Latvijas starptautiskā reputācija ir atjaunota, finanšu sektors sakārtots, – tā apgalvo ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Latvijā ir trīs paaugstināta riska bankas, saka FKTK vadītāja. Teikšu atklāti, klausoties šajos paziņojumos, rodas sajūta, ka mūsu valsts un finanšu sektora vadītāji ir pilnīgi neadekvāti.
Sāksim ar to, ka Moneyval vēl aizvien patur Latviju paaugstinātas uzraudzības sarakstā un, kas attiecas uz tikai trim paaugstināta riska bankām, domāju, drīzāk būtu vietā teikt, ka Latvijā ir trīs (nu četras) bankas, kas neietilpst paaugstināta riska grupā.
Vai finanšu sektors tiešām ir sakārtots, visas problēmas atrisinātas, kā to apgalvo Ministru prezidents? Patiešām? Visi AML riski ir novērsti? Visas tā dēvētās nerezidentu bankas, kas šos riskus radīja, vairs tos nerada?
Baidos, ka viss ir pavisam citādi un atbildīgo personu meli un izlikšanās radīs valstij problēmas tuvākā vai tālākā nākotnē.
Tas, ko valsts izdarījusi un turpina darīt finanšu sektorā, ir divas nenoliedzamas lietas: pirmā – līdzekļu iesaldēšana nestrādājošajā ABLV, neskaroties klāt nekam strādājošajās bankās un šo uzdodot ārvalstīs par aktīvu cīnīšanos ar AML riskiem (šeit par to plašāk:
http://puaro.lv/politika/slepena-valdibas-sede-runatais-atklaj-ka-znotina-iesaka-manipulet-ar-informaciju-un-maldinat-sabiedrotos/ ), un otrā – Latvijas uzņēmēju (īpaši mazo un vidējo) un iedzīvotāju mocīšana ar bezjēdzīgām un apgrūtinošām prasībām, it kā viņi būtu tie, kuri radījuši problēmas valsts finanšu sektora reputācijai.
Pēdējais “sasniegums” ir šajā nedēļā kontroles dienesta sagatavotās vadlīnijas, kas skaidro, kā ir jāpieskata Latvijas NVO un kā tās varētu tikt izmantotas naudas atmazgāšanā un terorisma finansēšanā. Jā, neskatoties uz to, ka valstī netraucēti darbojas vesela plejāde banku, kurām nekad nav bijis cita biznesa kā vien tas, kas rada AML riskus, Znotiņas kantoris uzskata, ka ir jāvēršas pret nevalstiskajām organizācijām. Droši vien, varam gaidīt jaunus OMEGAs pavadītus iebrukumus suņu patversmēs, baznīcās un zupas virtuvēs. Nešaubos, ka tur varēs atrast kādu neuzskaitītu skaidru naudu, ko kāds paziņos par atmazgātu un tamlīdzīgi, bet vai tā tiešām ir problēma Latvijas finanšu sektorā, jeb tā ir tikai kārtējā aktīvas darbības simulācija, lai patiesībā nedarītu vispār neko tur, kur AML riski īstenībā pastāv?
Nesen sociālos tīklus pāršalca stāsts par to, kā sieviete, kas sakrājusi naudu pirmajai iemaksai neliela dzīvokļa iegādei, nespēj pierādīt tās izcelsmi saskaņā ar jaunajām prasībām, jo viņa šo naudu vienkārši piecpadsmit gadus krājusi. Tas, lūk, ir īstais kapitālremonta iznākums. Vienkāršie cilvēki, darbarūķi, mājsaimniecības tiek čakarētas visos iespējamos veidos, tagad nevalstiskās organizācijas padarītas par īpašas kontroles dienesta uzmanības objektiem, kamēr visas nerezidentu bankas mierīgi turpina darbu (nav vispār saprotams, kā daļa no tām vēl aizvien ir vaļā) un ātri piemērojušās jaunajai videi.
Tas nav pareizi vismaz divos veidos – šis grauj iedzīvotāju uzticību savai valstij, un tas noteikti ātrāk vai vēlāk novedīs Latvijas finanšu sektoru atkal tur, kur mēs jau vairākas reizes esam bijuši, bet, šķiet, neko neesam no tā mācījušies.
Autors: Jurģis Liepnieks
Blins nu KURSH un KAPEC visoar shitos infantilus pielaida lidz veleshanam. Pedejais gads Latvija ir vieeenkarshi chau.
Kariņa kungs ir latvju atmodas tēvs un potenciāls Latvijas valdības emigrācijā dalībnieks (kopā ar Levita kungu).
Jurģi, paldies par rakstu! Beidzot kāds šajā valstī sāk par to runāt!!!!! “Latvijas uzņēmēju (īpaši mazo un vidējo) un iedzīvotāju mocīšana ar bezjēdzīgām un apgrūtinošām prasībām, it kā viņi būtu tie, kuri radījuši problēmas valsts finanšu sektora reputācijai” Tieši tā, mazajiem darba rūķiem tiek uzlikts pienākums uz sava rēķina pildīt valsts represīvo funkciju un vēl paralēli spēt nopelnīt un nomaksāt nodokļus šīs pašas valsts uzturēšanai! Lielie spēlētāji joprojām atpērkas. Pārbaudāmie tiek pakļauti neskaitāmām pārbaudēm! To pārbauda gan banka, gan notārs, gan ārpakalpojuma grāmatvedis, gan konsultants, visi pilda anketas, kopē dokumentus, pēta konta izrakstus viena un tā paša darījuma ietvaros!!! Kādi… lasīt vēl »
Jokdari pucēšanās kārtējam šoviņam- un daiļavas kā bildes ko izrādīt Neparsts hefiņš jau ir tas valdības vadonis
Kārtējais joks no tā jampadrača
2020.gada janvārī, salīdzinot ar 2019.gada decembri, kopējais apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 6%, eksporta apgrozījums pieauga par 9,7% (tai skaitā eirozonā – par 6,6%, ārpus eirozonas – par 12,6%), savukārt vietējā tirgū apgrozījums samazinājās par 0,6%.
Atbilstoši pasūtījumam.
Kariņš ir delusional. PIlnīgs jampampiņš, naivai piena puika, kuru aptin ap pirkstu katrs, kuram nav slinkums. Purgaile izkārtne, un Znotiņa nav nekas vairāk kā sava vīra, augsta līmeņa policijas priekšnieka sieva, kas nespēj pati neko citu kā vienīgi matus kopt un eleganti svaidīt.
No 2020.aprīļa igauņu pensionārs, kurš saņem vidējo vecuma pensiju, saņems par aptuveni 39 eiro vairāk, tas ir aptuveni 524 eiro mēnesī.
Igaunijas pensiju indeksācijas sistēmas nolūks ir paaugstināt to pensijas daļu, kas tiek maksāta vienādā apmērā visiem pensionāriem, neatkarīgi no attiecīgās personas veiktajām iemaksām.
Būtiski, ka, ja patēriņa cenas neaug un sociālā nodokļa īpatsvars samazinās, indeksācija netiek veikta, jo Igaunijā pensijas samazināt nedrīkst.
pensionāram NOVELK 21% IeN pensijas
44 gadus maksājis IeN,sociālo nod. un bezbērnu nodokli
arodbiedrības biedru naudu
NOPRIHVATIZĒJA, NOSHĒMOJA IZDEMOLĒJA CUKURFABRIKAS
IZĀRDĪJA VEF izglītību izčakarēja
Ta izglitibas sistema soeciali lai sitadus idarus valdiba var salikt kas vnk genocidu pret tautiesiem dara par to ka kas cauruminu paknibina