Algas pielikums būs, streika nebūs – pedagogu arodbiedrība un valdība vienojas par kompromisu

Valdības un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvji vienojušies par kompromisu attiecībā uz pedagogu atalgojumu un slodzēm un plānotā streika atcelšanu, medijiem paziņoja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Ceturtās sarunas izrādījās noslēdzošās. Valdība piekāpās pedagogiem prasībā ne vien par algu nākamam gadam un slodzēm, bet tāpat apņēmās uzlikt par pienākumu nākamai valdībai izstrādāt un apstiprināt pedagogu algu pieauguma grafiku vidēja termiņa budžeta plānošanai.

“Draugi, būs labi! Labā ziņa ir tā, ka pēc četrām dienām valdības pārstāvji kopā ar Vanagas kundzi esam panākuši vienošanos. Tas nozīmē, ka visi pedagogi, ne tikai skolu pedagogi, saņems algu pielikumu,” medijiem sacīja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Kādas izmaiņas gaidāmas

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (“Konservatīvie”) pastāstīja, ka attiecībā uz vispārējās izglītības, pamata un vidējās izglītības pakāpi, tostarp speciālās izglītības iestādēs, no 2023. gada janvāra palielinās “viena skolēna izmaksu”, kas nozīmē papildu līdzekļus pedagogu algu palielināšanai.

No nākamā gada septembra minēto izglītības iestāžu pedagogi pāries uz 36 stundu darba nedēļu ar proporciju: 65% laika darbam mācību stundās un 35% – ārpus tām.

Atalgojuma zemākā likme būs 1080 eiro.

Tāpat panākta vienošanās, ka no 2023. gada janvāra pirmsskolas pedagogu atalgojums likme pieaugs līdz 1070 eiro, kas nozīmē 100 eiro pieaugumu salīdzinājumā ar šā gada septembri. No nākamā gada septembra pirmsskolās arī plānots mainīt slodžu balansu uz: 34+6.

Profesionālās ievirzes izglītībā paredzēs 11% finansējuma palielinājums, kas ļaušot līdzsvarot slodzes.

Izmaiņas skars arī interešu izglītības pedagogus, kuriem arī būs papildu 11% finansējuma pieaugums.

Kopumā šīm izmaiņām būs jārod papildu 60,2 miljoni eiro valsts budžetā.

LIZDA: Kompromisi nebija viegli

LIZDA valdītāja Inga Vanaga komentēja, ka šīs nedēļas laikā sarunās izdevies rast “maksimālus kompromisus un, gribētos teikt, pat vairāk”. Kompromisi neesot bijuši viegli, bet tie ir būtiski. “Lielāki vai mazāki kompromisi ir pilnīgi visām pedagogu grupām, neviens nav aizmirsts, visi ir iekļauti. Visiem pedagogiem ir risinājumi jau no nākamā gada janvāra,” sacīja Vanaga.

Viņa atzinīgi vērtēja to, ka 60 miljonu eiro papildu finansējums nebūs vienreizējs, bet gan tiks iekļauts budžeta bāzē. “Tas ir garants, ka tā nav vienreizēja piemaksa gada garumā,” viņa piebilda.

Arodbiedrības vadītāja atvainojās, ka kompromisi ir tik novēloti. “Mēs lūdzam uz savstarpējo izpratni gan kolektīvos, gan vadītājiem, gan pašvaldībās, gan ar vecākiem. Un zināmas neērtības pirmdien droši vien būs ar mācību procesa nodrošināšanu, bet lūdzam kopā tās risināt,” sacīja Vanaga. Vienlaikus viņa pateicās valdības pārstāvjiem, kas šonedēļ piedalījās sarunās.

Runās ar pašvaldībām

Attiecībā uz ieceri no pašvaldību budžetiem skolotāju papildu atalgojumam atvēlēt 12 miljonus eiro premjers solīja šo jautājumu ar vietvarām pārrunāt jaunnedēļ. Viņš arī norādīja, ka pašvaldību budžetos nauda ienāks caur iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no algu pielikumiem un tas faktiski kompensēs pieaugumu, kas pašvaldībām būtu jāpiemaksā.

“Nevienā brīdī valdība nav plānojusi kaut ko atņemt pašvaldībām. Bet, ņemot vērā, ka pašvaldībās ir pusotru līdz četru gadus vecu bērnu pedagogi, kuriem algas maksā pašvaldības, skaidrs, ka tajā brīdī, kad ceļam zemāko likmi, šis rada ietekmi. Bet, kā premjers minēja, Finanšu ministrija ir aprēķinājusi, ka tas ir fiskāli neitrāls pasākums,” skaidroja Muižniece.

Jau ziņots, ka ceturtdien Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pedagogu atalgojumu jautājumā piedāvāja vēl vienu alternatīvu risinājumu – papildus finansējumu 56,5 miljonu eiro apmērā no valsts budžeta, kas tika piedāvāts jau iepriekš, kā arī 12 miljonu apmērā no pašvaldības budžetiem.

Tomēr LIZDA padome ceturtdienas vakarā izlēma, ka jaunais valdības piedāvājums ir labvēlīgāks, bet joprojām netiek izpildīta prasība par pedagogu atalgojuma pieauguma grafika ievērošanu, tādēļ lēmums par streiku netika atcelts.

LIZDA vadītāja Inga Vanaga iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka piektdien tikšanās laikā arodbiedrība centīsies pārliecināt Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), ka ir svarīgs valdības lēmums, kas uzliek pa pienākumu nākamajai valdībai, budžeta veidošanas procesā, ievērot Izglītības likumu par pedagogu atalgojuma pieauguma grafiku un šīs valdības lēmumus.

LIZDA vēlējās arī panākt interešu izglītības pedagogu darba apstākļu uzlabošanu. Kā skaidroja Vanaga, šobrīd interešu izglītības pedagogi ir vienīgie palikuši bez jebkāda veida piedāvājuma par darba apstākļu uzlabojumiem.

Nobeigumā arodbiedrība arī vēlējās panākt, lai kaut vai daļēji pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba slodze tiktu sabalansēta, jo, kā norāda Vanaga, jau no 2016.gada šajā nozarē esot liela nodarbinātības nevienlīdzība. Arodbiedrība piektdien lūdza pirmsskolas pedagogiem no nākamā gada nodrošināt papildus divas darba stundas citu darbu veikšanai.

Vanaga jau iepriekš norādīja, ka jaunais valdības piedāvājums iekļauj arī pirmsskolas pedagogus, tomēr joprojām tajā esot vairāki trūkumi. Piemēram, piedāvājumā netiekot iekļauti interešu izglītības pedagogi, kā arī pirmsskolas pedagogiem netiek piedāvāts sabalansēt darba slodzi.