Igaunijas Aizsardzības spēku jaunākais ikgadējais ziņojums iezīmē skaidru un draudīgu realitāti: Krievija, neskatoties uz milzīgajiem zaudējumiem Ukrainā, turpina militāro reformu un varētu atgūt pilnvērtīgu kaujas gatavību jau 2027. gadā. Igaunijas armijas komandieris Andruss Merilo šo termiņu raksturo lakoniski: “2027. gads būtībā ir rītdiena.”
Ziņojumā uzsvērts, ka Krievija pēc kara nebūs tik novājināta, lai nespētu radīt draudus NATO austrumu flangam. Tieši pretēji – valsts ekonomika un sabiedrība tiek arvien ciešāk piesaistīta militārajai mašinērijai, bet politiskā vara balstās spējā uzturēt ilgstošu kara režīmu. Igaunijas militārie analītiķi norāda, ka Krievijas stratēģiskais mērķis nav mainījies, un Baltijas reģions joprojām ir daļa no tās ģeopolitiskās ambīcijas.
Merilo atzīst, ka drošības vide tuvākajos gados, visticamāk, pasliktināsies. Tas nenozīmē neizbēgamu militāru konfliktu, taču Igaunija uzsver – nevar izslēgt nevienu scenāriju. Tāpēc valsts steidzami paaugstina gatavības līmeni: modernizē bruņojumu, pārskata mobilizācijas sistēmu, ievieš Ukrainas kara pieredzi un stiprina spējas sauszemē, gaisā, jūrā un kibertelpā.
Ziņojumā īpaši izcelts, ka mūsdienu karadarbībā letālu efektu iespējams panākt ar ievērojami lētākiem līdzekļiem nekā iepriekš. Tas ir viens no būtiskākajiem secinājumiem, ko Igaunija pārņem no Ukrainas pieredzes – tehnoloģiju, izlūkošanas un precīzo triecienu nozīme ir kļuvusi izšķiroša.
Apspriesta arī ASV bruņojuma piegāžu aizkavēšanās. Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs norāda, ka tā ir problēma, taču ne kritiska: tirgū ir pieejamas alternatīvas raķetes HIMARS sistēmām, un tiek gaidīts ASV valdības un “Lockheed Martin” apstiprinājums.
Igaunijas vēstījums ir nepārprotams – Baltijas valstīm ir jāgatavojas sliktākajam scenārijam, cerot uz labāko. Ja Krievija atgūs kaujas gatavību 2027. gadā, tas nozīmē, ka laiks rīkoties ir tagad, nevis pēc tam, kad draudi kļūs acīmredzami.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!