Trīs slimnīcu amatpersonas tur aizdomās par krāpšanos iepirkumos

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas un Vidzemes slimnīcas amatpersonas, iespējams, vienojušās ar konkrētiem medicīnas preču piegādātājiem par uzvaru iepirkumos, secinājuši likumsargi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) informēja, ka birojs ceturtdien veica kriminālprocesuālās darbības trijos kriminālprocesos, kas saistīti ar iespējamu Vidzemes slimnīcas, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) amatpersonu īstenotu prettiesisku vienošanos ar konkrētiem piegādātājiem par šo uzņēmumu uzvaru četros publiskajos iepirkumos.

Lai nodrošinātu šo uzņēmumu uzvaru, iepirkumu tehniskā specifikācija, iespējams, bija pielāgota konkrēto medicīnas preču piegādātāju prasībām. Noziedzīgo nodarījumu rezultātā ietekmētā līgumsumma ir vismaz 3 679 964 eiro, kas finansēti no Latvijas un Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem, informēja KNAB.

Kriminālprocesos veiktas kratīšanas vairāk nekā 17 objektos dažādās Latvijas vietās, tostarp Vidzemes slimnīcā, TOS un PSKUS.

Patlaban četrām kriminālprocesos iesaistītajām personām, tostarp divām valsts amatpersonām un diviem uzņēmumu pārstāvjiem, ir tiesības uz aizstāvību. Nevienai no kriminālprocesos iesaistītajām personām nav piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, pavēstīja KNAB.

Kriminālprocesus, kas saistīti ar Vidzemes slimnīcas un TOS rīkotajiem iepirkumiem, sāka Eiropas Prokuratūra (EPPO) uzreiz pēc tam, kad KNAB iegūtos materiālus par iespējamām pretlikumībām atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām nosūtīja izvērtēšanai prokuratūrai. Pēc lietu uzsākšanas EPPO nodeva tās izmeklēšanai KNAB.

Kriminālprocesu, kurā iesaistīta Vidzemes slimnīca, EPPO sāka 30. martā aizdomās par iespējamu krāpšanu lielā apmērā un dokumentu viltošanu.

Savukārt kriminālprocesu, kurā iesaistīta TOS, EPPO sāka 8. aprīlī par iespējamu krāpšanu lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Trešais no izmeklētajiem kriminālprocesiem ir saistīts ar iespējamu likumpārkāpumu PSKUS. Šo kriminālprocesu KNAB sāka 9. aprīlī aizdomās par iespējamu prettiesiska labuma – apmaksāta mācību brauciena – pieprasīšanu un pieņemšanu, ko izdarījis iestādes darbinieks, kas nav valsts amatpersona.

KNAB izmeklēšanu šajā lietā veic sadarbībā ar Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūru.

EPPO un KNAB ir vienisprātis par eksistējošām sistemātiskām problēmām slimnīcu iepirkumos, jo iespējamā negodprātīgā rīcība līdz šim konstatēta vairākās slimnīcās dažādos Latvijas reģionos.

EPPO lietvedībā pašlaik ir vēl divi kriminālprocesi, savukārt KNAB lietvedībā – viens kriminālprocess, kas saistīti ar slimnīcu iepirkumiem. Starp šīm slimnīcām ir Liepājas Reģionālā slimnīca un Ogres rajona slimnīca. KNAB visos trīs kriminālprocesos turpina veikt pirmstiesas izmeklēšanu.

KNAB norāda, ka veselības aprūpes jomā, īpaši slimnīcu iepirkumos, korupcijas risks tiek uzskatīts par paaugstinātu vairāku faktoru dēļ. Iepirkumi bieži ir finansiāli apjomīgi un tehniski sarežģīti, konkurence tajos var būt ierobežota, savukārt starp ārstniecības iestādēm un piegādātājiem nereti veidojas ilgstoša sadarbība.

Tāpēc, KNAB ieskatā, būtu nepieciešams ne tikai standartizēt iepirkumu procedūras, bet arī nodrošināt iespējami lielāku iepirkumu procesu caurspīdīgumu, kā arī mazināt vienas personas ietekmi lēmumu pieņemšanā un ierobežot neformālu komunikāciju starp pasūtītājiem un piegādātājiem.

Turklāt jāņem vērā, ka nepietiekama interešu konfliktu pārvaldība un vājas iekšējās kontroles sistēmas ir vieni no biežākajiem korupcijas riska cēloņiem, līdz ar to institūcijām jāstiprina gan risku pārvaldība, gan korupcijas risku mehānismi, uzsver KNAB.

Papildus KNAB kā trauksmes cēlēju kontaktpunkts aicina gan ārstniecības iestāžu, gan citu valsts un pašvaldību institūciju darbiniekus ziņot par iespējamām pretlikumībām darba vidē, kas var kaitēt sabiedrības interesēm. To iespējams darīt vairākos veidos, tostarp tiešsaistes ziņošanas platformā vai tās mobilajā lietotnē “Ziņo KNAB!”.

Vidzemes slimnīcas sabiedrisko attiecību un mārketinga speciāliste Agnija Upīte aģentūrai LETA apstiprināja, ka Vidzemes slimnīcā KNAB ir veicis procesuālās darbības.

Ņemot vērā, ka Vidzemes slimnīcai ir primāri svarīgi visi tiesiskas un ētiskas pārvaldības principi, uzņēmuma vadība un iesaistītie darbinieki pilnībā sadarbojas ar biroju un sniedz izmeklēšanai visu nepieciešamo informāciju, norāda Upīte.

Slimnīca turpina nodrošināt nepārtrauktu iestādes darbību un pacientu aprūpi. Pašlaik, kamēr norit izmeklēšana, plašāki komentāri netiks sniegti, informē Upīte.

Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Melece apliecināja, ka pašvaldība nebija informēta par kratīšanu Vidzemes slimnīcā, taču pēc informācijas plašsaziņas līdzekļos noskaidroja, ka kratīšanas rezultātā Vidzemes slimnīcas darbs nav ietekmēts, valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs atrodas savā darbavietā un pilda savus amata pienākumus.

Pašvaldība kā slimnīcas kapitāldaļu turētāja sadarbosies ar tiesībsargājošajām iestādēm un rūpīgi sekos notikumu gaitai, uzsver Melece.

PSKUS norādīja, ka nevar sniegt plašākus komentārus par tiesībsargājošo iestāžu darbībām, atsaucoties uz informācijas aprites ierobežojumiem un saistībām par informācijas neizpaušanu.

Slimnīcā informē, ka tā sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām un sniedz nepieciešamo atbalstu izmeklēšanas procesā. Vienlaikus PSKUS uzsver, ka pacientiem uztraukumam nav pamata un slimnīcas darbs turpinās ierastajā režīmā. Plānotie un neatliekamie veselības aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti pilnā apjomā.

TOS apstiprināja, ka slimnīcā ceturtdien veiktas izmeklēšanas darbības, taču, līdzīgi kā pārējās slimnīcās, atturējās sniegt plašākus komentārus “lietas izskatīšanas interesēs”.

Vidzemes slimnīcas kapitāla 74,07% pieder Valmieras novada pašvaldībai, 25,03% – Valkas novada pašvaldībai, bet 0,9% – Rīgas Stradiņa universitātei. PSKUS un TOS īpašniece ir Latvijas valsts Veselības ministrijas personā.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!