriešanu un militārās leksikas pārzināšanu. Tur plānošana ir tādā Rembo filmu līmenī. Ar realitāti nekāda sakara. Paprasiet vai kādās mācībās ir testēts reāls uzbrukuma scenārijs. Pačukstēšu – nav. Izspēlē tik tādus kur mūsējie varonīgi var uzvarēt. Un kāda var būt armijas gatavība ja to negatavo reāliem draudiem.
Nevajag izplatīt nepatiesību. NBS virsnieki ir izglītoti. Jaunie – beiguši Aizsardzības akadēmiju. Liela daļa stažējušies arī ASV un ES militārajās augstskolās. Daudziem ir divas augstākās.
Tad neizplati nepatiesību. Pats tur esmu bijis un zinu par izglītībām. Aizsardzības akadēmija ir ūdens un nemāca neko izņemot sportu un reglamentus. Un par to stažēšanos nesmīdini -tas ir palīgskolniekiem. Zinu arī kāda ir attieksme kam ir īsta izglītība. Tu vienkārši tiec izēsts.
Tā kā savas pasakas ej stāsti bērniem.
Salīdzinājāt Izraēlu ar Latviju. Kāds ir Izraēlā tautas vidējais IQ un kāds ir pie mums. Te tak lielais vairums ir pilnīgi jampampiņi.
Vēl pavisam nesen neviens pat nevarēja iedomāties ka kāds pa ASV aizstāvēto Izraēlu uzdrošināsies palaist raķetes. Tas tik parāda cik vāja rietumu pasaule ir kļuvusi. Karš Ukrainā ir parādījis ka rietumu ieroči nav neuzvarami, ka rietumu pasaule ir ļoti vāja. Visa Āzija to redz. Tas uzbrukums parāda kā Irānieši redz rietumu pasauli. Ka viņi šobrīd var atļauties uzbrukt. Tāpēc jau te Latvijā visi tā uztraucās par to NATO 5. pantu.
Izraēlai karš un terora akti ir teju ikdienas rutīna. Ar to arī viss pateikts. Katrs kārtīgs pilsonis – gan vīrietis, gan sieviete – ir dienējis armijā un zina, kas jādara apdraudējuma gadījumā.
Tur tak nebija par ko uztraukties. Telegram kanālos ik pēc 10 minūtēm ziņoja kurās valstīs, kurās vietās raķetes un droni manīti ar visiem video. Tāda sajūta ka tur abas puses viena otru bija brīdinājušas, lai viena puse varētu paziņot ka ir atriebusies, otra puse varētu paziņot ka visas raķetes notriektas. Un nekas tālāk neseko, visiem labi, visi paziņo par savu uzvaru. Ja skatamies uz teritoriju tad Izraēlai 3x mazāka teritorija par LV, piebāzta pilna ar patriotiem. Pats galvenais, Latvijas iedzīvotājus visas politiskās partijas biedē ar Krieviju, jo politiķiem nav nekādu labo darbu. Valsts 30 gados nolaista līdz kliņķim, atliek tikai… lasīt vēl »
Gara muldēšana – cik patrioti ir Latvijai un cik Izraēlai? Arī secinājumi no kara Ukrainā – Patriot palīdz. Raķetes uz Latviju var izšaut jebkurā brīdī. Protams lielu karaspēku pārvietot ātri nevar, bet raķešu uzbrukumi ir populāri. Primitīvs scenārijs – izšaus raķetes, paralizēs ekonomiku (TEC, HES u.c.), cerēs, ka paši padosimies.
Pteicība J. Garisonam, bet mūsu zemē tā ir vienpatņa saprašana – mums citas stambuliskas prioritātes, sieviešu un dzīvnieku tiesības, zaļais murgtspējas kurss, un atlaidītes bidēs – kā jau tas pienākas dāmīšu valdībā ar pro nosliecēm. Jācer, ka to nenojauš mūsu nelabvēļi
“Politiķiem jāspēj pieņemt savlaicīgus lēmumus, lai cik grūti tie arī būtu, un jāiedvesmo, jāvada sabiedrība, vismaz kādam ir jākļūst par līderi.”
Nenormāli sasmējos par šo. Varētu, lūdzu, kaut vienu uzvārdu, kurš uz šo varētu pretendēt?!
Harisons jau nu varēja sēdēt būdā un paklusēt. Bija iespēja izpausties kad bija amatā, taču nē, tad bija pārāk aizņemts – bija jākasa pauti.