Lielāko augstskolu vadītāji: Mūs nedzird, mūs neuzklausa, bet zirgus turpina dzīt reformas virzienā

Latvijas augstskolu vadītāji un zinātnieki šodien, 19.februārī, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pauda savu viedokli par Ilgas Šuplinskas (JKP) vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto konceptuālo ziņojumu saistībā par augstākās izglītības reformas plāniem.

”Mūs nedzird, mūs neizklausa, bet zirgus turpina dzīt reformas virzienā, neieklausoties tajos, kurus šī reforma skars,” kritiku par valdības virzīto Augstskolu pārvaldības modeļa maiņu pauž LZA prezidents, akadēmiķis Ojārs Spārītis.

Savukārt Latvijas Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra uzskata,  ka “ziņojumā ietvertā nekonkrētība paver iespēju tam, ka Latvijas augstākās izglītības ainavā paliek tikai divas augstskolas, ko vada padomes, kas ir politiski ieceltas”.

“Tas, ka IZM valdībā virzītais konceptuālais ziņojums par reformām augstākās izglītības un zinātnes jomā, izpelnījies visas nozares pamatotu kritiku, nav nekāds noslēpums, par to plaši izteikušies gan augstskolu rektori, gan zinātnes nozares pārstāvji, gan eksperti,” norāda LZA prezidents, akadēmiķis Ojārs Spārītis.

“Taču, neraugoties uz plašajām diskusijām pašu nozares dalībnieku vidū, neatrisinātajiem jautājumiem un neskaidrībām, ziņojums tiek virzīts tālāk, neieklausoties ne augstskolu pārstāvju, ne ekspertu viedoklī, tādēļ uzskatām, ka ir nepieciešama vienota augstskolu un zinātnisko institūciju rīcība,” uzskata LZA vadītājs.

Savukārt RSU rektors, profesors Aigars Pētersons norāda uz reformas sasteigtību un tās politisko raksturu: “Neviens nenoliedz, ka ir nepieciešamas pārmaiņas gan augstākās izglītības sistēmā, gan organizācijā, taču reforma nedrīkst notikt tikai pašas reformas pēc.

Pašlaik izskatās, ka esam nonākuši situācijā, kurā “reformēsim” tikai vienu no iesaistītajām pusēm, nepiedāvājot ne reformai nepieciešamo finansējumu, ne potenciālo seku izvērtējumu.

Citiem vārdiem, bez jebkādām piedāvāto risinājumu padziļinātas analīzes,” norāda RSU rektors.

AIP priekšsēdētājs, profesors Jānis Vētra vispirms uzsver reformas sasteigtību un nekonsultēšanos ar nozari, ar ekspertiem, kā arī reformas autoru manipulatīvu rīkošanos ar starptautisko partneru ieteikumiem: “Nav normāli, ka ziņojuma izvērtēšanai un, galvenais, priekšlikumu sagatavošanai, nozarei netika dotas pat divas nedēļas. Un tas ir situācijā, kurā pati reforma tiek pasniegta kā būtisks solis uz priekšu augstākās izglītības sistēmas sakārtošanā.

Tajā pašā laikā

ir milzums ne tikai neatbildētu jautājumu, bet pat klaji nesaprotamu risinājumu, kas iekļauti konceptuālajā ziņojumā

– piemēram, par to, kur ņemt līdzekļus visām plānotajām reformām, kāds būs koledžu un tajās iegūtās kvalifikācijas statuss, kā plānots nodrošināt vienu no Eiropas augstskolu stūrakmeņiem – akadēmisko brīvību… Man šķiet, ka šobrīd mēs runājam par vēlmi realizēt jebkādu reformu par katru cenu, neraugoties uz tās kvalitāti,” norāda profesors Jānis Vētra, piebilstot, ka visvieglāk ir kaut ko sagraut, neradot vietā kvalitatīvi labāku un augstvērtīgāku risinājumu.

“Konceptuālais ziņojums ietver atsevišķus elementus, kas vērsti ne tikai pret akadēmisko un institucionālo autonomiju, bet arī pret augstskolu juridisko statusu kā atvasinātām publiskām personām, faktiski pārvēršot augstskolas par valdībai un valdības politiskajām amatpersonām tieši padotām iestādēm, kas raksturīgs PSRS okupācijas perioda modelim,” norāda profesore Rūta Muktupāvela, Rektoru padomes priekšsēdētāja un Latvijas Kultūras akadēmijas rektore.

RTU rektors, profesors Leonīds Ribickis nav pret reformām, bet viņa galvenais iebildums ir pret to, ka pati būtiskākā reformu sastāvdaļa –

finansējums augstākās izglītības attīstībai – ir pieminēts tikai starp citu, vēlējuma izteiksmē,

nenorādot pat to, ka valdība apņemas jau nākamajā gadā finansējumu palielināt vismaz līdz 2008. gada līmenim. Runājot par augstskolu padomju ieviešanu, RTU rektors nepiekrīt tam, ka padomēs netiek saglabāta studentu līdzdalība 20% apmērā.

Tāpat nevar piekrist “īpašām” universitāšu padomēm, kas lemj finanšu jautājumus un stratēģiju, bet nav amatpersonas. Nav arī īstas atbildes uz to, kā šīs pārmaiņas ietekmēs privātās augstskolas un kopējo Latvijas augstskolu skaitu.

Kā zināms, neskatoties uz vairāku sadarbības partneru iebildumiem, valdība lēma atbalstīt IZM konceptuālo ziņojumu “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”.

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir jauna sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti  un ministri, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,   Youtube un Instagram!

Attēls: Ekrānuzņēmums

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


10
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Students
Students

Man nepatīk vecās akadēmiskās LU, LLU, DU, LiepU.Vecišķa, pat agresīva pārvaldība, stagnējoša un iestigusi padomjlaika domāšana un jaunību nosodoši skaudīgi uzskati. Visvaldis Valtenbergsecs paliek vecs! *** “Apeirons” ļoti maldās ar uzskatu, ka ViA ir invalīdiem draudzīga. Izkāpjot no lifta starpstāvu laukumiņā, līdz auditorijai kaut kā citādi jānokļūst, jo lifts tur nekursē. Kāpnes ir ļoti stāvas un tumšas, pat ja neesi cilvēks ar kustību/redzes traucējumiem, ir jālec ar kruķiem uz 1 kājas pa šīm kāpnēm līdz auditorijai.Tāpēc jau neies pārplānot telpas! Arī ventilācija ir slikta-neko nesūc iekšā un nepūš ārā! Ja esi maģistrs, kojas tev nav garantētas.Kaut arī ir 5-stāvu ēka… lasīt vēl »

nu bet
nu bet

Paklausieties, kā izsakās skolotāji par CatlakOliņas naudas kāšanas projektiņu, kurš saucās ”Skola 2030”!!!Bet, kuru tas vispār interesē?! Paskatieties, kā tika dzīta veselības vai teritoriālā reforma! Tas viss atgādina Brēgela”Muļķu kuģi”…

nav kārtības
nav kārtības

Bet vai tad ir arī ko teikt? Vai tikai gauzties par ļauno likteni? Un pamats jau arī ir. Skat Rivickim to smuko auto, pareizi zilo par 80 tks gabalā noņēma, rsu jau divus gadus rektoram algu neceļ un nekādi nesanāk tie 30tkst mēnesī, bet muižnieku pat tiesa nekausa Pārējie jau katrs te savā dimensijā paši jau ar sevi

Stienis
Stienis

Izlasīju komentārus… un sapratu – daži cilvēciņi ir pilnīgi nojūgušies.

bildes nav rāmī
bildes nav rāmī

Tie pensionāri neprotas pat pie sienas Šuplinskas bildi ielikt smukā rāmītī! Bez tāda fona un lojalitates apliecinajuma- nu kas te var sanākt, nu kāds dialogs? ja nu vienīgi pašiem ar sevi

dzirdes aparāts
dzirdes aparāts

pilna slauktuve nodokļu maksātāju naudas vecuma pensijas 5000,00 eur
zems tauku procents … sūkalas sūkalas shēmotāji štuko 30 garus gadus turpina slaukt
kožu sagrauzta drēbe purini cik gribi …pelni

Dīvaja
Dīvaja

Neparasta tā izlase LZA zālē… te tā piedējā pietura. Nez kur tas A. Ērgis nozudis un nenāca bildēties? Naudu rauš vai citā orbītā planē savā prātā

Gača
Gača

Tā sistēma ir izpuvusi cauri un cauri. Turklāt katrai mazai skoliņai savs rektors ar galmu. Rezultāti zemi, bet atbilstoši finansējumam. Tā tur ir. Skaidrs, ka vajag sākt ar to, ka finansē tikai max 10 valsts augstskolas, no kurām neskartas paliek Mākslas akadēmija, Mūzikas akadēmija un Kultūras augstskola. Viss pārējais ir jākonsolidē un rektoru galmi jāizdzenā. Tad varbūt būs kaut kas līdzīgs normālām universitāšu tīklam, kurā var pārskatāmi investēt nodokļu maksātāju naudiņu un gaidīt rezultātus.

Docents
Docents

Primitīva ir Izglītības ministre un premjers , ne velti Kariņš
neatbilda savulaik LU par mācību spēku !

direkcija
direkcija

Te tādas kaķa želabas, ka nesodīti un bez ņaudēšanas muguriņas noliekuši gadu kanījās,.. te tad nu sadūšojās… papīkstēt…Puikiņas kaktā ielikti un dusmojas. Nerātnuļi. Gan pārdomās un labosies.Totālā baumu un tenku vilnī par zolitūdi un misāni… te jau jebko varēja panākt un nevienu tā šļupstēšana kaktā neintersē. Būtu vismaz kādu polšu izmetuši, i tad jēga lielāka. Saturiski var jau nepatikt, bet paši visu laiku nepretojās un neiebilda kā no rektoriem kļuva par ditrektoriem, iestādes vienkāršiem priekšniekiem pēc labākajām padomju uzņēmumu tradīcijām. Tad jau var gaidīt visrplānu un izslaukumaa pieaugumu… un tad līdz pelnītai vieta rajona godaplāksnē, bet aizejošajiem – vimpelītis, vai… lasīt vēl »