ARMANDS PUČE, LA.lv
Aviobizness kā regulāra bārdas skūšana*
Air Baltic ārkārtas dziesmu un deju svētkiem tikai tagad sākas īstā skate, ko simboliski ievadīja trīsdesmit miljonu lielais aizdevums no Valsts kases, un pavadīja Ryanair īpašnieka prognoze, ka – latviešu nacionālās aviokompānijas stāsts labākajā gadījumā izvilks līdz vēlajam rudenim.
Nozares profesionāļa prātojumi būtu jāņem vērā, ja vien Air Baltic atrastos klasiskos uzņēmējdarbības apstākļos. Te šo rindu autors nedomā avācijas nozares specifiku. Runa ir par iepriekšējām desmitgadēm, kā šis projekts Latvijā tika izmantots visos iespējamajos veidos, izņemot – naudas pelnīšanu.
Nē, bija jau arī labie gadi, kad bilances atrādīja plusus un, ka griezās riekstu un mandeļu gaņģi, tomēr – visa pamatā Air Baltic bija un ir mūsu lielāko politisko shēmotāju meistardarbs, vai arī – darba galds. Turklāt, firmas necaurspīdīgums cauri laikiem ir teju vai kā obligātais priekšmets, lai tā pastāvētu, jo citādi jau neko nozagt nevarētu.
Vai atminaties, ka deviņdesmitajos par Air Baltic ietekmīgiem mazākuma akcionāriem kļuva skandināvu avio grands SAS? Tas vēl bija laiks, kad bāleliņi lēkāja ap privatizācijas sertifikātiem, turēja zem Kurzemes piekrastes naftas cauruļkrāniem iezīmētus sarkanbaltsarkanus spaiņus un kanniņas, ieinteresēti uzlūkoja pārtikas rūpniecības aktīvus un sāka dievbijīgi bučot krievu gāzes rubļus. Tie ir gadi, kad mūsu oligarhija mācījās kļūt par lielajiem zirnekļiem.
Kas bija viņu pasaulē toreiz aviācija? Tas pats, kas aviācija ir cūkām.
Tomēr, gluži pašplūsmā šo aktīvu vai rūpalu mūsu kampēji neatstāja, liekot valstij pie šī visa palikt kā enkuram, kamēr pirmie stratēģiskie investori kaut ko mēģināja celt spārnos. Te noteikti vajag atgādināt, ka tolaik pie Air Baltic teju no pirmsākumiem strādāja tāds vācietis Bertolds Fliks, kas izdarīja pietiekami daudz, lai kādu dienu SASam tas viss apniktu. Flikam Latvijā bija laba aizmugure, jo viņš Rīgā pazina cilvēkus, kas neskuvās…
Tā nav sakritība, ka noteiktā laika posmā aviācijas tematu Latvijā sašūpoja jaunais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Atvelkot uz Latviju zemcenu
Ryanair, tieši Šlesers ir tas, kas sašķoba Air Baltic virskundzību, kas toreiz izpaudās nebaudāmās biļešu cenās un ierobežotos maršrutos. Tomēr šajā spēlē ir vairāk nekā vieni vārti, kuros jādabū bumba. Kamēr Šlesers kā ministrs dala aviopārvadātājiem lidostas atlaides, jau minētais Fliks ir panācis SAS kapitulāciju un pie politiķu galdiem aizstāv domu, ka skandināvu vietā jāļauj nākt Air Baltic menedžmentam.
Tā par mazākuma akcionāru kļūst tāda SIA “Baltijas aviācijas sistēmas” (BAS), kuras patiesie labuma guvējii sevi kopj ar augstvērtīgiem bārdas skūšanas produktiem un piederumiem. SAS sev piederošās 47,2% Air Baltic akcijas pārdeva par 14 miljoniem latu. Šo skaitli paturiet prātā, jo tas šajā stāstā uzpeldēs vēlreiz.
Darījums notiek 2009. gada janvārī. Jaunais akcionāru līgums starp valsti un BAS tiek noslēgts tā paša gada 4. martā, ko no Latvijas valdības puses paraksta Satiksmes ministrs Šlesers. Zīmīgi, ka piecas dienas vēlāk jau ir cita valdība un cits satiksmes ministrs… Laikā, kad valda totāla nenoteiktība un pasaules finanšu krīze, SAS uzskatīja, ka viņi kopumā no Air Baltic projekta ir notinušies veiksmīgi.
Tikmēr Fliku varēja saukt par baigo džeku, jo viņš it kā riskēja.
Visi tālākie notikumi gan parādīja, ka risks no viņa puses bija nosacīts. Pirmkārt, Air Baltic vairākuma akcionārs bija valsts un tieši valsts apmaksāja praktiski visus Flika (lasi – BAS) rēķinus. Tie saistījās ar agresīvu uzņēmuma paplašināšanos. Reizē ar apgrozījumu, jaunajiem maršrutiem un jaunām lidmašīnām auga arī zaudējumi un krājās parādi.
Politiķi, kas bija spiesti šo visu strēbt, uzskatīja, ka BAS no valsts kaut ko slēpj, ko viņiem ļāva noslēgtais akcionāru līgums. Daudzas lietas bija tik necaurspīdīgas, ka īsti nevarēja saprast – vai no SAS iegādātās akcijas BAS toreiz finansēja no saviem, kreditoru vai… Air Baltic līdzekļiem. Tik sapiņķerēta bija šī virtuve.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!