Latvijā visvairāk pelnošo valsts amatpersonu saraksta augšgalā ierindoti zvērināti tiesu izpildītāji, vēsta žurnāls “IR” rakstām “Kuras valsts amatpersonas pelna visvairāk?”. Pēc šīs publikācijas nākšanas klajā, sociālajos tīklos sāka raisīties spraigas diskusijas, kuru galvenā doma: Latvija atkal izceļas citu Eiropas valstu vidū “dzīrojot mēra laikā”. Puaro.lv nolēma palūkoties, vai tā tiešām ir. Izpētot vairākus publiski pieejamus avotus, lūk, ko mēs uzzinājām.
Citviet Eiropā šādu ainu tikpat kā nav iespējams ieraudzīt. Ne vienmēr tāpēc, ka ārvalstu tiesu izpildītāji pelnītu mazāk, bet galvenokārt tādēļ, ka atšķiras viņu juridiskais statuss, atlīdzības uzskaite un informācijas publiskošanas kārtība.
Žurnāls “Ir”, izanalizējot 633 valsts amatpersonu deklarācijas par 2025. gadu, secinājis, ka pēc ilgāka pārtraukuma Latvijā mainījies visvairāk pelnošās amatpersonas topa līderis. Pirmo vietu ieņēmusi zvērināta tiesu izpildītāja Indra Andrejeva, kuras deklarētie ienākumi sasnieguši vidēji 60,6 tūkstošus eiro mēnesī jeb aptuveni 727 tūkstošus eiro gadā.
Turklāt Andrejeva nav vienīgā. No 93 Latvijas zvērinātajiem tiesu izpildītājiem 45 deklarētie mēneša ienākumi pārsnieguši 10 tūkstošus eiro. Ja “Ir” topā būtu iekļauti visi šim ienākumu līmenim atbilstošie tiesu izpildītāji, tie aizņemtu 21 no 30 visvairāk pelnošo amatpersonu vietām.
Vai kaut kas līdzīgs vērojams arī citās Eiropas valstīs?
Salīdzināt amatpersonu ar uzņēmēju
Publiski pieejamos avotos Puaro.lv neizdevās atrast citu valsti, kurā tiesu izpildītāji būtu atzīti par visvairāk pelnošajām valsts amatpersonām.
Vispirms jāņem vērā, ka tiesu izpildītāja statuss Eiropā nav vienāds. Dažās valstīs spriedumu izpildi nodrošina valsts iestāžu darbinieki ar noteiktu mēnešalgu, bet citās tiesu izpildītāji ir pašnodarbināti regulēto juridisko profesiju pārstāvji. Viņi pilda valsts deleģētas funkcijas, taču vienlaikus uztur biroju, algo darbiniekus un sedz visus saimnieciskās darbības izdevumus.
Arī Latvijā zvērināts tiesu izpildītājs nav no valsts budžeta algots ierēdnis. Tomēr Interešu konflikta novēršanas likuma izpratnē viņš ir valsts amatpersona, tāpēc viņam jāiesniedz publiski pieejama amatpersonas deklarācija. Tādējādi vienā ienākumu topā nonāk gan ministri un tiesneši, kuri saņem algu, gan valsts kapitālsabiedrību vadītāji, gan pašnodarbināti profesionāļi, kuru deklarētajā summā var būt ietverti biroja darbības ieņēmumi.
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome žurnālam “Ir” uzsvērusi, ka deklarācijās norādītās summas ir pirms nodokļu nomaksas un saimnieciskās darbības izdevumu atskaitīšanas. Tāpēc 60,6 tūkstošus eiro mēnesī nevar automātiski pielīdzināt algai vai naudai, kas palikusi tiesu izpildītāja personīgai lietošanai.
Šī atšķirība ir būtiska, salīdzinot Latvijas datus ar ārvalstīm.
Francijā pelna daudz, taču amatpersonu algu topā neparādās
Francijā kādreizējo tiesu izpildītāju un tiesu izsoļu vadītāju profesijas kopš 2022. gada apvienotas vienā – tieslietu komisāra jeb commissaire de justice – profesijā. Tieslietu komisārs ir valsts iecelta publiska amatpersona, taču praksē darbojas kā brīvās profesijas pārstāvis un biroja vadītājs.
Francijas Tieslietu komisāru nacionālās palātas dati liecina, ka profesijas kopējais gada apgrozījums pārsniedz 1,4 miljardus eiro. Aptuveni 67% ieņēmumu veido valsts regulēta atlīdzība par noteiktajām amata darbībām, bet trešdaļu – tirgū sniegti pakalpojumi. 2024. gadā Francijas tieslietu komisāri veikuši gandrīz 8,4 miljonus procesuālo darbību, lasāms Francijas Tieslietu komisāru nacionālās palātas tīmekļvietnē.
Francijas mediji, atsaucoties uz Tieslietu ministrijas informāciju, iepriekš minējuši aptuveni 7500 eiro vidējos neto ienākumus mēnesī biroju īpašniekiem. Atsevišķi veiksmīgi biroji var nopelnīt ievērojami vairāk, tomēr to īpašnieku ieņēmumi netiek salīdzināti ar prezidenta, ministru vai valsts uzņēmumu vadītāju algām vienotā amatpersonu deklarāciju topā.
Tātad Francijā tiesu izpildītāji ir labi pelnoša publiski regulēta profesija, bet nav pamata apgalvot, ka viņi būtu valsts vislabāk atalgotās amatpersonas.
Beļģijā – amatpersona un uzņēmējs vienlaikus
Arī Beļģijā tiesu izpildītājiem ir divējāds statuss. Eiropas e-tiesiskuma portāls viņus raksturo kā publiskas juridiskas amatpersonas, kuras vienlaikus darbojas pašnodarbinātas profesijas statusā.
Tas nozīmē, ka valsts viņiem piešķīrusi īpašas pilnvaras, taču viņu ienākumus neveido ierēdņa mēnešalga. Atlīdzība atkarīga no biroja darba apjoma, lietu skaita, darbinieku izmaksām un valsts regulētajām taksēm.
Publiski pieejamos avotos neizdevās atrast Beļģijas visu valsts amatpersonu ienākumu reitingu, kurā tiesu izpildītāji ieņemtu pirmās vietas. Turklāt viņu saimnieciskās darbības ieņēmumi netiek publiskoti Latvijai līdzīgās ikgadējās amatpersonu deklarācijās.
Nīderlandē miljonu apgrozījums vēl nenozīmē miljonāra algu
Nīderlandē tiesu izpildītāji arī ir valsts iecelti profesionāļi, kuri darbojas privātos birojos. Nīderlandes Statistikas pārvalde tiesu izpildītāju finansiālos rādītājus apkopo nevis par katru personu, bet par birojiem.
2021.gadā Nīderlandē darbojās 142 biroji vai biroju apvienības. Pieci lielākie katrs sasniedza vairāk nekā desmit miljonu eiro gada apgrozījumu, tomēr šajā summā ietilpa visa uzņēmuma darbība – darbinieku algas, telpas, informācijas sistēmas un citas izmaksas. Tāpēc biroja apgrozījumu nevar uzskatīt par viena tiesu izpildītāja personīgajiem ienākumiem.
Arī Nīderlandē neatrodam pierādījumus, ka tiesu izpildītāji ieņemtu valsts amatpersonu ienākumu topa pirmās vietas.
Polija Latvijai ir vistuvākais piemērs
No aplūkotajām valstīm Latvijas modelim vistuvākā ir Polija. Tur tiesu izpildītājs jeb komornik sądowy ir publisku varu īstenojoša tiesu amatpersona, taču savu kanceleju finansē no iekasētajām izpildes maksām.
Tiesu izpildītāja atlīdzība ir tieši saistīta ar iekasēto maksu apjomu. Saskaņā ar Polijas regulējumu no pirmajiem 500 tūkstošiem zlotu izpildes maksās tiesu izpildītājam pienākas 99%, bet, ieņēmumiem pieaugot, saglabājamā daļa pakāpeniski samazinās. No summas virs diviem miljoniem zlotu tiesu izpildītāja daļa ir 60%. No šīs atlīdzības viņam jāuztur birojs un jāsedz darbības izdevumi (Polijas nodokļu administrācijas pārbaudes dokuments).
Polijā tiesu izpildītāji iesniedz arī mantiskā stāvokļa deklarācijas, un tās publicē apelācijas tiesas. Tas teorētiski ļautu veidot Latvijai līdzīgu salīdzinājumu. Tomēr publiski nav atrodams visaptverošs pētījums, kas apliecinātu, ka tieši tiesu izpildītāji ir visvairāk pelnošās Polijas valsts amatpersonas. Tādēļ Poliju var saukt par tuvāko analoģiju, bet ne par pierādītu Latvijas situācijas atkārtojumu.
Ziemeļvalstīs darbojas pavisam cits modelis
Vairākās Ziemeļvalstīs nolēmumu izpilde ir koncentrēta valsts iestādēs. Piemēram, Somijā tiesu izpildītāji darbojas Nacionālajā izpildes iestādē un saņem valsts noteiktu atalgojumu. Viņu ienākumi nav atkarīgi no konkrētajā gadā piedzīto parādu summas, lasāms Eiropas e-tiesiskuma portālā
Līdzīgs princips darbojas Zviedrijā, kur piespiedu izpildi veic valsts Parādu piedziņas iestāde. Šādā sistēmā nav iespējama situācija, ka viena izpildītāja ienākumi strauji palielinās lielu piedziņas lietu vai biroja klientu skaita dēļ.
Latvijas rekords drīzāk ir uzskaites īpatnība
Publiski pieejamā informācija neļauj nosaukt vēl kādu Eiropas valsti, kurā tiesu izpildītāji būtu visu valsts amatpersonu ienākumu topa līderi. Francijā, Beļģijā, Nīderlandē un Polijā viņi var būt ļoti labi pelnoši valsts pilnvaroti profesionāļi, taču viņu ienākumi netiek salīdzināti ar ierēdņu algām tādā pašā veidā kā Latvijā.
Tādēļ Latvijas situācija nav tikai stāsts par neparasti lielu atlīdzību. Tā ir arī Latvijas deklarāciju sistēmas radīta aina: publiskas funkcijas veicējs, kurš pēc būtības uztur privātu biroju, tiek iekļauts vienā ienākumu sarakstā ar ministriem, tiesnešiem, pašvaldību vadītājiem un valsts uzņēmumu valdes locekļiem.
Tomēr deklarāciju dati atklāj arī jautājumu, kuru nevar norakstīt tikai uz grāmatvedības īpatnībām. Ja gandrīz pusei Latvijas tiesu izpildītāju deklarētie ienākumi pārsniedz 10 tūkstošus eiro mēnesī un vienas amatpersonas gada summa tuvojas trim ceturtdaļām miljona eiro, sabiedrībai ir tiesības zināt, cik no šīs naudas ir biroja apgrozījums, cik – saimnieciskie izdevumi un cik – tiesu izpildītāja faktiskā peļņa.
Bez šāda sadalījuma skaļais tituls “visvairāk pelnošā valsts amatpersona” ir juridiski pareizs, taču ekonomiski var būt maldinošs.
Izmantotie avoti:
- Žurnāls “Ir”, “Kuras valsts amatpersonas pelna visvairāk?” ir.lv publikācija;
- Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” Likumi.lv;
- Ministru kabineta noteikumi Nr. 451 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm” Likumi.lv;
- Francijas Tieslietu komisāru nacionālā palāta – dati par profesijas kopējo apgrozījumu, ieņēmumu struktūru un 2024. gadā veikto darbību skaitu La profession en chiffres;
- Eiropas e-tiesiskuma portāls – informācija par Beļģijas tiesu izpildītāju divējādo statusu Types of legal professions – Belgium;
- Nīderlandes Centrālā statistikas pārvalde – dati par tiesu izpildītāju biroju skaitu, apgrozījumu un peļņu pirms nodokļiem
Gerechtsdeurwaarders in Nederland, kerncijfers 2021; - Polijas nodokļu administrācijas 2026. gada pārbaudes dokuments Polijas nodokļu administrācijas dokuments
- Polijas Apelācijas tiesas publiskotā informācija – Bjalistokas Apelācijas tiesa
- Eiropas e-tiesiskuma portāls – informācija par Somijas tiesu izpildes sistēmu un Nacionālās izpildes iestādes amatpersonām:
Types of legal professions – Finland
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!