Vairāk nekā 200 000 Latvijas iedzīvotāju gaidītā invaliditātes novērtēšanas sistēmas reforma vēlreiz atlikta. Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais ziņojums jau otro nedēļu pēc kārtas izņemts no valdības sēdes darba kārtības, jo Finanšu ministrija (FM) iebilst pret tā iespējamo ietekmi uz valsts budžetu.
Reforma paredzētu invaliditātes noteikšanā lielāku nozīmi piešķirt cilvēka faktiskajām spējām dzīvot patstāvīgi, nevis tikai medicīniskajai diagnozei. Vienlaikus no 2030. gada plānots kopšanas pabalstu paaugstināt līdz 450 vai 540 eiro mēnesī atkarībā no nepieciešamās aprūpes intensitātes.
Tomēr valdība pagaidām nav gatava pat konceptuāli atbalstīt ziņojumu un dot zaļo gaismu pilotprojektam.
Ministrs par atlikšanu uzzinājis no rīta
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) norādījis, ka par ziņojuma izņemšanu no darba kārtības uzzinājis tikai otrdienas rītā, ierodoties darbā.
Viņš atzina, ka atlikšanas galvenais iemesls ir reformas potenciālā ietekme uz valsts budžetu. Ministrs gan uzsver – papildu izdevumi rastos tikai pēc vairākiem gadiem, savukārt pašlaik būtu nepieciešams vien konceptuāls valdības atbalsts, lai LM ar saviem resursiem varētu sākt pilotprojektu.
Pēc Uzulnieka teiktā, reformu gaida vairāk nekā 200 000 cilvēku ar invaliditāti. Ja valdība ziņojumu neizskatīs, ministrs sola jautājumu virzīt apspriešanai nākamajā koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem LM datiem 2025. gada beigās invaliditāte Latvijā bija noteikta 224 200 cilvēkiem jeb 12,1% valsts iedzīvotāju. Gadu iepriekš tā bija noteikta 211 700 cilvēkiem.
Cilvēka vajadzības vērtētu individuāli
Pašlaik invaliditātes ekspertīzē galvenā nozīme ir medicīniskajai informācijai un noteiktajai diagnozei. Cilvēks aizpilda arī savu funkcionālo spēju pašnovērtējumu, taču LM secinājusi, ka šāda anketa nav pietiekama objektīva lēmuma pieņemšanai. Papīra dokumentos iegūtos datus turklāt nav iespējams sistemātiski analizēt un salīdzināt ar medicīnisko informāciju.
Reforma paredz pašreizējo anketu aizstāt ar Pasaules Veselības organizācijas izstrādāto instrumentu WHODAS 2.0. Sarunā ar cilvēku to aizpildītu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas ergoterapeits vai fizioterapeits.
Tiktu vērtēta ne tikai diagnoze un veselības traucējumi, bet arī cilvēka pašaprūpes spējas, mobilitāte spēja sazināties, iespējas veikt mājsaimniecības darbus, nodarbinātība, līdzdalība sabiedrības dzīvē.
Pirmreizēju invaliditātes ekspertīzi parasti veiktu klātienē, bet atkārtota izvērtēšana noteiktos gadījumos varētu notikt attālināti. Ja būtu jānosaka īpašas kopšanas nepieciešamība, speciālists cilvēku vērtētu viņa dzīvesvietā.
Finanšu ministrija prasa norādes uz papildu naudu svītrot
Galvenie iebildumi pret reformu saņemti no Finanšu ministrijas. Tā norādījusi, ka pašreizējās prognozes liecina par negatīvu fiskālo telpu no 2028. līdz 2030. gadam, tādēļ papildu finansējums bez kompensējošiem pasākumiem nebūšot pieejams.
FM prasījusi no ziņojuma izņemt gan papildu finansējuma aprēķinus, gan norādes uz nepieciešamību reformai piešķirt valsts budžeta naudu. Ministrijas ieskatā nepieciešamie līdzekļi jāatrod, pārskatot un optimizējot jau esošos izdevumus.
Labklājības ministrijā aprēķināts, ka reformas ieviešanai 2029. gadā papildus vajadzētu 631 845 eiro, 2030. gadā – 57,05 miljonus, 2031. gadā – 57,62 miljonus, bet 2032. gadā – 58,76 miljonus eiro. No 2033. gada papildu izdevumi sasniegtu 68,99 miljonus eiro gadā.
FM iebilst arī pret kopšanas pabalsta palielināšanas iekļaušanu ziņojumā, uzskatot, ka tas jāskata atsevišķi no invaliditātes novērtēšanas sistēmas reformas.
Vieniem 213 eiro, citiem – 413 eiro
Pašlaik pilngadīgam cilvēkam ar invaliditāti, kuram nepieciešama īpaša kopšana, valsts maksā 213,43 eiro mēnesī. Savukārt tad, ja invaliditātes cēlonis ir slimība kopš bērnības, pabalsts ir 413,43 eiro.
Tas nozīmē, ka divi cilvēki ar vienādi smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem var saņemt krasi atšķirīgu atbalstu tikai tādēļ, ka invaliditāte viņiem noteikta atšķirīgā dzīves posmā.
Uzulnieks šo atšķirību atzinis par netaisnīgu un Satversmei neatbilstošu. Abu pabalstu izlīdzināšanai būtu nepieciešami aptuveni 50 miljoni eiro.
Tiesībsardze 2026. gada jūnijā secināja, ka valsts nav pienācīgi pildījusi pienākumu nodrošināt cilvēkiem ar invaliditāti sociālās tiesības vismaz minimālā apmērā. Viņas ieskatā pašreizējais regulējums ir pretrunā Satversmes 109. pantam.
Valdība aicināta to pārskatīt līdz 2026. gada 31. decembrim.
Vienai cilvēku grupai pabalsts nav palielināts kopš 2014. gada
Cilvēkiem, kuriem invaliditāte nav kopš bērnības, 213,43 eiro lielais kopšanas pabalsts nav pārskatīts kopš 2014. gada. Tikmēr cilvēkiem ar invaliditāti kopš bērnības tas palielināts 2019. un 2024. gadā – abās reizēs par 100 eiro.
Pēdējais būtiskais kopšanas atbalsta palielinājums stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī, kad par 100 eiro no 313,43 līdz 413,43 eiro tika paaugstināts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts. Tajā pašā laikā tika palielināta minimālās invaliditātes pensijas aprēķina bāze un asistenta un pavadoņa atlīdzība par vienu pakalpojuma stundu – no 5,42 līdz 5,72 eiro, liecina dati Labklājības ministrijas tīmekļvietnē.
Tomēr pieaugušos, kuri invaliditāti ieguvuši pēc pilngadības, šis kopšanas pabalsta palielinājums neskāra.
Biedrība apsver vēršanos Satversmes tiesā
Cilvēku ar invaliditāti pārstāvji par nevienlīdzīgo sistēmu brīdinājuši jau iepriekš. 2025. gada rudenī tika sākta parakstu vākšana platformā “ManaBalss.lv”, prasot paaugstināt 213,43 eiro kopšanas pabalstu.
Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” pārstāvis 2025. gada oktobrī Latvijas Radio norādīja, ka nevienlīdzīgā pabalsta dēļ apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā. LM toreiz atbildēja, ka pabalsta palielināšanai 2026. un 2027. gadā kopā būtu nepieciešami aptuveni 50 miljoni eiro un nav iespējams prognozēt, kad naudu varētu atrast.
Tādējādi uz cilvēku ar invaliditāti un viņu pārstāvju aicinājumiem valdības praktiskā atbilde līdz šim bijusi galvenokārt atsaukšanās uz budžeta ierobežojumiem.
Arī tiesībsardzes atzinums pagaidām nav novedis pie pabalstu izlīdzināšanas – jautājums atkal atlikts līdz ar visu invaliditātes novērtēšanas reformas ziņojumu.
Nauda tiek tērēta, bet sistēma joprojām sadrumstalota
Valsts kontrole secinājusi, ka 2024. gadā cilvēku ar invaliditāti atbalstam dažādās nozarēs kopumā tika novirzīts vismaz 1,039 miljardi eiro. Tomēr naudu administrē daudzas institūcijas, bet atbalsta sistēma ir sadrumstalota un lielā mērā atkarīga no tā, vai pats cilvēks vai viņa tuvinieki zina, kādu palīdzību iespējams pieprasīt.
Revīzijā arī norādīts, ka par invaliditātes sistēmas izmaiņām diskutēts jau vismaz 20 gadus, taču politiskās gribas trūkuma dēļ būtiski uzlabojumi nav ieviesti.
Tagad arī pilotprojekts, kura uzdevums būtu pārbaudīt taisnīgāku un cilvēka faktiskajās vajadzībās balstītu sistēmu, iestrēdzis vēl pirms sākšanas. Kamēr ministrijas strīdas par izdevumiem, tūkstošiem cilvēku turpina iztikt ar kopšanas pabalstu, kas daļai tā saņēmēju nav mainīts jau vairāk nekā desmit gadus.
Avoti: Labklājības ministrija, Finanšu ministrija, Tiesībsarga birojs, Valsts kontrole, Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Sabiedriskais medijs, VSAA
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Būtu labi, ja nauda IZM vērtēšanas monitoringam neatrastos. Vispirms ir jābūt ko vērtēt un pēc tam var sākt par vērtēšanu runāt. IZM šā brīža devums ir tāds ko nav jēgas vērtēt – bezgala slikts.
ja jau gadu desmitiem nekas nav mainīts un katastrofa – masu miršana badā vai sliktas apkopes dēļ – nav notikusi, tad ejam tik tālāk, jo naudas jau turpmāk būs tikai mazāk