Jaunie ārsti varētu pieprasīt ministres Viņķeles demisiju

Jaunie ārsti cīņā par algām, lai tās medicīnas jomā strādājošajiem nākamgad pieaugtu iepriekš solītajā apmērā, neizslēdz arī veselības ministres Ilzes Viņķeles (“Attīstībai/Par!”) demisijas prasīšanu, kā arī vēršanos Satversmes tiesā (ST).

To LTV raidījumā “Viens pret vienu” atzina Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis.

Asociācijas vadītājs atzina, ka ārsti rēķinājušies ar Saeimas solīto algu pieaugumu, taču šā gada augustā paziņots, ka viss algu pieaugumam nepieciešamais finansējums nākamā gada budžetā nebūs. Tādēļ mediķi izšķīrušies par protesta akcijām.

Drīzumā ar mediķiem plāno tikties gan premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), gan arī Valsts prezidents Egils Levits. Jautāts, ko politiķiem vajadzētu solīt, lai protesta akcijas nenotiktu, Rācenis atzina, ka nedomā, ka mediķu algu jautājumā izdosies panākt kompromisu.

“Pienāk laiks, kad mēs nevaram vairāk iet tikai uz kompromisiem. Veselības sistēma ir ilgstoši bijusi kompromisos kaut kādos.

Kā nāk gada beigas, tā mēs kā lūdzēji ejam pie Saeimas, ejam pie valdības un sakām – mums tika solīts finansējums, vai tas būs. Patiesībā arī par 2019. gada atalgojuma pieaugumu mums bija jācīnās. Mēs līdz pēdējam brīdim gājām gan uz ministriju, gan runājām ar Saeimas deputātiem par to, vai šis finansējums būs,” teica Rācenis, norādot, ka viņam nav pieņemams tas, ka solītais netiek pildīts.

Pēc viņa teiktā, jaunie ārsti atkāpsies no iecerētajām protesta akcijām tikai pie nosacījuma, ja tiks pildīts Saeimā 2018. gada decembrī pieņemtais lēmums par aptuveni 20% palielināt medicīnas aprūpē strādājošo atalgojumu nākamgad. Kā zināms, tam nākamā gada budžetā nepieciešamo aptuveni 120 miljoni eiro vietā paredzēti 43 miljoni eiro.

Jautāts, vai tiks prasīta veselības ministres demisija, Rācenis norādīja, ka par šādu iespēju nav runāts, jo Viņķele nozarē strādājošos līdz šim ir atbalstījusi. 

Vienlaikus Jauno ārstu asociācijas vadītājs sprieda, ka nākamā gada valsts budžeta vētīšanas procesā ir “politiskās spēles” un sabiedrībai nav zināmas “vienošanās starp partijām”.

“Skaidrs, ka, ja mēs jutīsim, ka [Veselības] ministrija nav spējīga arī pieprasīt no savas puses šo finansējumu, mums nekas cits īstenībā neatliek, kā prasīt arī ministres demisiju,” teica Rācenis.

Jautāts par iespēju vērsties ST, prasot to vērtēt likuma pildīšanu, Rācenis atzina, ka šajā jautājumā asociācija ir konsultējusies ar juristiem, tāpat runāts ar Tiesībsarga biroju par šī jautājama “juridisko un proceduālo pusi”.

“Tāda iespēja pastāv, un tas stāv arī mūsu dienaskārtībā kā viens no iespējamiem variantiem,” atzina Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs.

Viņš teica, ka pēdējo divu gadu laikā jauno ārstu atalgojums Latvijā ir pieaudzis. Tomēr pat ar 20% pieaugumu nākamgad atalgojums Latvijā nesasniegtu kaimiņvalstu līmeni. Igaunijā jaunais ārsts par slodzi saņem 2100 eiro “uz papīra”, bet Lietuvā – 1300-1400 eiro.

Asociācijas vadītājs atzīmēja, ka jaunajiem ārstiem Latvijā ir liela slodze – ārsti strādā divas un vairāk slodzes. Tas noved jaunos mediķus pie izdegšanas, depresijas, dažkārt – arī domām par pašnāvību. Apmēram piektā daļa jauno ārstu vēl pirms rezidentūras dodas prom strādāt uz ārzemēm.

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir jauna sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt arī šajā publikācijā pieminēto politiķu datus – izglītību, parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, “partiju tūrismu” un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook ,Twitter,  Youtube un Instagram!