Švinka rosina “airBaltic” finansēšanā iesaistīt arī Lietuvu un Igauniju

Demisionējušās valdības satiksmes ministrs Atis Švinka (P) Baltijas valstu satiksmes ministru sanāksmē rosinājis apsvērt plašāku reģionālu pieeju Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” finansēšanai un attīstībai, aicinot nākotnē uzņēmumu solidāri atbalstīt visām trim Baltijas valstīm.

Ministrs norādījis, ka “airBaltic” faktiski jau esot Baltijas aviokompānija, jo nodrošina plašu savienojamību ne tikai no Latvijas, bet arī no Lietuvas un Igaunijas. Kopumā aviokompānija piedāvā 80 tiešos lidojumus no Baltijas valstīm.

Pēc Švinkas paustā, Tuvo Austrumu krīze atkārtoti izgaismojusi aviosavienojamības problēmas Baltijas reģionā, savukārt solidārs Baltijas valstu atbalsts ļautu saglabāt vienu spēcīgu reģionālu aviokompāniju ar konkurētspējīgu maršrutu tīklu Eiropā.

Tikmēr “airBaltic” finanšu rādītāji turpina radīt bažas. Aviokompānijas koncerna zaudējumi šā gada pirmajā ceturksnī sasniedza 70 miljonus eiro, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Vienlaikus apgrozījums pieauga par 12,3%, sasniedzot 149 miljonus eiro.

Uzņēmums skaidrojis, ka zaudējumus ietekmējušas valūtu kursu svārstības, finansēšanas izmaksas un pieaugošais izmaksu spiediens vairākās pozīcijās.

Jau iepriekš Saeima piekrita piešķirt “airBaltic” valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā bez nodrošinājuma. Savukārt uzņēmuma gada pārskatā norādīts, ka 2026./2027. gada ziemas sezonas darbības nodrošināšanai aviokompānijai varētu būt nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.

Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, bet 10% pieder Vācijas nacionālajai aviokompānijai Lufthansa.