Viņķeles vadībā Latvija iegādājusies desmitreiz mazāk vakcīnu nekā piedāvāts

Pretēji bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) iepriekš teiktajam, Veselības ministrija (VM) nopirkusi desmitkārt mazāk “Pfizer” vakcīnu nekā Latvijai piedāvāja, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Kavēšanās ar vakcinācijas plānu šonedēļ kļuva par pēdējo pilienu ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) un veselības ministres domstarpībās. Gadu mijā premjers atklāja, ka ministrija bija palaidusi garām iespēju Latvijai noslēgt lielāku vakcīnu līgumu, ko Viņķele gan noliedza.

Sākotnēji Latvija bija pasūtījusi tikai 100 000 “Pfizer”/ “BioNTech” vakcīnu devu, lai gan piedāvātais apjoms bija vairāk nekā miljons. Tas var nozīmēt, ka tuvākajos mēnešos Latvija saņems mazākas vakcīnu kravas nekā citas Eiropas valstis un atpaliks tempā, kādā izies no pandēmijas, vēstīja raidījumā.

Gan valdības sēdēs, gan ar rakstiskām rezolūcijām Kariņš prasīja VM izstrādāt plānu, kā Latvijā vakcinēs pret Covid-19, informēs iedzīvotājus, nodrošinās vakcīnu loģistiku. Ministrija iesniedza vispārīgu stratēģiju, ko skatīja 1. decembrī. Kad Kariņam ar to nepietika, ministrija valdībā rādīja detalizētāku prezentāciju. Arī tas premjeram šķita par nekonkrētu.

Vācijas iedzīvotāji jau šobrīd saņem paziņojumus par datumu un vietu, kur jāierodas uz vakcināciju. Tā plānota izstāžu zālēs, lielveikalu noliktavās, naktsklubos un koncertzālēs.

Čehijā tiek gatavota tiešsaistes rezervācijas sistēma 30 vakcinācijas centriem. Latvijā plāns paredz, ka pret Covid-19 potēs jau esošajos vakcinācijas kabinetos un ģimenes ārstu praksēs.

“Šis plāns ir rakstīts, it kā tā ir tāda ikdienas darbība, nu, gripas pote, Covid vakcīna, pamatā tas pats.

Ja mēs skatāmies pa visu pasauli, daudz kur bruņotie spēki vada to procesu kā tādu, bet visur tas tiek dēvēts kā vislielākais loģistikas izaicinājums, kāds valstīs ir bijis, iespējams, pēdējos 50 gados,

un es arī to tā uztveru,” raidījumā sacīja premjers.

Līgumi par vakcīnu piegādēm slēgti pirms vairākiem mēnešiem. VM plānoja pamatā izmantot “AstraZeneca” un Oksfordas universitātes izstrādāto vakcīnu. Taču tā joprojām nav reģistrēta Eiropas Savienībā. Pirmo Eiropas zāļu aģentūra akceptēja “Pfizer” un “BioNTech” ražoto vakcīnu. Latvija bija pasūtījusi 100 tūkstošus tās devu. 

Nevienam valdībā pret tādu stratēģiju nebija iebildumu līdz pat pērnā gada pēdējām dienām, kad politiķi pamanīja, ka igauņi un lietuvieši šo vakcīnu pasūtījuši daudz lielākā apjomā. 

“Tas, kas piesaistīja mūsu uzmanību, bija šī nesabalansētība starp mūsu pasūtījumu attiecībā pret Lietuvu un Igauniju,” raidījumā sacīja Saeimas deputāts Gatis Eglītis (JKP). 

“Mums joprojām liekas jocīgi, kāpēc tad lietuvieši sešreiz vai septiņreiz vairāk pasūta tās pašas “Pfizer” vakcīnas nekā Latvija. Igaunija arī – trīs vai četrreiz vairāk.”

JKP Viņķelei prasīja paskaidrojumus. Ministre preses konferencē īsi pirms gadu mijas apgalvoja, ka ar vakcīnu pasūtījumiem viss ir kārtībā.

29. decembrī Viņķele sacīja, ka “grib kliedēt mītu par to, ka Latvija ir pieprasījusi mazāk vakcīnas nekā varēja pieprasīt, mēs esam kaut ko nogulējuši un vakcīnu pieejamība ir sliktāka nekā mūsu kaimiņvalstīs”.

“Šis neatbilst patiesībai, jo Eiropas Komisijas iepirkums tika organizēts tā, ka vakcīnu pieejamība tika rēķināta proporcionāli valsts iedzīvotāju skaitam,” sacīja Viņķele.

Uz “Nekā personīga” jautājumu, vai viņai tobrīd nebija visa informācija no VM ierēdņiem par patieso situāciju, Viņķele sacīja: “Nē, es runāju par to, ka Latvija ir pieteikusies uz to iepirkuma paku, ko Eiropas Savienība izvirzīja.”

Vaicāta, cik Latvijai bija pieejamas “Pfizer” vakcīnas Eiropas iepirkumā, Viņķele sacīja, ka tur rēķināts proporcionāli iedzīvotāju skaitam un ka “būtu jāprecizē”.

“Tā sākotnējā izvēle, ko eksperti lēsa, bija 200 000, kas bija kā potenciālais lēmums, bet to es lūgtu precizēt,” viņa sacīja.

“Nekā personīga” vēstīja, ka patiesībā Latvija varēja pieteikties uz vismaz miljonu “Pfizer” vakcīnu. Aizbildinoties ar konfidencialitāti, Nacionālais veselības dienests raidījumam atteicās izpaust konkrēto skaitli. 

VM vakcinācijas stratēģijā teikts, ka jāpērk visas vakcīnas, jo tobrīd nevarēja droši zināt, kura būs pieejama pirmā un vai visas tiks līdz reģistrācijai. Ja kas paliks pāri, vienmēr varēs pārdot citām valstīm, teikts VM vakcinācijas stratēģijā.

“Pfizer” tik mazā apjomā pasūtīta tādēļ, ka potēšanas plānošana ar to būtu pārāk sarežģīta. Preparāts jāglabā vismaz -60 grādu temperatūrā. Pēc atsaldēšanas tas jāizlieto piecu dienu laikā un jāšķaida vēl ar citām vielām. 

Citās valstīs vajadzīgo temperatūru pārvadājumos nodrošina ar sauso ledu. Atbilstošas saldētavas Latvijā ir tikai Valsts asinsdonoru centrā, Stradiņa slimnīcā un Austrumu slimnīcā. Vienlaikus uzglabāt tajās visās kopā var ap pusmiljonu devu. Latvija nav iepirkusi ne sauso ledu, ne saldētavas reģionu slimnīcām.

Vaicāta, vai “Pfizer” neņemšana lielākā apjomā bija tomēr kļūda, Viņķele sacīja: “Šodienas acīm skatoties, protams.”

Šonedēļ Eiropas Komisija ar “Pfizer” vienojās par vēl 300 miljonu devu iepirkšanu. Latvijia no tā tiks 1,4 miljoni un šoreiz iepirks visu pieejamo. Tas nozīmē, ka nāksies organizēt līdz šim nesagādāto vai loģistiku uzticēt privātām lieltirgotavām. Ar “Pfizer” pārvadāšanu un šķīdinātāju piegādi nodarbojas “Recipe Plus”, bet tikko Eiropā piereģistrētās “Modernas” loģistikai nolīgta “Arbor Medical” meitaskompānija.

“Mēs visi esam atkarīgi no mums nekontrolējamiem faktoriem, cik ātri ražotāji spēj vai nespēj saražot devas. Tātad tas nav mūsu ziņā.

Kas ir mūsu ziņā, ir būt pilnīgi sagatavotiem, ja mums rītdien atnāk 10 000 vai 100 000, vai 300 000 vakcīnu vienlaikus, ka mēs varētu ar to labi tikt galā,” sacīja Kariņš. 

Jo mēs nevaram, nevienā plānā nevar paredzēt laikā, datumā precīzi kad kas atnāks, tur ir pārāk daudz faktoru, bet mums ir jābūt elastīgai sistēmai, kas var vai nu strādāt ar nelielu vakcīnu devu vai lielu vakcīnu devu.”

Premjers teica, ka viņa stratēģija ir “pieteikties uz visu, kas šobrīd ir pieejams”.

“Un, ja paliek pāri, tad mēs varam kaut vai, veseli un pasargāti būdami, ziedot vai pārdot, vai drīzāk vienkārši ziedot tās vakcīnas tālāk. Bet mana galvenā rūpe un šeit, šķiet, mums ir pilnīgi vienots viedoklis ar ministru Pavļutu, ka mums galvenais ir temps, temps, temps,” sacīja Kariņš

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) sola vakcinācijas plānu pārstrādāt. Šobrīd tajā minēts, ka par lēmumu, kuras vakcīnas pirkt un cik daudz, atbildīga Imunizācijas valsts padome.

Šonedēļ notikušā sanāksmē padome uzsvēra, ka šāda funkcija pārsniedz tās pilnvaras un kompetenci. Padomei līdz šim arī neesot bijusi pieejama visa ar vakcīnu portfeli saistītā informācija.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: TV3 “Nekā personīga”