Satiksmes ministrija Krievijai lūdzas apturēt kravu plūsmas kritumu

Tālis Linkaits

Tāļa Linkaita (JKP) vadītā Satiksmes ministrija vēstulē Krievijai lūdz atjaunot kravu plūsmu un ļaut attīstīt kravu ceļu Kaļiņingrada -Sanktpeterburga, svētdien vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

“Latvijas dzelzceļš” (LDz) ar Krievijas dzelzceļa vadību runājusi par jaunu kravu virzienu  Kaļiņingrada – Sanktpeterburga, taču eksprezidents Valdis Zatlers norāda – lūdzoša vēstule zaudētās Krievijas kravas atgūt nepalīdzēs, jo kravu plūsmas kritums ir gadiem ilgstošas, mērķtiecīgas Krievijas politikas rezultāts. 

Kravu kritumam ir vairāki būtiski iemesli – sen pieņemts Krievijas lēmums izbūvēt savas ostas un plūsmu pārvirzīt uz tām, kā arī ekonomiksās sankcijas par Krimas okupēšanu un karu Ukrainā. 

Oktobrī Latvijas ostās vislielākais samazinājums bija oglēm, kas tiek vestas uz galveno ogļu termināli Krievu salā Rīgā. No plānotajiem vidēji 118 vagoniem dienā saņemti vien tikai 39. Kopumā Latvijas ostās bija jāienāk 850 vagoniem, bet tā vietā vidējais dienas rādītājs bija 724 vagoni. Kā liecina operatīvā informācija, novembris, iespējams, varētu būt labākais gada mēnesis, bet tas vēl ir tikai nedaudz pāri pusei.

“Nekā personīga” rīcībā nonākusi vēstule liecina, ka

“Latvijas dzelzceļš” turpina ar cerībām raudzīties Krievijas virzienā.

Satiksmes ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis kā Krievijas un Latvijas transporta darba grupas vadītājs raksta savam kolēģim Maskavā Jurijam Petrovam, kurš vienlaikus ir arī Krievijas federācijas transporta ministra palīgs. Vēstulē Latvijas puse vērš Krievijas kolēģu uzmanību uz to, ka kravu noformēšanai ir gara birokrātiska procedūra un tās ietekmē kravu apjoms dramatiski sarūk.

Shēma esot tāda, ka klienti izdara pasūtījumu, tad šo sarakstu apstrādā Krievijas dzelzceļa struktūra “Korporatīvā transporta pakalpojumu centrs”, tad jāsaņem saskaņojums Ekonomikas attīstības ministrijā un Transporta ministrijā un vēlreiz gala atzinums Krievijas dzelzceļā.

Šādā veidā oktobrī Krievijas puse nav saskaņojusi 94% no pieprasītā ogļu kravu apjoma –

klienti uz Latvijas ostām gribēja saņemt vairāk kā 4800 ogļu vagonus, bet saskaņoti tikai 279. Novembrī nav saskaņoti 100% no pieprasītā apjoma, kas nozīmē pilnīgu ogļu kravu piegādes apstāšanos. 

Jebkurā gadījumā iepriekš starp Latvijas un Krievijas pusi bija panākta neformāla vienošanās par to, ka ar mērķi uzturēt vienoto dzelzceļa tīkla infrastruktūru un iespēju izmantot rezerves jaudas, Krievijas puse kravu plūsmu Latvijas ostu virzienā netraucēs.

No vēstules noprotams, ka Latvijas dzelzceļa vadība, atšķirībā no solījumiem meklēt jaunus piegādātājus citviet pasaulē, ar Krievijas dzelzceļa pārstāvjiem vēl nesen tikusies, lai attīstītu jaunu kravu virzienu no Kaļiņingradas uz Sanktpēterburgu. “Latvijas dzelzceļš” jau esot veicis projekta aprēķinus, sākta saskaņošana, bet Krievijas puse kādu politisku apsvērumu dēļ ieteikusi Krievijas dzelzceļam tajā nepiedalīties. 

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) skaidro: “Mēs esam ieinteresēti tajā, lai šādi pārvadājumi būtu, lai mūsu infrastruktūra būtu noslogota, tāpēc darām visu iespējamo pa dažādiem kanāliem, lai šī šie plāni īstenotos. Tā ir mūsu kopējā, tā ir Latvijas valsts vajadzība nodrošināt Latvijas dzelzceļa infrastruktūrai darbu.”

Bijušais Latvijas valsts prezidents Valdis Zatlers gan iebilst:

“Lūdzoša vēstule nepalīdzēs. Tā ir Krievijas politika.

Krievijas politika tika veidota ne jau vakar un pagājušogad, bet apmēram gadu 15 atpakaļ. Un bija skaidrs, ka pamazām kravas caur Latviju ies arvien mazāk, mazāk un varbūt nemaz.

Ja mēs pazemosimies, mēs tiksim pazemoti vēl tālāk,

un nekāda pozitīva efekta tagad kādam, kas ir vājš un lūdzās, kaut kas tiks dots – tas nenotiks. Tā nav Krievijas stratēģija, tā nav Krievijas politika.”

Raidījumā apgalvo, ka vēstule saskaņota ar Ārlietu ministriju un Latvijas vēstniecību Krievijā, un neviena no iesaistītajām pusēm neuzskata, ka Latvijas pieeja ir divkosīga. 

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) aicina nodalīt politiskās diskusijas ar Krieviju par vēsturi, Krimu un Ukrainu, no praktiskiem, Satiksmes ministriju līmenī risināmiem jautājumiem.

“Es saprotu, ka brīžiem gribās katru vēstuli pozicionēt kā divas ārpolitikas. Nu nav divas ārpolitikas – mēs pieejam, teiksim, savās attiecībās ar Krieviju, no tā saucamā divu ceļu jeb divu pieeju principa – pirmais tur, kur mums ir principiāli jautājumi, tur ir arī principiāla nostāja. Tur, kur ir iespēja skatīties, kādā veidā sadarboties, tur, nepārkāpjot šos politiskos principus. (..) Es domāju, ka mums ir jābūt tomēr pietiekami līdzsvarotiem.  Nebrauksim pa grāvjiem,” uzskata Rinkēvičs. 

Vēl pagājušo nedēļā Rīgā Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska intervijā TV3 ziņām pārmeta Eiropai nespēju rīkoties un ieviest sankcijas pret Lukašenko režīmu. Tieši Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs bija tas, kurš asi nosodīja kādu ierobežojumu vēršanu pret Minsku un paziņoja, ka rietumvalstis mēģinot “uzmesties par tiesnešiem” Baltkrievijas leģitīmajam vadītājam, kas esot “nepieņemami modernajā pasaulē”.

“Nekā personīga” vēsta, ka ir tapusi vēl kāda cita vēstule, ko, visticamāk, rakstījuši kādi ostā strādājoši biznesmeņi. Tālāk par saskaņojumiem diplomātiskajos gaiteņos gan tā nav tikusi – stāvbremzi norāvis Latvijas vēstnieks Krievijā.

Rinkēvičs atzina, ka šajā gadījumā tonis bijis pat ne tikai lūdzošs, bet gan “vienkārši kliedzoši nepieņemams suverēnai valstij.” 

“Cirkulē visādas idejas, ir daži uzņēmumi, kas un uzņēmēji, kas domā, ka joprojām pietiek ar politisku paklanīšanos, sabučošanos un bizness ritēs, tie cilvēki laikam ir aizķērušies 90. gadu sākumā,” atzina Rinkēvičs. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš šo projektu atteicās komentēt. 

Pēc Zatlera domām, Latvijas vienīgais ceļš ir ciešāka integrācija Eiropas Savienībā, bet austrumu rietumu virziens uzskatāms par iekonservētu līdz brīdim, kad to varēs atjaunot. Paļaušanās uz vienu pasūtītāju vienmēr noved vienā brīdī pie kraha. 

Vienlaikus raidījums, atsaucoties uz Ukrainas medijiem, vēsta, ka oktobrī par Ukrainas valstij piederoša uzņēmuma “Ukrainas dzelzceļš” (Укрзализныця) transporta pakalpojumu centra filiāles izpilddirektoru kļuvis pēc skandāla no Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētāja amata atlaistais Edvīns Bērziņš. Tieši viņš esot bijis tas, kura vadībā izstrādāts maršruts eksperimentālam Ķīnas konteineru vilciena sastāvam, kas pirms divām nedēļām atsūtīts uz Kijevu. 

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt arī šajā publikācijā minēto tautas kalpu izglītību, parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, “partiju tūrismu” un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook ,Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: “Nekā Personīga”

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


11
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Niknais
Niknais

Kad Latvijā parādīsies ģenerālprokurors (varbūt vienkārši Juristi ar lielo burtu), kuri ierosinās krimināllietas par kaitējuma nodarīšanu Latvijas valstij un visus šos politikāņus sēdinās cietumos piedzenot radītos zaudējumus. Komunisti salīdzinot ar vietējiem pseidopatriotiem ir tikai tādi nožēlojami plukatas, šodienas satiksmes vadonis varētu ieiet Ginesa rekordos, kā gada laikā ar valdošo partiju aktīvu piepalīdzēšanu var nolaist uz grunti veselu nozari. Un nekas, sliktākajā gadījumā būs politiskā bezatbidība. Ģenerālprokuror, kur tu esi? Aūūūūū! Vai tā nav tava kompetence?

sirmais
sirmais

Un vieds pidars joprojām draud Krievijai. Krievijā šis netikums diez ko nekotējas.

derīgie metāla izrakteņi
derīgie metāla izrakteņi

Atceros, kad 2014 gadā sākās Ukrainā karš, tad daudzi populistiski kliedza, ka tirdzniecība ar Krieviju vispāŗ jāpārtrauc, Eiropa ir citā virzienā, ka ar Krieviju tranzīts ir tikai 4% no IKP. Pirmajā brīdī 4% liekas nekas daudz, bet patiesībā tas ir ļoti ļoti daudz, tie ir 2vi aizsardzības budžeti(2% no ikp), vai viss izglītības budžets(4%), vai vairāk kā puse no veselības aprūpes budžeta(7% no ikp) ja es nekļūdos, ja kļūdos, palabojiet. Un kā izrādās, Latvija ir gandrīz vai vienīgā valsts, kas savu dzelzceļu nedotē no iedzīvotāju nodokļiem, visas (vai gandrīz visas) ES valstis maksā nodoļu maksātāju naudu, lai uzturētu dzelzceļa infrastruktūŗu.… lasīt vēl »

Derdz
Derdz

Ja stratēģija ir riet, tad lai suņi rej tālāk un paliek pie savas būdas, bet karavāna var ari pa citu ceļu iet, jo varbūt abām pusēm izdevīgi bez trešā, kan vēl kaut kas jādod.

Stienis
Stienis

Linkaits ir tāds apkaunojums mūsu valstij, ka nezinu – smieties vai raudāt. Diemžēl tāda ir visa Kariņa valdība, bet tik daudziem tā patīk. Veči, es jūs nesaprotu. Un vēl, kādā sakarā šo visu komentē Zatlers? Kā ārstam – visu cieņu, bet kā valstsvīrs – pilnīga izgāšanās un vēl vairāk.

aka
aka

tā redz iet, ka saspļauj akā, no kuras pēc tam var izrādīties, ka jādzer

Rezultāts
Rezultāts

Tikai loģiski. Transporta nozares eksperts, nonākot ministra amatā paziņoja, ka tranzīts viņam nav svarīgs. Patrieca iepriekšējo dzelzceļa valdi, neskatoties uz to, ka 2018. gada rezultāti bija, loti labi un padome bija novērtējusi valdes darbu ar teicami. Neieklausījās Krievijas un Baltkrievijas dzelzceļu vadītāju ieteikumos neaiztikt Bērziņu. Iecēla par valdes priekšsēdētāju nekomunikablu un neprofesionālu cilvēku, kurš iztrenkāja daļu kompetentāko darbinieku. Pa šito laiku nav dzirdēts, ka būtu atradis laiku, vai pielicies pūles, lai satiktos ar savu Krievijas kolēģi. Vienu reizi aizbrauca uz Baltkrieviju, bet bez rezultātiem. Tagad raksta gaudu vēstules un sauc pēc palīdzības. Šitais ministrs gada laikā iznīcināja dzelzceļa tranzīta nozari,… lasīt vēl »

ainars
ainars

kad Sākas problēmas ,kad Saka dzenāt Magoni UĢI ,ko ielika pēc UĢA un kas sākas -LejupslIde

Haris
Haris

Makrons nesen muļķīšus pamācija , kā jāsadzīvo ar Krieviju !

vizione
vizione

Autorlīgumos sēdošie dzeleteo mediju žurnālisti tā arī neko nav sapratuši no reālijām un nākotnes bezizvēles. Nav jau un nebūs citu karvu kā no Krievijas, un pilisko bundziņu klabinātājiem tā arī netika paskaidrots, ka šis kravu kritums noz’mē n x 10 tūkst bezdarbnieku klāt katru kvartālu. Tas ir ierēdnīšu skaita un atalgojuma kritums nākošgad ir neizbēgams. Arī vientiešu vilcienu pasažieriem jārēķinās ar n reižu dārgākām biļetem, ja kravas neapmsās sliežu un infrastruktūras uzturēšanu. Daudz lētāk būs braukt ar savu auto… bet vai tam algas pietiks? Cik laiku tas paņems korķos, jo uz autostrādēm pastalniekiem taču vajag luksoforus, lauku ceļu pieslēh gumus… lasīt vēl »

heh
heh

Bērziņu atlaida, jo Linkaitis uzskatīja, ka Bērziņš ir Lemberga ieliktenis nevis nozares profesionāls, kas konkurē šai nozarē ar savām kompetencē. Ja tas Linkaita skatijums atbilst patiesībai, tad jāsecina, ka Lembergs kontrolē arī Ukrainu un Ukrainas dzelzceļu. Vai arī kā?