Lēmums startēt kopā Rīgas domes vēlēšanās vairākiem politiskajiem spēkiem izrādījies pareizs – “Attīstībai/Par!” kopā ar “Progresīvajiem” un Nacionālajā apvienība kopā ar Latvijas Reģionu apvienību ieguva pārliecinošu rezultātu. Tomēr šie politiskie spēki nav viens vesels. Iekšējā konkurence nepazūd, turklāt vēlētāju novērtējums ir par sliktu it kā lielākajām un vecākajām partijām, kas turklāt pārstāvētas Saeimā, secina LTV raidījums “De facto”.
Piemēram, partija “Latvijas attīstībai” 2017. gada pašvaldību vēlēšanās startēja kopā ar Latvijas Reģionu apvienību un tika pie astoņiem no deviņiem iegūtajiem mandātiem. Turklāt arī vienīgais toreiz domē ievēlētais Reģionu apvienības pārstāvis Mārtiņš Bondars vēlāk kļuva par “Latvijas attīstībai” biedru. Tagad ārkārtas vēlēšanās triju spēku apvienībā savu cilvēku tai ir mazāk, bet visvairāk – deviņas vietas ieguva jaunpienācēji un agrākie savu tagadējo sabiedroto kritiķi – partija “Progresīvie”.
Savukārt Nacionālā apvienība, 2017. gadā startējot viena, ieguva teju tikpat daudz vietu (sešas), cik šoreiz kopā ar Latvijas Reģionu apvienību (septiņas), pati iegūstot par divām vietām mazāk nekā pirms trim gadiem – četras.
“Latvijas attīstībai” līderis un apvienības “Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce saka: “Mēs zinājām, ka ir jāapvieno spēki, ja mēs vēlamies varas nomaiņu Rīgā. Bez spēku apvienošanās tas nebūtu noticis, mēs būtu sadrumstalojušies, apkarojuši viens otru un pazaudējuši lielo bildi.” Taču viņš, tāpat kā citi šajā politiskajā spēkā, uzsverot kopējos panākumus, vairās vērtēt atsevišķos rezultātus.
“To var dažādi interpretēt. Bija mūsu kandidāti ar lieliem plusiem, bija ar lieliem mīnusiem – tas ir atkarībā no tā, kā katras strādājis savā kampaņā,” norādīja “Latvijas attīstībai” valdes loceklis, jaunievēlētais domes deputāts no “Attīstībai/Par!” un “Progresīvajiem” Viesturs Zeps.
Vēl nesen “Attīstībai/Par!” un “Progresīvajiem” gan bija domstarpības par Mārtiņa Bondara palikšanu Saeimas Budžeta komisijas vadībā, pēc tam kad tiesa viņu atzina par līdzvainīgu finanšu pārkāpumos Latvijas Krājbankas lietā. Bet 2018. gadā pirms Saeimas vēlēšanām “Progresīvie” uz sadarbību aicināja “Par!”, taču par partiju “Latvijas attīstībai” teica, ka sadarbība ar to graus “Progresīvo” uzticamību.
Šīs pretrunas jau centušies izmantot konkurenti, un, kā runā kuluāros, Jaunā konservatīvā partija mudinājusi “Progresīvos” būt patstāvīgākiem, lai veidotu citas koalīcijas kombinācijas. Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis Krišjānis Feldmans sacīja, ka pats šādās sarunās neesot piedalījies un nevar ne apstiprināt, ne noliegt, ka tādas notikušas.
“Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” apvienībā gan uzsver, kā domstarpības ārpus Rīgas domes ir nošķiramas. “Progresīvo” līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa, kura ievēlēta domē, skaidroja, ka tāpēc īpaši apdomīgi rakstīta kopējā Rīgas kampaņas programma. Vienlaikus, ja “Progresīvajiem” būs kas sakāms par nacionālajā līmenī notiekošo – neklusēšot.
“Draudēt vai tirgoties mēs pagaidām neredzam vajadzību, bet izmantot to ietekmi, lai arī nacionāla līmeņa politika būtu vairāk progresīva, mēs mēģināsim, protams,” viņa norādīja.
Vai “Attīstībai/Par!” varētu kopā ar “Progresīvajiem” startēt arī Saeimas vēlēšanās, pāragri spriest. Visām domes apvienības partijām esot vienots skatījums, piemēram, uz cilvēktiesībām, taču ne ekonomiskajā politikā. “Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts skaidroja: “Mēs neesam tik kreisi. Jā, mēs esam par sociāli atbildīgu politiku, bet nosaukt sevi par sociāldemokrātiem mēs – “Attīstībai/Par!”, kustība “Par!” pilnīgi noteikti nevaram un negribam.”
Par iespējamu kopīgu startu Saeimas vēlēšanās šobrīd nedomā arī Nacionālā apvienība “VL-TB/LNNK” un Latvijas Reģionu apvienība. “Nacionāļu” līderis Raivis Dzintars atzina, ka tas būs atkarīgs no sadarbības domē – “vai mēs mazajās lietās pratīsim saskaņoties”.
Vēlamāka pēc Dzintara teiktā gan esot pašas partijas pozīciju stiprināšana, lai arī līdz galam apmierināta ar savu rezultātu domē šobrīd viņi nevarot būt. “Rezultāts, es teiktu, viduvējs. Varēja būt labāks, varēja būt sliktāks. Nacionālajai apvienībai ir zināma stabilitāte vēlēšanās, bet ir, kur augt, un ir materiāls analīzei,” sacīja Nacionālās apvienības vadītājs.
Vairāk ieguvusi Latvijas Reģionu apvienība, ar kuras līdera Edvarda Smiltēna ambīcijām Nacionālajai apvienībai nāksies rēķināties. Smiltēns pats gan norāda, ka jau priekšvēlēšanu laikā iekšējā konkurence nav traucējusi. Salāgot abu apvienību intereses kopīgā domes frakcijā būs Eināra Cilinska kā tās vadītāja uzdevums. Un, lai arī riski, īpaši Rīgas domē, dažādiem pavērsieniem pastāv, šobrīd par to neesot pamata runāt.
Raibais sastāvs manevru iespējas šajā sasaukumā gan paver plašas. Lai arī ievēlēti septiņi saraksti, attiecīgi būs septiņas frakcijas, partiju ir desmit.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: deFacto
Lasītāju viedokļi