JĀNIS LASMANIS, Inc.Baltic
Ar krietni mazāku entuziasmu, kā tas tika darīts, atrodoties opozīcijā, Andra Kulberga (Apvienotais saraksts) vadītā valdība, nu jau piesaucot dažādus izņēmumus, paudusi apņēmību pārcirst ekonomisko saikni ar Krieviju un Baltkrieviju. Par spīti opozīcijā esot paustajai apņēmībai, viss liecina, ka šeit no valdības nav sagaidām ātrs un vienkāršs risinājums, jo vairāk tādēļ, ka Finanšu un Ekonomikas ministrijas jau mēnešiem netiek galā ar daudz vienkāršāku uzdevumu – publicēt to uzņēmumu nosaukumus, kas Krievijas uzsāktā kara ar Ukrainu piektajā gadā vēl turpina sadarboties ar agresorvalstīm.
Tolaik vēl premjeres amatā esot, Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) Finanšu un Ekonomikas ministrijai uzdeva līdz 6. aprīlim publicēt sarakstu ar tiem uzņēmumiem, kas sadarbojas ar agresorvalstīm.
Ministru prezidentes uzdevums netika izpildīts, bet iesaistītie politiskie spēki (Ekonomikas ministrija – Viktors Valainis (ZZS), Finanšu ministrija – Arvils Ašeradens (JV)) šajā neizdarībā sāka vainot viena otru.
Publiskajā strīdiņā mikroblogošanas vietnē X iesaistījās pat pati Siliņa. “Ja pastāv šķēršļi informācijas publiskošanai, sagaidu konkrētus risinājumus, nevis atrunas,” rājās Ministru prezidente.
Savukārt Finanšu ministrija paziņoja, ka “joprojām atbalsta Ministru prezidentes ierosinājumu publiskot to Latvijas uzņēmumu sarakstu, kuri turpina tirdzniecību ar agresorvalstīm”, bet to liedzot spēkā esošā normatīvā bāze.
Galu galā par vainīgu tajā, ka premjeres uzdevumu nav iespējams izpildīt, atzina likumdevēju. Saeima, kura bija ieceres sākotnējā autore un šāda uzdevuma izpildvarai devēja, nebija novērsusi likumos iekodētos šķēršļus šī uzdevuma izpildei.
Ar novēlošanos, bet Saeimas atbildīgā – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ķērās pie atbilstošas normatīvās bāzes radīšanas. Par piemērotu mērķa sasniegšanai tika atzīts Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums un deputāti tajā iekļāva grozījumus, kas viņuprāt problēmu atrisina.
Steidzot apstiprināt likumprojektu, kas ļautu izpildīt pašas Saeimas pausto gribu, atbildīgā komisija lūdza grozīt Saeimas 23. aprīļa sēdes darba kārtību, iekļaut tajā likumprojektu un atzīt to par steidzamu – par tādu, kas apstiprināms divos, ne trijos lasījumos.
Pēc relatīvi garām diskusijām, kur par tirdzniecības ar agresorvalstīm neaizliegšanu koalīcija un īpaši Jaunā Vienotība no Apvienotā saraksta biedriem saņēma bargus pārmetumus, likumprojekts ar pārliecinošu vairākumu tika atzīts par steidzamu un apstiprināts pirmajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam, kuru bija paredzēts apstiprināt tajā pašā Saeimas sēdē, tika atvēlētas vien 15 minūtes.
Saeimas sēdes pirmajā pārtraukumā, kas ilgst 30 minūtes, notika atbildīgās komisijas sēde, kurā tika apspriests likumprojekts, bet, atsākoties Saeimas sēdei, nu jau bez paskaidrojumiem tika rosināts balsot par likumprojekta izslēgšanu no Saeimas darba kārtības līdz turpmākam komisijas lēmumam. Arī šo priekšlikumu atbalstīja pārliecinošs parlamentāriešu vairākums. Atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (Apvienotais saraksts) Inc. skaidroja, ka komisijā strādājošie lēmējvaras pārstāvji drošības pēc nolēmuši padomu, kā labāk izpildīt pašu uzlikto pienākumu, lūgt izpildvarai – Ministru kabinetam, kuram būtu jāatsūta komisijai arī jau gatavs “normatīvo aktu projekts”.
Premjere Siliņa, iepazinusies ar komisijas vēstuli, uzdeva Finanšu ministrijai kopā ar citām institūcijām iepazīties ar dokumentu un sagatavot Ministru kabineta vēstules atbildes projektu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Par līdzatbildīgajām institūcijām premjere noteica Ārlietu, Ekonomikas, Tieslietu un Zemkopības ministrijas, kā arī Iepirkumu uzraudzības biroju un Valsts ieņēmumu dienestu.
Finanšu ministrija, stingri ievērojot Siliņas noteikto atbildes sagatavošanas termiņu (28. maijs), 27. maijā Valsts kancelejā iesniedza sagatavoto atbildes vēstules projektu. Tajā ministrija norāda, ka par uzņēmumu publiskošanu atbildīgajai iestādei jābūt Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajai Centrālajai statistikas pārvaldei un mērķa sasniegšanai pielāgojamais likums noteikti ir Saeimā jau pirmajā lasījumā apstiprinātais Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums.
Tas likumdevēja nolūkam esot atbilstošākais. Savukārt uz lūgumu komisijai nosūtīt gatavu normatīvo aktu, “kas nodrošinātu tiesiski korektu un savstarpēji saskaņotu noregulējumu”, Finanšu ministrija norāda, ka šāds regulējums jau iekļauts pirmajā lasījumā apstiprinātājā likumprojektā.
Tieslietu un Ārlietu ministrijas šādam Finanšu ministrijas redzējumam piekrīt, taču Ekonomikas ministrija, kura līdz šim Saeimas un premjerministres dotā uzdevuma nepildīšanu attaisnoja ar Finanšu ministrijas iebildumiem, tagad izmanto tos pašus kādreizējos Finanšu ministrijas iebildumus, lai noraidītu tās piedāvāto risinājumu.
Ekonomikas ministrija arī uzskata, ka informācijas publiskošana nedrīkst tikt uzticēta Centrālās statistikas pārvaldei – tas esot jādara Finanšu ministrijas kompetencē esošajam Valsts ieņēmumu dienestam.
Finanšu ministrija sagatavoto vēstuli ar līdzatbildīgo ministriju komentāriem valdībā iesniedza dienu pirms Saeima apstiprināja Kulberga valdību. Tajā ministriju politiskā “piederība” ir nedaudz mainījusies – ja Ārlietu un Zemkopības ministrija palikusi iepriekšējo politisko spēku rokās – Jaunā Vienotība un ZZS, tad Tieslietu ministrija un Finanšu ministrija no JV saimniecības pārņēmis Apvienotais saraksts.
Iespējams, ka jaunā valdība šo mantoto uzdevumu noliks tālajā plauktiņā un gaidīs, kamēr Baibas Bražes (JV) vadītā Ārlietu ministrija izpildīs Kulberga sarežģīto uzdevumu rast iespēju, kā pārtraukt ekonomisko saikni ar agresorvalstīm.
Taču tas nemainīs faktu, ka vēl šī gada 26. maijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izsludināja likumu Grozījumi Publisko iepirkumu likumā.
Saskaņā ar to kandidātu un pretendentu no publiskā iepirkuma var izslēgt arī tad, ja pretendents pēdējo četru mēnešu laikā pirms pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām vai dienas, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir importējis vai eksportējis no Krievijas vai Baltkrievijas. Lai iepirkuma izsludinātājs varētu iedarbināt šo pantu konkursa dalībniekam jābūt iekļautam “publiski pieejamajā” sarakstā, kuru izveidot līdz šim nav spējusi ne lēmējvara, ne izpildvara.
Ekonomikas ministrija uz Krieviju un Baltkrieviju eksportējušo jeb no agresorvalstīm “naudu paņemošo” uzņēmumu sarakstu publicējusi divas reizes – 2024. un 2025. gadā. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norādījis, ka tolaik tas darīts sabiedrības interešu vārdā, bet pārkāpjot “zināmu tiesisko rāmi”. Vienlaikus ministrs atklājis, ka pa šiem gadiem sarakstā iekļauto uzņēmumu sastāvs neesot daudz mainījies.
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un apkopotie dati liecina, ka kopš kara sākuma astoņi sarakstā esošie uzņēmumi, kas tirgojuši savas preces uz agresorvalstīm, saņēmuši pasūtījumus, kuros iesaistīta arī Eiropas Savienības nauda, un/vai līdzekļus no ES Atveseļošanās fonda.
No agresorvalstīm importējošo jeb Krievijai un Baltkrievijai “naudu atdodošo” uzņēmumu saraksts līdz šim tā arī nav publicēts.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!