Naudas ir vēl “daudzāk” – Latvija saņem pirmos 237 miljonus eiro no Eiropas Atveseļošanas fonda

Latvija piektdien, 10. septembrī, saņem priekšfinansējumu 13% jeb 237 miljonu eiro apmērā no kopējā valstij pieejamā Atveseļošanas fonda finansējuma apjoma – 1,82 miljardiem eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Priekšfinansējuma maksājums palīdzēs uzsākt Latvijas atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto svarīgāko investīciju un reformu pasākumu īstenošanu. Eiropas Komisija (EK) atļaus veikt turpmākus maksājumus, pamatojoties uz Latvijas atveseļošanas un noturības plānā iekļauto investīciju un reformu īstenošanas gaitu.

Plānots, ka Latvija sava plāna darbības laikā kopumā saņems 1,8 miljardus eiro, kas pilnībā sastāv no dotācijām, norādīja EK pārstāvniecībā Latvijā.

“(..) Šis priekšfinansējums palīdzēs uzsākt svarīgas reformas un veikt investīcijas, kas minētas Latvijas plānā,” sacīja EK preses sekretāre Vērle Nujtsa. Pēc viņas sacītā, ieskaitot šo maksājumu, Eiropas Komisija kopumā jau ir pārskaitījusi priekšfinansējumu nepilnu 49 miljardu apjomā 12 dalībvalstīm.

“Eiropas Komisijas pirmais maksājums 237 miljonu apmērā ir būtisks solis, lai Latvija atveseļotu ekonomiku pēc Covid-19 izraisītās krīzes. Latvija ir starp pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras sagatavoja nacionālos reformu plānus, līdz ar to arī Latvija ir starp pirmajām, kas saņem maksājumu no Eiropas Atveseļošanas fonda. 

Kopumā Latvija saņems 1,8 miljardus eiro, lai uzlabotu dzīves kvalitāti Latvijas cilvēkiem,

veidotu ekonomiku noturīgāku un uzlabotu tās konkurētspēju, ņemot vērā transformāciju uz klimata neitrālu un digitālu ekonomiku. Mēs turpināsim ciešu sadarbību ar Latvijas atbildīgajām amatpersonām un sociāliem partneriem pie plāna ieviešanas, realizējot tajā paredzētās reformas un ieguldot plānotās investīcijas,” uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgs par ekonomiku un starptautisko tirdzniecību Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”).

EK preses sekretāre Vērle Nujtsa sacīja, ka šis priekšfinansējums palīdzēs uzsākt svarīgas reformas un veikt investīcijas, kas minētas Latvijas plānā. “Ieskaitot šo maksājumu, komisija ir kopumā jau ir pārskaitījusi priekšfinansējumu nepilnu 49 miljardu apjomā 12 dalībvalstīm.”

Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) atzīmēja, ka Atveseļošanas fonda investīcijas dod Latvijai paātrinājumu reformu īstenošanā, veicinot produktivitāti, ekonomikas un digitālo transformāciju, klimata mērķu sasniegšanu, nevienlīdzības mazināšanu, veselības aprūpes uzlabošanu un likuma varas stiprināšanu.

“Lai īstenotu plānā iekļautās 24 reformas un 61 investīciju pasākumu, strauji jāsper nākamie soļi, – Ministru kabineta noteikumu izstrāde, apspriešana ar nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem un sadarbības partneriem, apstiprināšana valdībā, konkursu izsludināšana un projektu realizācija,” norādīja Reirs.

FM atzīmēja, ka augstākajā gatavībā šobrīd ir projekti pieejamu īres mājokļu izveidei Latvijas reģionos un inovāciju kompetenču centriem jaunu, eksportspējīgu produktu izstrādei. Paredzams, ka šo projektu realizācija tiks uzsākta pirmā.

Atveseļošanas fonds ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam. Tā mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt pandēmijas izraisītās krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

EK pārstāvniecībā Latvijā atzīmēja, ka šīs dienas līdzekļu izmaksa notiek pēc nesenās sekmīgi īstenotās pirmās aizņēmuma operācijas “NextGenerationEU” . Lai finansētu pirmo izmaksu dalībvalstīm, EK plāno līdz gada beigām piesaistīt ilgtermiņa finansējumu 80 miljardu eiro apmērā, ko papildinās īstermiņa ES parādzīmes.

“NextGenerationEU” ietvaros Atveseļošanas fondā nodrošinās 723,8 miljardus eiro, ar kuriem atbalstīs investīcijas un reformas visās ES dalībvalstīs. 

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: lsm.lv