Budžets 2021: Noraida atbalstu darbu zaudējušiem pirmspensijas vecuma skolotājiem, toties atbalsta algas paaugstinājumu prezidentam un ministriem

Pirmdien, 23. novembrī, Saeima sākusi galīgajā lasījumā lemt par valsts budžetu 2021. gadam. Deputātiem ir jāizlemj ne tikai par nākamā gada budžetu un trīs gadu budžetu ietvaru, bet arī par 28 saistītajiem likumprojektiem. To izskatīšanai plānotas vairākas plenārsēdes līdz darba nedēļas beigām vai pat ilgāk.

Mikrouzņēmumu ierobežošana

Saeimai atbalstot grozījumus mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likumā, plāno jau no 2021.gada ierobežot šo nodokļa režīmu. MUN varēs attiecināt tikai uz vienu personu – mikrouzņēmuma īpašnieku, bet uz darbiniekiem no 1.jūlija attieksies vispārējais nodokļu maksāšanas režīms, proti, gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan sociālās apdrošināšanas iemaksa. Vienlaikus izslēgts MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojums – 720 eiro mēnesī. 

Mikrouzņēmumu nodokļa likme:

• apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā – 25%;
• apgrozījuma daļai virs 25 000 eiro gadā – 40%.

No mikrouzņēmuma nodokļa samaksātā 80% attiecina uz sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet 20% – uz iedzīvotāju ienākuma nodokli. 

Tāpat liegs MUN būt par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem, kā arī būt par sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA). Savukārt SIA, kas jau ir reģistrētais mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, no 2022.gada kļūst par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju.

Tiesa, jau reģistrētiem MUN paredzēti vairāki pārejas noteikumi. 

Opozīcija gan rosināja ļaut mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem būt viena cilvēka SIA un PVN maksātājiem, taču šīs ieceres neguva vairākuma atbalstu. Jaunās konservatīvās partijas deputāts Krišjānis Feldmans skaidroja, ka MUN lielākoties esot neizdevīgi reģistrēties par PVN maksātāju. 

Tāpat, skatot grozījumus mikrouzņēmuma likumā, opozīcijas deputāti piedāvāja tos atlikt un uzdot valdībai līdz 2022.gadam sagatavot izmaiņām, ieviešot saimnieciskās darbības norēķinu kontu. Parlamentārieši norādīja uz Covid-19 raisītajām ekonomiskajām grūtībām daļai uzņēmēju, aicinot šajā laikā nesarežģīt situāciju viņiem.

Saeimas vairākums noraidīja priekšlikums atbalstam mikrouzņēmumiem pirmajos trīs gados, kā arī to, ka mikrouzņēmuma īpašnieka vienīgais mājoklis ir aizsargāts pret kreditoru prasībām.

Atbalstu neguva arī mudinājums jau nākamgad ieviest vienoto saimnieciskās darbības darījumu kontu. Deputāte Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) skaidroja, ka savulaik palīdzēja vairāk cilvēkus iekļaut darba tirgū un vienlaikus šis nodokļu režīms piemērs komercdarbības uzsākšanai, un vienotais darījuma konts viens no vienkāršības elementiem šajā nodokļu režīma.

Savukārt Jaunās konservatīvās partijas deputāts Krišjānis Feldmans norādīja, ka jādod laiks Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un bankām salāgot sistēmas, lai ieviestu šādu kontu.

Izmaiņas paredz arī to, ka mikrouzņēmumam jāiesniedz VID nodokļa ceturkšņa deklarācija, tajā norādot ceturkšņa apgrozījumu sadalījumā pa ceturkšņa mēnešiem un no tā aprēķināto mikrouzņēmumu nodokli. Deklarāciju iesniedz par to pārskata ceturksni, kurā mikrouzņēmumam ir bijis apgrozījums (arī tad, ja mikrouzņēmumam apgrozījums ir bijis vienā vai divos pārskata ceturkšņa mēnešos).

Ilgas diskusijas par mikrouzņēmumiem

Trešo budžeta skatīšanas dienu, 25. novembri, Saeima aizvadīja diskusijās par mikrouzņēmuma nodokļa režīma maiņu. Saeimas opozicionāri no Zaļo un zemnieku savienības aicināja valdību gada laikā iesniegt Saeimai likumprojektu par mikrouzņēmuma nodokļa režīma izmaiņām, ieviešot saimnieciskās darbības norēķinu kontu. Pēc Saeimas opozīcijas domām, Finanšu ministrijas tagadējais plāns ir nepārdomāts, uzsvēra deputāte Dana Reizniece-Ozola.

“Nav prātīgi šobrīd, krīzes laikā, būtiski mainīt nodokļu režīms mazajiem nodokļu maksātājiem. Pētījumā 2014.gadā 48% vai pat vairāk procentu aptaujāto minēja, ka nemaz nebūtu sākuši uzņēmējdarbību, ja nebūtu pieejams mikrouzņēmumu nodokļa režīms. Tas patiešām ir veids, kā tiem, kas grib nodarboties paši ar savu saimniecisko darbību, ērtā, vienkāršā, nu, salīdzinoši izdevīgā veidā to uzsākt. Tas, ko jūs piedāvājat vietā, ir iznīcināt labi strādājošu mikrouzņēmuma nodokļa režīmu.

Kolēģi, graut nav būvēt. Ja jūs neko neliekat vietā, tad skaidrs, ka šie cilvēki būs spiesti aiziet ēnu ekonomikā, veids kļūt par vienkārši darbiniekiem, ja viņiem paveiksies,” sacīja Reizniece-Ozola.

Kritikai Finanšu ministrijas virzienā pievienojās arī koalīcijā ietilpstošās Jauno konservatīvo frakcijas deputāti. Krišjānis Feldmans bez panākumiem aicināja šī režīma atcelšanu aizstāvēt Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Ati Zakatistovu (“KPV LV”). Vienlaikus tagadējiem mikrouzņēmuma nodokļa režīmā strādājošajiem talkā varētu nākt citas uzņēmējdarbībai draudzīgas likumu izmaiņas, norādīja viens no to virzītājiem Jauno konservatīvo deputāts Reinis Znotiņš.

„Šis nav labākais laiks, kad to atcelt. Tajā pat laikā ir divas ļoti būtiskas iniciatīvas, kas ir sagatavošanā. Viens ir grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, kas noteikti palīdzēs it īpaši tiem uzņēmumiem, kas saistīti ar tehnoloģijām. Vēl būtiskāks ir tuvu ieviešanai esošais Akciju opciju likums, kas palīdzēs visiem uzņēmējiem un uzņēmumu sācējiem plašāk izdalīt uzņēmuma kapitāldaļas, padarīt par iespējamu darboties uzņēmējdarbībā ne tikai uzņēmumu īpašniekiem, bet arī pirmajiem darbiniekiem daudz pievilcīgāku un interesantāku,” sacīja Znotiņš.

Stundām ilgās debatēs netika atbalstīti arī opozīcijas priekšlikumi saglabāt nemainītu mikrouzņēmuma nodokļa režīmu un ātri ieviest vienotu darījumu kontu tajā strādājošajiem, kā arī paplašināt mikrouzņēmuma nodokļa režīma mērķi un definīciju.

Valdības pozīciju debatēs Saeimā nepārstāvēja neviens deputāts, taču premjers Krišjānis Kariņš intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” trešdien atgādināja par valdības plānu mazināt alternatīvo nodokļu režīmu skaitu, bet tas neparedz mazo uzņēmumu izspiešanu.

“Mums būtu standarta režīms un alternatīvais režīms. Alternatīvajā režīmā plānoti divi paveidi: nodoklis pēc apgrozījuma vai ieviests tā saucamais darījumu konts, un nodoklis pēc skaitījuma, līdzīgi, kā to šobrīd fiksē saimnieciskās darbības veicēji. Mazie uzņēmumi, kas bieži strādā alternatīvā režīmā, ir un būs. Mēs esam panākuši, ka sociālais nodoklis cilvēkam summējas par visām darba vietām. Par pamatdarbu un par kādu piepelnīšanos – to īstenot kļūs tikai vieglāk, jo mums ir plānots, ka no nākamā gada vidus, kad stāsies spēkā izmaiņas par minimālo sociālo nodokli visiem strādājošajiem, bankām būs iespējams ieviest tā saucamo darījuma kontu, līdz ar to tā atskaite ar valsti būs pilnībā automātiska,” sacīja Kariņš.

Minimālais ienākums un pabalsti

Saeima noteica minimālo ienākumu slieksni, kas nākamgad būs 109 eiro līdzšinējo 64 eiro vietā. Izmaiņas saistītas ar Satversmes tiesas lemto – šovasar bijuši trīs Satversmes tiesas spriedumi, kuros pēc tiesībsarga pieteikuma par Latvijas Satversmei neatbilstošu atzīsta kāda sociālā nodrošinājuma norma – Garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmenis, trūcīgas personas ienākumu līmenis un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs.

Minimālais ienākuma slieksnis noteikts Sociālās drošības likumā, un paredzēts, ka šo slieksni pārskatīs ne retāk kā reizi trijos gados. Saeima noraidīja opozīcijas ierosinājumu pārskatīt šo slieksni biežāk.

No nākamā gada minimālo ienākumu sliekšņus turpmāk noteiks,  balstoties uz ienākumu mediānu. Zemākais minimālo ienākumu slieksnis būs 20% apmērā no ienākumu mediānas – nākamgad tie būs 109 eiro vienai personai mājsaimniecībā un pārējām – 76 eiro.  Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā.

Saeima arī noteica, ka no nākamā gada valsts sociālā pabalsta apmērs Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam un mirušā avārijas seku likvidēšanas dalībnieka ģimenei būs valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, kāds ir noteikts Valsts sociālo pabalstu likumā – nākamgad tie būs 109 eiro pašreizējo 100 eiro vietā. Tāpat vairākos likumos precizēti dažādu pabalstu apmēri, nosakot tos dažādos apmēros no šī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta  – 109 eiro.

Saeimas opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis debatēs pārmeta, ka Latvijā ilgstoši nav izstrādāta precīza minimālo ienākumu sliekšņa aprēķina formula un šīsdienas lēmums tapis vienīgi Satversmes tiesas sprieduma dēļ.

“Mūsu valsts ir vienīgā Baltijā, kur nav izstrādāts tā saucamais iztikas minimuma grozs, kas zinātniski pamatotu, kāds ir minimālais nepieciešamo ienākumu līmenis dzīvošanai Latvijā.

Labklājības ministrijā turpinās nu jau trešais mēģinājums iztikas groza tapšanā. Īsumā: divu valdību laikā nav izdevies izstrādāt iztikas minimuma grozu, jo bijis katastrofāls politiskās gribas trūkums to īstenot,” norādīja opozīcijas deputāts.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts personām, kas sasniegušas pensijas vecumu, bet kurām nav tiesību uz vecuma pensiju, kā arī personām ar invaliditāti plānots 109 eiro apmērā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 136 eiro apmērā. Savukārt personām ar 1. invaliditātes grupu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā piemēros koeficientu 1,4, bet personām ar 2. invaliditātes grupu – 1,2. Nestrādājošām personām ar 1. un 2. invaliditātes grupu pie valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta plānota piemaksa.

Saeima likumā par pensijām noteica, ka valsts minimālā vecuma un invaliditātes pensijas bāze būs 136 eiro pašreizējo 80 eiro vietā, pensijas saņēmējiem ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro. Vecuma pensijas aprēķinā tiks piemērots papildu koeficients par katru darba stāža gadu. Savukārt invaliditātes pensijas aprēķinā tiek piemēroti koeficienti – 2. invaliditātes grupai 1,4, pirmajai invaliditātes grupai 1,6.

Apgādnieka zaudējuma gadījumā gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, gan pensijas minimālais apmērs līdz bērna septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 136 eiro, bet no septiņu gadu vecuma – 163 eiro;

Apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā vai bezdarbnieka pabalsta saņēmēja nāves gadījumā apbedīšanas pabalsta apmērs – 327 eiro apmērā (109 eiro x 3).

Vienlaikus atbalstu neguva opozīcijas deputātes Regīnas Ločmeles–Luņovas aicinājums nākamgad atjaunot bezdarbnieka pabalsta izmaksu 9 mēnešu periodā. Pērn to saīsināja līdz astoņiem mēnešiem un par vienu mēnesi pabalstos neizmaksātos līdzekļus pārdalīja mazāko pensiju celšanai. Taču šobrīd pabalstam ir cita nozīme, jo Covid-19 pandēmijas dēļ bezdarbnieku ir vairāk, argumentēja deputāte.

„Es gribētu aicināt visus deputātus no valdošās koalīcijas attapties un saprast, ka tieši bezdarbnieka pabalsts ir tas minimālais, ko varētu saņemt no budžeta cilvēki, kuri paliks bez iztikas līdzekļiem. Tie cilvēki, kuriem nav cerības saņemt dīkstāves pabalstu. Tas ir optimālākais veids, kā gan pabarot cilvēkus, gan atrast budžetā tieši šos līdzekļus,” uzsvēra Ločmele.

Lielāka akcīze tabakai – finansējums onkoloģisko slimību ārstēšanai un zālēm

Saeima paredzēja arī izmaiņas Akcīzes nodokļa likumā. No nākamā gada marta akcīzi cigāriem un cigarillām (par 1000 cigāriem vai cigarillām) palielinās no 95,2 eiro līdz 126 eiro no 2021.gadā, un līdz 115,2 eiro 2022.gadā un 126,7 eiro 2023.gadā. 

Savukārt likme cigaretēm (par 1000 cigarešu) nākamgad pieaugs no 78,7 eiro līdz 92,5 eiro no nākamā gada marta (2022.gadā likme būs 98 eiro, bet bet 2023.gadā tā pieaugs līdz 104 eiro).

Tabakai nodokli nākamgad palielinās no 75 eiro par 1000 gramu līdz 80,25 eiro (2022.gadā nodoklis pieaugs līdz 85,9 eiro, bet 2023.gadā – līdz 91,9 eiro).

Savukārt karsējamai tabakai nodoklis nākamgad pieaugs no 75 eiro par 1000 gramu līdz 160 eiro (2022.gadā – līdz 207 eiro, bet 2023.gadā – līdz 218 eiro par 1000 gramu).

„Cigaretēm nodokļi no kopējās cenas ir 80% un 63% ir akcīzes nodoklis, turpretī karsējamai tabakai šobrīd kopējais nodokļu slogs no cenas ir tikai 30% un akcīzes nodoklis – tikai 13%. Karsējamo tabaku ar citām metodēm ieved tirgū. Varētu teikt agresīvi piesaista ļoti daudz tieši jaunus smēķētājus,” karsējamās tabakas produktu akcīzes strauju celšanu pamatoja Saeimas Budžeta, finanšu un nodokļu komisijas deputāte Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības.

Nodokļa likme elektroniskajās cigaretēs izmantojamam šķidrumam un šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām nākamgad būs 0,12 eiro par 1 mililitru šķidruma. Līdz šim nodoklis bija 0,01 eiro par 1 mililitru šķidruma un 0,005 eiro par 1 miligramu nikotīna. Savukārt 2022.gadā šī likme pieaugs līdz 0,16 eiro par 1 mililitru šķidruma, bet 2023.gadā – līdz 0,2 eiro par 1 mililitru.

Ar nodokli apliks arī tabakas aizstājējproduktus, kas satur vai nesatur nikotīnu un kuri nav iepriekš definēti kā zināmi tabakas izstrādājumi. Nodoklis tabakas aizstājējproduktiem nākamgad būs 80 eiro par 1000 gramiem produkta, 2022.gadā – 100 eiro, bet 2023.gadā – 120 eiro.

Papildus ienākumus no tabakas produktu akcīzes nodokļa iecerēts novirzīt onkoloģisko slimību ārstēšanai un zālēm.

Tāpat no nākamā gada sākuma līdz 2025. gada beigām paredzēts būtiski samazināt akcīzes nodokli dabasgāzei, kas izmantota degvielai – no 9,64 eiro par megavatstundu (MWh) līdz 1,91 eiro par MWh. No 2026.gada janvāra gan likmi palielinās līdz 10 eiro.

Solidaritātes likums 

Tāpat Saeimā pieņēma izmaiņas Solidaritātes nodokļa likumā. No nākamā gada sākuma par 0,5 procentpunktiem saruks solidaritātes nodokļa likme – šobrīd tā ir 25,5%, bet no nākamā gada tā būs 25%. 

Šobrīd 1 procentpunkts tiek novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai, 14 procentpunkti valsts pensiju finansēšanai, 10,5 procentpunkti iedzīvotāju ienākumu nodoklim (IIN). Izmaiņas paredz, ka no nākamā gada novirzītās iemaksas IIN tiks samazinātas par 0,5 procentpunktiem, proti,10% apmērā.
 

Saglabās PVN likmi svaigiem augļiem un dārzeņiem 

Saeimas atbalstītās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma izmaiņas  paredz līdz 2023. gada beigām saglabāt PVN samazinātu likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Tādējādi iecerēts veicināt augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstību, mazināt ēnu ekonomiku, palielināt legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju, kā arī veicināt svaigu augļu, ogu un dārzeņu patēriņu.

Vienlaikus jau pirmdien, 23. novembrī, netika atbalstīta vairāki priekšlikumi par samazināto PVN likmi dažādās nozarēs: pakalpojumiem tūristu mītnēs, sabiedriskai ēdināšanai, grāmatām, maizei, pienam un svaigai gaļai, kā arī medicīniskajām maskām. Debatēs tika norādīts uz būtiskiem sarežģījumiem Covid-19 pandēmijas laikā.

Amatpersonu algas neiesaldēs, paplašinās čeku loteriju 

Skatot grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, deputāti noraidīja opozīcijas priekšlikumu iesaldēt valsts augstāko amatpersonu algas nākamgad. Iepriekš Saeimā bija vērsusies Valsts prezidenta kanceleja ar aicinājumu Egila Levita atalgojumam 2021. gadā nepiemērot ikgadējo indeksāciju.

Vienlaikus atbalstītās izmaiņas paredz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku vidējā atalgojuma pieaugumu par 21% nākamgad, par 28% – 2022. gadā, par 37% – 2023. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu.

Čeku loterijas likums papildināts ar iespēju reģistrēt dalībai loterijā arī rēķinus par saņemtas preces vai pakalpojuma samaksu. Līdz šim dalībai čeku loterijā ir bijis iespējams reģistrēt čekus, kvītis un biļetes, bet turpmāk izlozē varēs piedalīties arī apmaksātie rēķini par preču un pakalpojumu pasūtījumiem internetā. Vēl iedzīvotāju aktivitāti iecerēts veicināt, ieviešot nozares čeku izlozes. Tas attieksies uz nozarēm ar augstu ēnu ekonomikas risku.

Paplašinās asistenta pakalpojuma klāstu bērniem ar invaliditāti

Opozīcija aicināja Izglītības likumā paredzēt sociālo atbalstu pirmspensijas vecumā speciālās izglītības, pirmsskolas izglītības un sporta pedagogiem ar vismaz 25 gadu darba stāžu, ja viņi zaudē darbu skolu tīkla sakārtošanas dēļ. Opozīcijas deputāti norādīja, ka tā nav finansiāli ietilpīga iecere, tomēr priekšlikums tika noraidīts.

Pēc ilgām debatēm tika vēl uz gadu atlikts rosinājums no nākamā gada pašvaldībām līdzfinansēt skolēnu mācīšanos privātās skolās. Pie frakcijām nepiederošais parlamentārietis Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka šāda pieeja veicinās skolēnu un sabiedrības segregāciju.

Deputāts Raivis Dzintars no Nacionālās apvienības gan atgādināja, ka šī iecere iepriekš Saeimā tikusi atbalstīta un jau sen solīta šīm privātskolām:  “Par pienākumu pašvaldībām līdzfinansēt šīs privātās izglītības iestādes ar sabiedriskā labuma statusu, tātad nevis ar peļņas nolūku, lēmums tika pieņemts normālā likumdošanas procesā. Par to debatējām arī Saeimas sēdēs trīs lasījumos, bet pagājušajā gadā, skatot 2020. gada budžetu, tika panākts kompromiss, ka neieviesīsim 2020. gadā, bet, nu, tad 2021. gadā gan sāksim pildīt to, par ko deputāti ir lēmuši.”

Kā paredz grozījumi Invaliditātes likumā, no nākamā gada jūlija paplašinās asistenta pakalpojuma klāstu bērniem ar invaliditāti, tostarp būs pieejams valsts apmaksāts pavadoņa pakalpojums. Tāpat bērniem, kuriem ir nepieciešama īpaša kopšana, plānots nodrošināt pašvaldības apmaksātu aprūpes pakalpojumu. Tas varētu būt nepieciešams aptuveni 600 bērniem ar invaliditāti, kuriem ir pārvietošanās traucējumi, un apmēram 1000 bērniem, kuriem ir smagi funkcionēšanas ierobežojumi. 

Paredzēts arī vienkāršot pakalpojuma administrēšanu – pakalpojuma saņēmējam noteiks stundu skaitu mēnesī, ko varēs izmantot pēc saviem ieskatiem. Asistentiem vairs nebūs detalizēti jāatskaitās sociālajam dienestam par pakalpojumu sniegšanu, un tā vietā asistents un pakalpojuma saņēmējs vienu reizi mēnesī parakstīs pakalpojuma pieņemšanas-nodošanas aktu. Tāpat no nākamā gada asistenta pakalpojuma sniedzējiem paredzēts palielināt atalgojumu, informēja Saeimas Preses dienests.

Saeimas deputāti valsts budžeta pavadošajos likumos nolēma neiekļaut ierosinājumu par vismaz sešu mēnešu pārejas periodu valdības virzītai idejām par nodokļa vai valsts nodevas paaugstināšanu. Šo opozīcijas deputātes Jūlijas Stepaņenko ierosinājumu atbalstīja 32 parlamentārieši, bet pret bija 59.

Šo ideju Stepaņenko pamatoja ar uzskatu, ka nodokļu izmaiņas virza pārāk strauji: “Cilvēki labākajā gadījumā tikai budžeta debatēs, bet sliktākajā gadījumā no elektroniskās deklarēšanās sistēmas paziņojumiem uzzina, ka viņiem būs dramatiski jāpārkārto sava dzīve. Līdz 1. janvārim palicis mazāk nekā pusotrs mēnesis. Manuprāt, nav normāla situācija, ka šādas nodokļu izmaiņas tiek dzītas tādā nenormālā tempā. Priekšlikums ir: vismaz iedodiet cilvēkiem laiku pusgadu sagatavoties, lai viņi vispār saprot, kādi nodokļi viņiem ir jāmaksā. Pažēlojiet arī grāmatvežus, kuriem šobrīd droši vien vispār nekādi Ziemassvētki un Jaunais gads nav prātā.”

Pirmdien ārkārtas sēdē līdz vakaram deputāti bija izskatījuši apmēram trešo daļu valsts budžeta pavadošo likumprojektu, līdz pašam valsts budžeta projektam netiekot.

Likumprojektu skatīšana galīgajā lasījumā turpināsies vēl vairākās ārkārtas sēdēs.

Budžeta projekts pamatā ir valdības redzējums par valsts tēriņu un ienākumu iespējām – to jau vairākkārt norādījis Saeimas Budžeta un finanšu ( nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars no ”Attīstībai/Par!”. Iepriekš komisijā visu priekšlikumu apspriešana notikusi sešas dienas, bet Saeimas plenārsēdē uzstājas gandrīz tikai opozīcijas deputāti. Viņu priekšlikumi atbalstu negūst.

Pretī izskanēja aicinājums lēmumu labākai prognozēšanai atskaitīties par valdību veidojošo partiju priekšvēlēšanu solījumu izpildi. To aizstāvēja deputāts Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības: „Parādiet kaut vienu politisko partiju, kas savās vēlēšanu programmās solīja šādas nodokļu izmaiņas. Priekšvēlēšanu diskusijās neviens tādas nesolīja, bet šobrīd tas tiek virzīts. Tāpēc uzskatām, ka gan šai, gan nākamajām valdībām vajadzētu iedot pārskatāmu atskaiti, kas izdarīts no priekšvēlēšanu solījumiem, kolēģi. No šāda priekšlikuma nav ko baidīties!”

Kopsavilkums:

• Pieņemot mikrouzņēmumu ierobežošanu, noraida opozīcijas priekšlikumus atlikt reformu, ļaut MUN būt arī SIA un nodrošināt atbalstu uzņēmējiem;
• Saeima noteica minimālo ienākumu slieksni, kas nākamgad būs 109 eiro līdzšinējo 64 eiro vietā;
• Minimālā pensijas aprēķina bāze būs 136 eiro;
• Cels akcīzes nodokli tabakai un aizstājējproduktiem, bet to samazinās – autogāzei;
• Nākamajā gadā solidaritātes nodokļa likme samazināsies par 0,5 procentpunktiem;
• Vēl 3 gadus saglabās samazināto PVN likmi (5%) svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem;
• Paredz algu pieaugumu KNAB par 37% 2023. gadā. Noraida augstāko amatpersonu algu iesaldēšanu nākamgad;
• Paplašina Čeku loterijas darījumu dokumentu klāstu;
• Noraida sociālo atbalstu pirmspensijas vecuma skolotājiem, kas zaudē darbu;
• Vēl uz gadu atlikts rosinājums pašvaldībām līdzfinansēt skolēnu mācīšanos privātās skolās;
• Pilnveido asistentu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, tostarp bērniem ar smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem;
• Neatbalsta priekšlikumu par pusgada pārejas periodu nodokļu izmaiņām.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt arī šajā publikācijā minēto tautas kalpu izglītību, parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, “partiju tūrismu” un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook ,Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: lsm.lv