KNAB (Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja) darbinieki esot pārkāpuši likumu, piemēram, bez tiesneša akcepta veicot operatīvās darbības, daudzus šokēja šis ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiskais paziņojums. Taču pēc šī paziņojuma ģenerālprokurors ir “ieslēdzis atpakaļgaitu, pavēstot, ka tas esot tikai “viedoklis”, un Valsts policijai pat nācies sākt resorisko pārbaudi, lai noskaidrotu, cik nopietni uztverams šis paziņojums, raksta Lato Lapsa portālā Pietiek.com.
KNAB darbinieki izmantojuši darbības metodes, pārkāpjot likumu, piemēram, bez tiesneša akcepta “nereti” veicot dažādas sevišķā veidā veicamās operatīvās darbības, – arī šādus skarbus, daudziem negaidītus vārdus 17. maijā telekanālā TV3 bilda ģenerālprokurors Ē. Kalnmeiers.
Taču šim “A” nesekoja “B”, drīzāk jau otrādi – jau nākamajās dienās izrādījās, ka prokuratūra labāk šos vārdus paņemtu atpakaļ. Ne pats Ē. Kalnmeiers, ne Ģenerālprokuratūras preses pārstāves kategoriski nevēlējās atklāt nevienu konkrētu gadījumu, kas ilustrētu ģenerālprokurora apgalvojumu.
Vēl vairāk – ar katru nākamo dienu Ģenerālprokuratūra aizvien mazāk vēlējās kaut ko šai sakarā paust. Visupirms Pietiek tika paziņots, ka uz jautājumiem par šo tēmu atbildes būšot tikai tad, ja tās tikšot uzdotas oficiāla iesnieguma formā. Savukārt uz oficiālu iesniegumu atbilde pēc būtības bija – ja gadījumā ģenerālprokurors nāk klajā ar sensacionāliem paziņojumiem, tie vienkārši nav jāuztver nopietni.
Prokuratūrai uzdotie jautājumi bija ļoti skaidri un konkrēti: ziņas par tieši cik gadījumiem, kad KNAB darbinieki izmantojuši darbības metodes, pārkāpjot likumu, ir Ē. Kalnmeiera rīcībā, vai par katru no šiem gadījumiem, kad notikusi pretlikumīga rīcība, Ē. Kalnmeiers ir ziņojis tiesībsargāšanas iestādēm un kādos gadījumos viņš šos gadījumus ir noklusējis.
“Prokuratūras informācijas apritē nav dokumentētas (nedz uzskaitītas, nedz citādi apkopotas) informācijas, kas saturētu atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem, līdz ar ko šajā gadījumā nav piemērojamas Informācijas atklātības likuma normas. Tas, ka amatpersonai nav pienākums sniegt, paskaidrot vai pierādīt savu viedokli, Jums jau agrāk vairākkārtīgi ir ticis izskaidrots,” skan Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurora Agņa Pormaļa oficiālā atbilde.
Par iemesliem, kāpēc ģenerālprokurora publiski paustās ziņas, kas radīja iespaidu par notikušiem nopietniem likumpārkāpumiem KNAB darbībā, nepilna mēneša laikā ir pārvērtušās par vērā neņemamu “viedokli”, Ģenerālprokuratūra klusē. Taču, kā zināms Pietiek, pilnīgu klusēšanu noturēt neizdosies.
Saņemot iesniegumu ar aicinājumu veikt pārbaudi un tās ietvaros arī nopratināt ģenerālprokuroru, lai cita starpā noskaidrotu, vai Ē. Kalnmeiers jau ir ziņojis par viņam zināmām noziedzīgām darbībām tiesībsargāšanas iestādēm, Valsts policijas Galvenajā kriminālpolicijas pārvaldē pašlaik ir sākta resoriskā pārbaude.
Tikmēr Pietiek rīcībā nonākuši dokumenti no slēgtās tiesas sēdēs izskatāmās bijušā Muitas kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča krimināllietas rāda – arī augstas prokuratūras amatpersonas iepriekšējos gados tīši vai netīši ir nodarbojušās ar KNAB darbinieku, domājams, bez sankcijas – tātad nelikumīgi – veiktu operatīvo darbību “piesegšanu” un legalizēšanu.
Šie dokumenti ir divi KNAB izmeklētāja Rimanta Kuzmas (nu jau prokurora Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā) parakstīti lēmumi par speciālo izmeklēšanas darbību izdarīšanu, kuriem abiem rakstiski ir piekritis Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers.
Abi dokumenti datēti ar 2011. gada 9. janvāri, un viens no tiem paredz speciālā izmeklēšanas eksperimenta veikšanu, bet otrs – noziedzīgas darbības kontroli attiecībā uz V. Vaškeviču. Turklāt virsprokurors M. Adlers, precizitāti ievērojot, uz abiem dokumentiem ir rakstiski norādījis laiku, kad licis parakstu: uz pirmā dokumenta – pulksten 15.55, uz otrā – 15 minūtes vēlāk, pulksten 16.10. Taču tieši šī vājība uz precizitāti tad arī ir iegāzusi gan KNAB darbiniekus, gan virsprokuroru.
Pirmajā lēmumā – par izmeklēšanas eksperimenta veikšanu – ir norādīts, ka “speciālā izmeklēšanas eksperimenta veicējs T.Kravalis [Muitas direktors Tālis Kravalis] satiksies ar V.Vaškeviču viņa norādītajā vietā un laikā”.
Dokumentā skaidri norādīts: gadījumā, ja šīs tikšanās laikā V.Vaškevičs sniegtu informāciju, kas dos “pamatu konstatēt vienota noziedzīga nodarījuma vai savstarpēji saistītu noziedzīgu nodarījumu atsevišķu posmu”, nolemt “nepārtraukt V.Vaškeviča noziedzīgo darbību, bet uzsākt noziedzīgas darbības kontroli”.
Šis dokuments, kas atļauj šo speciālo izmeklēšanas eksperimentu, kā izriet no M. Adlera ieraksta, ir parakstīts pulksten 15.55. Savukārt jau 15 minūtes vēlāk, ja ticēt M. Adlera ierakstam uz otra dokumenta, eksperiments ir paspējis notikt un V. Vaškevičs jau ir T. Kravalim sniedzis KNAB izmeklētāju gaidīto informāciju, tā ka ir bijis pamats atļaut nākamo darbību – noziedzīgas darbības kontroli.
Taču lieta tā, ka vismaz otrais no šiem dokumentiem acīmredzami ir ticis viltots, virsprokuroram M. Adleram piedaloties šajā viltošanā vai arī kļūstot par netīšu KNAB darbinieku nelikumīgu operatīvo darbību piesedzēju un legalizētāju.
Par to liecina fakts, ka, kā izriet no pārskata par speciālo izmeklēšanas eksperimentu, kas tāpat ir Pietiek rīcībā, patiesībā V. Vaškeviča un T. Kravaļa tikšanās šajā dienā – 2011. gada 9. janvārī ir notikusi tikai pulksten 17.06.
Tātad šī tikšanās ir notikusi tikai gandrīz stundu pēc laika, kad KNAB izmeklētājs R. Kuzma savā lēmumā V. Vaškeviča un R. Kuzmas tikšanos ir minējis kā jau notikušu un virsprokurors M. Adlers to apstiprinājis ar savu parakstu, lai uz šajā it kā notikušajā tikšanās reizē saņemtās informācijas pamata atļautu nākamo speciālo izmeklēšanas darbību.
Kā zināms Pietiek, šajā gadījumā – neraugoties uz to, ka par to pēcāk ir ticis darīts zināms arī prokuratūras vadībai, – viltojuma piesegšana notikusi visos līmeņos, un ne virsprokurors M. Adlers, ne KNAB izmeklētājs R. Kuzma nav saņēmuši pat rājienu.
Pats M. Adlers nekādus skaidrojumus nesniedz, savukārt Ģenerālprokuratūra pašlaik jau tradicionāli klusē arī uz jautājumu – vai gadījumā tieši pārliecinoši atgādinājumi par šo un citiem līdzīgiem gadījumiem nav bijuši tie, kas likuši Ē. Kalnmeiera pirms mēneša paustajām skaļajām ziņām par KNAB nelikumībām nu transformēties par vienkāršu “viedokli”, kuru saskaņā ar prokuratūras jauno versiju “amatpersonai nav pienākums sniegt, paskaidrot vai pierādīt”.
Avots: Pietiek.com