Nopietnākā drošības situācija pēdējā laikā: amatpersonas rosās, NBS skaidro, ka dronus notriekt nedrīkst, iedzīvotāji satraukti un nobijušies

Šorīt pēc vairāku dronu ielidošanas Latvijas gaisa telpā amatpersonu reakcija bija ļoti rosīga – Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs visu uzmanīja pa telefonu, aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) paziņoja, ka pats personīgi dosies uz Latgali monitorēt situāciju, savukārt NBS Apvienotā štāba pārstāvis pulkvedis Māris Tūtins LTV “Rīta Panorāmā” skaidroja, kāpēc droni netika notriekti: ielidojušos dronus “nedrīkstam šaut, apzinoties, ka atlūzas var nodarīt vēl lielāku kaitējumu nekā drons, kaut kur nejauši nokrītot”.

Pēc armijas pieprasījuma šūnu apraides brīdinājums tika izsludināts plkst. 4.09 Ludzas un Balvu novados un plkst. 4.43 Rēzeknes novadā.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) paziņoja, ka devies uz Latgali, uzsverot, ka “situācija ir sarežģīta”.

Sprūds Latvijas Radio sacīja, ka ir apstiprināta informācija par vienu nokritušo dronu, bet otra drona meklējumi vēl notiek. Vienlaikus Sprūds pieminēja trešo bezpilota lidaparātu – informāciju, ka drons ielidojis rāda sensori, bet šis drons varētu būt pametis Latvijas teritoriju.

Sprūds uzsvēra, ka nevar izslēgt šādu gadījumu atkārtošanos, un akcentēja, ka ir jāprecizē, vai iznīcinātājiem bija iespēja šos dronus notriekt, un, ja bija, kāpēc tas netika izdarīts.

Tāpat arī ministrs norādīja, ka vērtēs to, kāpēc šūnapraides paziņojumu iedzīvotāji Rēzeknē saņēmuši vien pēc dronu ielidošanas Latvijas teritorijā.

Uz Rēzekni devies arī iekšlietu ministrs

Uz Rēzekni devies arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV), pirms tam rīta ziņu raidījumā informējot par dronu meklēšanas un reaģēšanas procesu, kā arī iepriekš skaidroja, ka šūnu apraides brīdinājumi tiek aktivizēti pēc NBS pieprasījuma. Viņš uzsvēra, ka sistēma ir gatava darbam “dažu sekunžu laikā”, bet nepieciešams precīzs armijas lēmums un draudu izvērtējums.

“Saistībā ar dronu incidentiem Latvijā terorisma draudi netiek saskatīti,” norādīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV). Viņš teica, ka dienesti patlaban meklējot otru nogāzušos dronu. Tas, pēc dienestu rīcībā esošās informācijas, varētu būt nokritis nomaļā un neapdzīvotā vietā Rēzeknes novadā.

Dronus notriekt nedrīkst

NBS pārstāvis Māris Tūtins Latvijas Radio norādīja, ka armijai jau naktī bija vairāki indikatori par iespējamo lidaparātu ielidošanu Latvijas gaisa telpā, kas šoreiz apstiprinājās.

NBS aktivizēja mobilās pretgaisa aizsardzības grupas, un arī Baltijas gaisa telpas patrulēšanas grupa aktivizēta un darbojas.

Iepriekš Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns vairākkārt uzsvēris, ka lēmums notriekt dronus tiek pieņemts tikai pēc draudu izvērtēšanas. Viņš skaidroja, ka jāņem vērā iedzīvotāju drošība uz zemes pēc mērķa iznīcināšanas, jo atlūzas var radīt papildu apdraudējumu.

LTV ēterā šorīt NBS pārstāvis Māris Tūtins skaidroja, ka ne vienmēr dronu notriekšana ir drošākais risinājums, jo atlūzas var nodarīt lielāku kaitējumu nekā pats drons, īpaši virs apdzīvotām vietām. Šis izteikums plaši izplatījās sociālajos tīklos un kļuva par vienu no centrālajiem diskusiju punktiem.

NBS amatpersonas arī skaidrojušas tehniskās problēmas: ne visi droni tiek savlaicīgi identificēti, ne vienmēr iespējams noteikt to trajektoriju, un dažos gadījumos objekti Latvijas gaisa telpā atrodas ļoti īsu laiku.

Tikmēr kritiku valdības un NBS reakcijai publiski paudis pulkvedis Igors Rajevs, sakot, ka vismaz viens no droniem būtu bijis jānotriec, lai demonstrētu Latvijas spēju reaģēt uz apdraudējumu.

Notikumu fonā vairākās Latgales pašvaldībās tika ieviesti papildu drošības pasākumi, bet daļā izglītības iestāžu tika atceltas mācības vai ierobežota uzturēšanās ārā. Situācija aktualizējusi jautājumus gan par pretgaisa aizsardzības spējām, gan par sabiedrības apziņošanas sistēmas efektivitāti.

Valsts prezidents situāciju uzmana pa telefonu

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs saistībā ar dronu incidentiem bija saziņā ar pašvaldību vadītājiem, aicinot iedzīvotājus sekot dienestu norādēm: “Esmu telefoniski sazinājies ar Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāju Jāni Tutinu un Rēzeknes novada domes priekšsēdētāju Guntaru Skudru saistībā ar incidentiem. Paldies pašvaldībām un atbildīgajām iestādēm par rīcību šajā situācijā,” LTV Ziņām pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Saeima sasauc sēdi

Paralēli operatīvajai reakcijai tika sasauktas arī Saeimas komisiju sēdes. Saeimas darba kārtībā šodien paredzēta gan Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde, gan Nacionālās drošības komisijas sēde, kurās paredzēts vērtēt drošības situāciju un institūciju rīcību pēc incidentiem Latgalē.

Politiskajā līmenī jau izskanējuši jautājumi par pretgaisa aizsardzības spēju pietiekamību, sabiedrības savlaicīgu informēšanu un to, vai Latvijai jāmaina reakcijas protokols attiecībā uz dronu pārtveršanu.

Sociālajos tīklos valda satraukums un bailes

Sociālajos tīklos Latgales iedzīvotāju reakcija uz šorīt notikušo bija ļoti emocionāla – dominēja satraukums, dusmas un neticība par Latvijas spēju reaģēt uz gaisa telpas apdraudējumu.

Platformās kā “Facebook”, “X” un “Reddit” cilvēki aktīvi dalījās ar video, kur redzami vai dzirdami iespējamie droni virs Rēzeknes un citiem Latgales reģioniem. Vietnē “Reddit” publicētā ierakstā par droniem virs Rēzeknes vairāki komentētāji asi kritizēja Latvijas pretgaisa aizsardzību. Viens lietotājs rakstīja: “Latvijas gaisa aizsardzības sistēma ir joks,” bet citi apšaubīja, vai valstij vispār ir efektīvas pretdronu spējas.

Daļa iedzīvotāju pauda bailes par to, ka informācija izplatās ātrāk sociālajos tīklos nekā oficiālajos kanālos. Cilvēki dalījās ar baumām par sprādzieniem, ugunsgrēkiem un iespējamu dronu krišanu, īpaši Balvu un Ludzas pusē. Līdzīga situācija jau bija izveidojusies martā, kad pēc šūnu apraides brīdinājumiem sociālajos tīklos strauji izplatījās attēli un pieņēmumi par iespējamiem dronu triecieniem.

Komentāros bieži parādījās arī salīdzinājumi ar Ukrainas pieredzi un jautājumi, kā Latvija rīkotos reāla militāra uzbrukuma gadījumā. Daudzi nesaprata NBS skaidrojumu par dronu nenotriekšanu un asi reaģēja uz publiski izskanējušo argumentu, ka atlūzas var būt bīstamākas nekā pats drons.

Vienlaikus daļa lietotāju aicināja nesēt paniku un atgādināja, ka ne katrs debesīs redzētais objekts automātiski nozīmē uzbrukumu. Citi pievērsa uzmanību tam, ka Latgalē vienlaikus notiek militārās mācības “Kristāla Bulta 2026”, kas var radīt papildu aktivitāti gaisa telpā.

Kopējais noskaņojums sociālajos tīklos gan bija ļoti saspringts – daudzi Latgales iedzīvotāji raksturoja nakti un rītu kā vienu no satraucošākajiem periodiem kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!