Diskusijas par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa meitas VIP zāles izmantošanu lidostā atkal aktualizējušas jautājumu par politiskās elites attieksmi pret taupību un solidaritāti ar sabiedrību.
Kā Kariņš skaidro portālam LSM.lv, VIP zāles izmantošana bijusi obligāta oficiālās vizītes protokola un drošības prasību dēļ, jo viņa meita bijusi delegācijas sastāvā. Tomēr šis skaidrojums raisa pamatotus jautājumus par to, kā Latvijā tiek izprasta valsts vadītāju atbildība laikā, kad viņi paši aicina iedzīvotājus dzīvot taupīgi. Finanšu ministrijas oficiālajā sadaļā par 2026. gada budžetu ir atsevišķs infografiks “#Budžets2026: Izdevumu samazināšana vidējā termiņā”, tas ir tiešs valdības formulējums, kas pēc būtības atbilst paziņojumam par “jostu savilkšanu”.
Kariņa argumentācija balstās uz formālu protokola interpretāciju, taču publiski nav minēts neviens konkrēts drošības risks, kas būtu prasījis šādu risinājumu. Tas rada iespaidu, ka VIP zāles izmantošana ģimenes locekļiem drīzāk ir ērtība, nevis nepieciešamība. Sabiedrības uzticība politiķiem mazinās tieši šādos brīžos – kad iedzīvotājiem nākas taupīt nemitīgi augošo cenu dēļ, bet valdības zvilnēšana krēslos VIP zālēs lidostās neatspoguļo šo pašu rīcību. Latvijā šī plaisa starp politisko eliti un sabiedrību ir jūtama gadiem, un Kariņa gadījums kļūst par vēl vienu piemēru, kas to izgaismo.
Karalis tramvajā
Kontrasts ar Ziemeļvalstu praksi ir īpaši spilgts. Norvēģijas karalis Olavs V, kurš valdīja laikā, kad valsts piedzīvoja 1973. gada naftas krīzi, kļuva par simbolu tam, kā valsts vadītājs var demonstrēt pieticību un solidaritāti ar sabiedrību. Kad Norvēģijā tika ieviests privāto auto lietošanas aizliegums nedēļas nogalēs, karalis šo ierobežojumu ievēroja tāpat kā visi citi. Viņš uzvilka slēpošanas tērpu, paņēma slēpes un devās uz parastu Oslo tramvaju, lai nokļūtu Holmenkollenā.
Šī epizode ir plaši dokumentēta ārzemju presē. Piemēram, The Local Norway rakstā “Why Norway’s King Olav V is still so beloved” aprakstīts, kā karalis, ievērojot degvielas taupības ierobežojumus, devās ar tramvaju slēpot, kļūstot par tautas vienlīdzības simbolu. Savukārt Royal Central publikācijā “The King who took the tram” uzsvērts, ka šī fotogrāfija kļuvusi par vienu no ikoniskākajiem Norvēģijas attēliem – monarhs bez miesassargu pulka, bez privilēģijām, starp parastiem cilvēkiem. Avoti min arī slaveno karaļa atbildi žurnālistam, kurš jautājis par apsardzi: “Man ir četri miljoni miesassargu.”
Šis stāsts nav tikai folklora – tas tiek analizēts arī akadēmiskos avotos kā piemērs tam, kā pieticība un vienlīdzība kļūst par valsts identitātes pamatu. Norvēģijā valsts vadītāji demonstrē, ka noteikumi attiecas uz visiem, un krīzes laikā viņi nereti izvēlas atteikties no privilēģijām, lai stiprinātu sabiedrības uzticību. Latvijā bieži vērojama pretēja tendence – protokols un drošība tiek izmantoti kā argumenti, lai pamatotu rīcību, kas sabiedrībai šķiet nesamērīga.
Bijušā Latvijas premjerministra Krišjāņa Kariņa gadījums nav tikai par tēriņiem VIP zālei. Tas ir par to, kā valsts vadītāji izprot savu lomu un atbildību. Vai viņi redz sevi kā daļu no sabiedrības, kurai jārāda piemērs, vai arī kā atsevišķu, privileģētu slāni, kuram noteikumi ir tādi, kādus tie paši interpretē?
Evikas Siliņas apetīte VIP servisa izmantošanā
Diskusijas par politiķu privilēģijām neaprobežojas tikai ar Krišjāņa Kariņa laiku. Līdzīgus jautājumus sabiedrībā raisījusi arī pašreizējās Ministru prezidentes Evikas Siliņas rīcība, kas saistīta ar VIP zāles izmantošanu Amsterdamas lidostā. Bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis intervijās vairākkārt apgalvojis, ka Siliņa un viņas padomniece 2024. gada martā izmantojušas Amsterdamas lidostas VIP servisu, par ko valsts saņēmusi aptuveni 4000 eiro lielu rēķinu. Par to rakstījām iepriekš : Par Siliņas uzturēšanos Amsterdamas lidostas VIP zonā publicēts dokumentāls apstiprinājums – Puaro.lv.
Saskaņā ar publiskotajām rēķinu kopijām, kas nonākušas mediju rīcībā, Ministru prezidente, viņas padomniece Ieva Zīberga un miesassargs par VIP zāles izmantošanu ceļā uz un no vizītes ASV kopumā izmaksājuši 4184 eiro ar PVN.
Siliņa publiski noliegusi Citskovska apgalvojumus, norādot, ka tie esot “nepatiesi” un saistīti ar viņa aizstāvības taktiku kriminālprocesā, kurā viņš ir apsūdzēts tā dēvētajā “Kariņa lidojumu lietā”. Viņa arī paziņoja, ka izvērtē iespēju vērsties tiesā par neslavas celšanu. Vienlaikus premjere uzsvērusi, ka augstām amatpersonām VIP zāles izmantošana esot paredzēta normatīvajos aktos, un tā esot “normāla prakse visā pasaulē”. Šādu pozīciju viņa pauda intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes”.
Citskovskis savukārt apgalvo, ka rēķinu par VIP zāli sākotnēji atteicies apstiprināt, jo uzskatījis to par nepamatotu, un ka pēc šīs atteikšanās ticis atstādināts no amata.
Šis gadījums sabiedrībā izraisījis līdzīgas diskusijas kā par Kariņa šiko premjerēšanas laiku – par to, vai VIP servisa izmantošana ir objektīvi nepieciešama, vai arī tā kļuvusi par pašsaprotamu privilēģiju, kas tiek izmantota neatkarīgi no situācijas. Tāpat kā Kariņa gadījumā, arī šeit nav publiski norādīts konkrēts drošības apdraudējums, kas būtu prasījis šādu pakalpojumu, un tas atkal aktualizē jautājumu par samērīgumu un valdības piemēru sabiedrībai.
Jāpiebilst, ka kopumā savā premjerēšanas laikā līdz šim Evika Siliņa par VIP zāļu izmantošanu iztērējusi vairāk nekā 35 000 EUR: 2023. gadā: Brisele – 1951,13, Brisele – 975,56, Rīga – 400,00, Helsinki – 707,00, Brisele – 968,00; 2024. gadā: Minhene – 1509,99, Amsterdama – 4184,18, Londona – 221,64, Gēteborga – 902,33, Londona – 102,22, Varšava – 480,91, Cīrihe – 2073,54, Minhene – 990,00, Helsinki – 198,00, Varšava – 734,29, Varšava – 605,20; 2025. gadā: Kopenhāgena -1474,85, Minhene -1650,01, Parīze – 3756,00, Varšava – 1199,49; 2026.gadā: Parīze – 3120,00, Kopenhāgena – 925,00, Amsterdama – 2118,10, Minhene – 2909,99, Varšava – 1396,94. Kopā – vairāk nekā 35 tūkstoši eiro par VIP zālēm.
Tauta neatbalsta protokola izmantošanu kā pamatojumu privilēģijām
Norvēģijas karaļa piemērs rāda, ka valsts vadītāji var stiprināt sabiedrības uzticību, demonstrējot pieticību un solidaritāti. Latvijā Kariņa skaidrojums portālam LSM.lv par VIP zāli atklāj pretēju tendenci – protokols tiek izmantots kā formāls pamatojums privilēģijām, kas sabiedrībai šķiet nevajadzīgas.
Gan Kariņa, gan šī brīža premjeres Evikas Siliņas gadījumos VIP serviss tiek pamatots ar “protokolu”, taču sabiedrībai trūkst skaidrojuma, kāpēc šie pakalpojumi ir objektīvi nepieciešami. Rezultātā rodas iespaids, ka politiķi dzīvo kādā citā realitātē nekā valsts iedzīvotāji.
Un sabiedrība to pamana.
Iedzīvotāju komentāri soctīklos
Anna: Nu jau sāk izskatīties, ka VIP zāles Latvijā ir kā dienesta auto – “pienākas”, pat ja nav vajadzības. Ja karalis varēja tramvajā braukt, tad mūsu politiķi varētu vismaz paskaidrot, kāpēc viņiem vajag luksusa servisu.
Jānis: Man nav žēl, ja drošībai tiešām vajag. Bet ne Kariņa gadījumā, ne Siliņas gadījumā nav paskaidrots, kāds tieši bija risks. Tikai “protokols”. Tas vairs neizklausās ticami.
Ilze: Cilvēkiem prasa taupīt, bet pašiem VIP zāles par 4000 eiro. Tad nevajag brīnīties, ka uzticība politikai ir zemāka nekā jebkad.
Mārtiņš: Salīdzinājums ar Norvēģijas karali ir ļoti vietā. Tur vara rāda piemēru. Pie mums – vara rāda, ka noteikumi ir citi.
Rita: Es gribētu redzēt vienu konkrētu dokumentu, kur rakstīts, ka premjera bērnam obligāti jāiet VIP zālē. Ja tāds ir – labi. Ja nav, tad tas ir stāsts par privilēģijām, nevis drošību.
Edgars: Siliņas Amsterdamas rēķins ir vēl trakāks. 4000 eiro par divām dienām VIP zālē? Par ko tieši? Un kāpēc tas vispār bija vajadzīgs?
Laura: Problēma nav VIP zālē. Problēma ir attieksmē. Ja valdība pati nerāda piemēru, tad aicinājumi taupīt izklausās pēc tukšas runas.
Andris: Man šķiet, ka politiķi vienkārši ir pieraduši pie komforta. Bet sabiedrība nav pieradusi maksāt par viņu komfortu.
Sandra: Norvēģijas karalis saprata, ka pieticība ir spēks. Mūsu politiķi domā, ka pieticība ir vājums. Tāpēc arī esam tur, kur esam.
Kaspars: Kamēr nebūs skaidras un stingras VIP izmantošanas vadlīnijas, šādi skandāli atkārtosies. Un sabiedrība būs dusmīga – pamatoti.
Avoti: MK mājaslapa, lsm.lv, Royal Central, Wikipedia, sociālie tīkli
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Es vispār nesaprotu, kāpēc jāizmanto VID zona, ja vien nav pārlidojumi? Toreiz Amsterdamā idejiski es saprotu- bija jāgaida tālāk reis uz ASV, nesēdēs tak kopā ar bauriem 3 vai 4 stundas parastā vai pat business zālē. Bet Parīze vairākkārt arī pa 3 un vairāk štukām? Aizbrauc uz lidostu no viesnīcas tā agrāk, lai padzertu šampi VIP zālē? Paēstu austeres? Nu psakiet, kāpēc vispār jāizmanto, ja nav pārsēšanās un gaidīšanas????