Pārtika, maksa par mājokli, veselības pakalpojumi – dzīve kļūs dārgāka arī šogad

2019. gada decembrī inflācija pakāpās līdz 2.3%, savukārt 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, patēriņa cenu līmenis ir pieaudzis par 2.8%. 2018. gadā inflācija bija 2.5%. Vērtējot pērno gadu, jāsecina, ka līdzīgi procesi turpinās valdīt arī šogad, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts
Dainis Gašpuitis.

Dārgāka kļūs pārtika, maksa par mājokli, veselības pakalpojumi.

Pirktspējas uzlabošanās un darbaspēka izmaksas cels cenas izklaidei un atpūtai, kā arī ēdināšanas pakalpojumiem.

Akcīze turpinās ietekmēt alkohola un tabakas cenas.

Ļoti iespējams, ka šogad valdība akcīzi kādām no grupām būs spiesta koriģēt uz leju. Nafta, kas ietekmē degvielas cenas attīstību, šogad ietver vislielākos svārstības riskus.

Pašreizējais inflācijas temps Latvijā ir samērīgs ekonomiskajām tendencēm. Inflācija joprojām būtiski nespēs kavēt pirktspējas uzlabošanos. Tas gan primāri attiecas uz strādājošajiem. Citu sabiedrības grupu pirktspējas uzlabošanās iepaliks. Globālās ekonomikas izaugsmes sarežģījumi nozīmē lēnāku importa preču cenu pieaugumu. Taču jūtams spiediens no iekšzemes procesiem saglabāsies. Darbaspēka izmaksas turpina augt, īpaši pakalpojumu jomās. Šogad mājsaimniecībām būs iespējas saņemt lētāku gāzi un elektrību. Primāri, jārēķinās, ka cenu kāpums attieksies uz administratīvo un komunālo pakalpojumiem.

Primārie faktori, kas var sagādāt pārsteigumus, ir naftas cenas. Neseno globālo incidentu dēļ naftas piegāde nav cietusi, tāpēc naftas cena ir strauji noplakusi, atgriežoties zem 70 dolāriem. Tirgu primāri satrauc eskalācijas iespēja, kas apdraudētu piegādi.

Ja vērtē pašreizējo Brent jēlnaftas cenu, trūkst norāžu par piemaksu, kas saistītas ar nesenajiem notikumiem Tuvajos Austrumos. Tāpēc nevajadzētu gaidīt, ka tagad, kad ģeopolitiskā spriedze mazinās, naftas cena strauji kritīsies. Pašreizējais Brent jēlnaftas cenu līmenis ir saistīts ar optimisma atgūšanos saistībā ar globālās ekonomikas perspektīvām, USD vājināšanos un naudas drukāšanas atsākšanu. Tāpat krājumu līmenis ir nostabilizējies, kas nozīmē ~10 dolāru uzcenojumu spota cenai.

Faktori, kas šogad diktēs cenu virzību, būs – OPEC spēja koordinēt ieguves ierobežošanu, ASV ieguves izaugsmes tempi (prognozēts lēns pieaugums), situācija Tuvajos Austrumos un globālās ekonomikas stāvoklis. Šā gada naftas cenas prognoze ir 70 dolāri par barelu.

Pagaidām nav nosacījumu, lai gaidītu būtisku cenu kāpumu pārtikai, taču tā turpinās sadārdzināties. Laika apstākļi kļūst arvien neprognozējamāki, kas palielina riskus straujām pārtikas cenu svārstībām. Tas rada potenciālus riskus sabiedriskajai kārtībai daudzos pasaules reģionos. Lai arī šobrīd varētu šķist, ka tas uz Latviju attiecas maz, iespēja, ka tas arvien tiešāk atsaucas uz sabiedrībā notiekošajiem procesiem arī Latvijā, tikai palielinās.

Tādējādi ieskatoties nākotnes perspektīvās, krīzes elementi var izpausties caur šādiem pavērsieniem un ne tik daudz caur kopējās ekonomikas tendenci, piemēram, vērojot IKP izmaiņas. Šā gada inflācijas prognoze ir 2.1%.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook , Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: diena