Finanšu ministrija atzīst valsts nespēju pieņemt ES piešķirto naudu

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) Foto: saeima.lv

Arnis Kluinis, Neatkarīgā

Ja Finanšu ministrija ziņojumā valdībai nosauc Eiropas Savienība palīdzības fondu naudas izmantošanu par “kritiski nepietiekamu”, tad normālā valodā tā jāsauc par katastrofālu.

Turpinot tagadējā stilā, Latvija varētu neiegūt pāris miljardus eiro naudas izteiksmē. Reālos zaudējumus var novērtēt kā daudz lielākus un arī kā daudz mazākus.

Jo lielāka nauda, jo lielāks ļaunums

Skatoties pēc būtības, naudas iegūšanas un iztērēšanas jēga jeb atdeve caurmērā balansē uz plusu un mīnusu robežas. Kopš 2004. gada iespējams sameklēt daudzus veiksmīgus piemērus, kad kaut kas vērtīgs un skaists uzcelts vai vēl kā savādāk nācis cilvēkiem par labu un tagad dod arī materiālu atdevi, bet tikpat daudzos gadījumos būtu bijis labāk bez ES naudas.

Piemēram, pirms kāda laika tika paskandalēts par “kompetenču izglītību”, kuras sacerētāji ne vien izšķērdēja vairākus desmitus miljonus eiro, bet arī sacerēja muļķīgus skolas mācību noteikumus, kuru ievērošanu nākas tēlot, lai nepaceltos jautājums par ES naudas atdošanu ES.

Arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc tagad streiko skolotāji. Jā, skolotāji ir nabagi attiecībā pret to, kādas algas sev noteikuši politiķi un ierēdņi, bet skolotāji ir ne tik nabagi attiecībā pret tiem iedzīvotājiem, kuri nav ieguvuši priviliģētas vietas valsts naudas tērēšanā. Skolotāju sašutums vairāk ir par viņu ministrijas un citu valsts iestāžu stulbumu, kas tiek bagātīgi atalgots ar ES naudu. Triviālākos gadījumos par ES naudu tiek celtas vai siltinātas ēkas, kuras neviens neizmantos u.tml.

Skatoties uz naudas apriti, neienākošie miljardi būtu arī tūlīt pat no valsts neizgājušais miljards par būvmateriāliem vai par ES naudas āderes apguvušo cilvēku izklaidēm ārzemēs. Tāpēc naudas aprites samazinājuma efektu var vērtēt ar samazinājuma koeficientu.

Taču tikpat labi tam var pielikt palielinājuma koeficientu, jo no ES fondiem ienāk nauda, kas pagūst vairākas reizes figurēt budžeta ienākumos un izdevumos, pirms tā pazūd Latvijas maksājumu bilances “melnajā caurumā”.

Tiklīdz naudas aprite pārtrūks, valstij radīsies grūtības finansēt jebkurus kārtējos izdevumus. Tas ir iemesls, kāpēc Finanšu ministrija ielaidusies uz trauksmes celšanu, kas visvairāk kompromitē pašu Finanšu ministriju un valdošo partiju “Jaunā Vienotība”, kurai jau piecus gadus pieder ne vien finanšu ministra, bet arī premjera amati.

Apgūta tikai puse no plānotās naudas

Skatoties tehniski, tracis ir par to, ka kopā no abu pašlaik aktuālo ES plānošanas periodu – 2014.-2020.gada un 2021.-2027.gada – periodu un piedevām vēl Atveseļošanas (AF) fonda pasākumu veikšanai valsts budžeta izdevumu izpilde 2022. gadā bijusi tikai 52,6% no budžeta likumā plānotajiem 618 miljoniem eiro. Pirmajā brīdī tas šķiet maz laikā, kad neviens sevi cienošs ierēdnis pirkstu nepakustinās, ja ar šo pirkstu viņš var pagrozīt mazāk par 10 miljoniem eiro. Bet taisnība, protams, Finanšu ministrijai, “ka tas signalizē par iespējamiem būtiskiem riskiem investīciju plāna izpildē kopumā un rada būtisku negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, jo valsts budžeta izdevumos ikgadēji rezervētā finansējuma neizpildes negatīvi ietekmē aprēķinus par ikgadējā budžeta plānošanā pieejamo fiskālo telpu”.

Ļaunuma sakne izrādās Covid-19 atstāto sāpju remdēšanai izdomātais AF, no kura izdevies iztērēt tikai 11,3 miljonus eiro no sākotnēji plānotajiem 254,6 miljoniem eiro. Valsts iestādes neesot spējušas pašas ar sevi saskaņot naudas tērēšanas dokumentus, jo pasākums jauns un kopš 2004. gada slīpētie palīdzības fondu izsmelšanas šabloni ne vienmēr noderējuši. Kaut ko jaunu apgūt ierēdņiem ir neiespējamā misija.

“Iespēju robežās” ierēdņiem liks domāt

Katram ierēdnim un katrai iestādei ir stāsts, ka šis cilvēks vai iestāde ir spējīgi uz visu, bet visi citi nav spējīgi ne uz ko. Tādas taisnošanās režīmā Finanšu ministrija apliecina, ka jau kopš 2019. gada (Krišjāņa Kariņa iepriekšējā valdība ar finanšu ministru Jāni Reiru uzsāka darbu tā gada 23. janvārī) esot analizējusi iespējamo investīciju pārrāvumu starp plānošanas periodiem un atbilstoši plānojusi naudas plūsmas, par ko ziņojusi valdībai 2020. gadā un atgādinājusi 2021. gadā.

Tomēr sākusi veidoties un vairāku simtu miljonu apmērā izveidojusies atstarpe starp naudas tērēšanas plānu un faktu.

Šī atstarpe būtu jāaizpilda šogad, kad beidzas 2014.-2020. gada perioda naudas apguve pat pēc ļoti saudzīgā ES ierēdniecības kalendāra, kurā 2020. gads saplūst ar 2024. gadu. Taču arī tagad ministrijas un citas iestādes informējušas Finanšu ministriju, ka šogad gatavas apgūt tikai pusi no plānotās naudas un vajadzīgās summas spēšot apgūt tikai līdz 2025. gadam. Ja tā tiešām notiks, tad nauda tiks pazaudēta. Birokrātu valodā runājot, “tādējādi pastāv reāls risks Eiropas Komisijai pieprasāmo maksājumu minimālā mērķa kumulatīvi 2025. gadā izpildei”.

Kā galvenās vaininieces kopējo plāna rādītāju nesasniegšanā Finanšu ministrija uzskaita Satiksmes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Veselības ministriju. Priekšzīmi naudas tērēšanas apjomā rādot Ekonomikas ministrija.

Visa tā rezultātā Finanšu ministrija aicina jau savlaicīgi sākt diskusijas par izvēlēto ieviešanas shēmu, īstenošanas nosacījumiem, darbību secību un “iespēju robežās” pat “pārdomāt, izdiskutēt regulējuma projektus, virzot tos saskaņošanai augstā kvalitātē”.

Avots: nra.lv

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


12
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
psihiatrs
psihiatrs

Tad kad visi visu deklarēs nauda pietiks un ES naudas nevajadzēs, skat. nākamo rakstu par Ašerādena idejām.

Treneris
Treneris

Tad, kad ilglaicīgi rezultāti neuzlabojas ir jāmaina treniņu metodika vai treneris, var arī abus.

ruksis
ruksis

Pluinis taču ir galīgs zābaks.

Kante
Kante

Vai nu ministrs jāmaina, vai visiem ierednīšiem uz pusgadu par 30% alga jāsamazina un jāatslēdz maģiskās piemaksas. Noteikti palīdžes sākt uztvert kaut ko no reālās dzīves

Zvaigzne
Zvaigzne

Protams, kā gan citādi! FM ar VID citas prioritātes – izdzenāt katru ogotāju un sēņotāju, pielikt VID inspektoru pie katra sludinājuma FB, kur jaunās māmiņas savu bērnu lietotās šmotkas tirgo. Tā ir štelle un svarīgākais uzdevums valsts ekonomikas attīstībai. Neticiet? Izlasiet Ēnu ekonomikas apkarošanas plānu.

Jautājums
Jautājums

Vai Latvija izvirzās par absolūtu Eiropas čempioni nabadzībā, ar perspektīvu ES austrumu nomales bomzis?

Vaimana
Vaimana

NEKAD! NEKAD nauda netiek dalīta no ES koferos tāpat vien. Maksā par izdarīto vai vismaz avansus konkrētiem projektiem, darbībām.
Ne jau FM būvē, pērk utt. To dara projektu īstenotāji, kas ir citas ministrijas, pašvaldības, valsts uzņēmumi. Viņi nespēj apgūt naudu. Šis jau bija paredzams 2 gadi atpakaļ, kad FM kopā ar CFLA teica, ka liels draudz, ka būvniecības nozarei nepietiks kapacitāte vienlaicīgi veikt būvdarbus gan RailBaltica, gan ViaBaltica, gam miljons būvniecības objektos. Vienkārši nepietiks jaudas izpildītājiem.
Tieši šobrīd tas ir iestājies. Ja problēmu ilgstoši pārliek vai ignorē, tad neizbēgami nonāk strupceļā un problēma uzpeld publiski.

Anna
Anna

Ne jau valsts, bet nekompetenti un nejēdzīgi ministri un ierēdņi. Un tur ir ļoti konkret=i vārdi un uzvardsi, bet tie nav tikai desmiti, bet daudz vairāk. Iedomu ministrs būtu sācias pats ar saviem ierēdņiem un kantorīšiem. Gadu vsus nosēdināt uz vidējo tautsaimniecības algu vai atlaist- citas izveles nebūs. Tikia neaptēsts politiķis var iedomāties, ka ierēdņu šantāža pāriet uz privāto sektoru ir jēdzīga- nevienu tādu ļorļaku neturēs neviens privātais ilgāk par pārbaudes laiku nekompetences dēļ. Ja nu vienīgi izmestais ierēdnīts spec nest naudu klāt ar savām neformālajām saitēm no valsts budzēta plicināšanas programmas

zoja
zoja

Pat ašeradenam kaut kas sāk pielekt. Neparasti, pavisam neparasti. Pats jau vadīja savā aprobežotībā saeimas apakškomisiju, kura laida cauri tos murgu murgus nauas apgūšanai pseido aktivitātēs un idiotiskās reformās- abi ar šuplinsku. Patieie varoņi un tad sīkie IZM ierēdnīšu gariņi, kas visu to tradiocionāli sadalīja pēc deguniem savis karteļos. Loģiska ir realitāte – pļecka pie pļeckas un čakše peļķē laimīga peras savas saprašanas robežās. Nevienam jau nav viegli sadzīvot ar tādu galviņu. Tā jau visās nozrēs uzpūstām algām bezcerīgi un nekompetenti ierēdņi attālinājumā no saprāta elementiem laiski zviln un priecīgi par katru dienu, kurā ir izdevies nevienam neko neļaut darīt… lasīt vēl »

tad jau sankcijas strādā
tad jau sankcijas strādā

Pirms nedaudz vairāk kā gada, februāra beigās, marta sākumā visi runāja kā Krievijas ekonomika jau pēc max mēneša sabrukšot no sankcijām. Gada beigās stāstīja kā tomēr pateicoties dārgajiem energo un citiem resursiem Krievijai rekordpeļņa. Šogad LV valstelei nekam nav naudas, runā par miljardu iztrūkumiem. Skolotājiem, ārstiem naudas nav. Pensijām arī briesmīgs iztrūkums. Tas laikam saucas ka sankcijas strādā, notiekot karš, vajagot savilkt jostas :D Dārgi tas Jurašs Ukrainā ir izmaksājis.

Vērdiņš
Vērdiņš

Tas ir tāpēc, ka JV nebija nenorejamas versijas par naudas smērēšanu gar sienām vai iebetonēšanu. Ja nav pašam, tad lai nav nevienam. LDDK, LTRK un citu ekspertu domas JV nolaida podā. Lai dzīvo alkatība un muļķība, jo pat izglītībai var dot tikai izsmērēšanai gar Skola 2030 sienām.

tad jau sankcijas strādā
tad jau sankcijas strādā

Cik man personīgi zināmi cilvēki no LDDK, tad daudzi ir tieši vienotības sponsori.