Pretēji „Pilsoniskās alianses” un Evikas Siliņas apgalvojumiem, valsts, finansējot NVO, visvairāk naudas tērē atpūtai, kultūrai un reliģijai

KATRĪNA IĻJINSKA, Inc.Baltics

Vērtējot valsts kopbudžeta piešķīrumus biedrībām un nodibinājumiem pēc valdības funkcijām, lielākais finansējums tiek tērēts atpūtai, kultūrai un reliģijai, liecina NVO “jumta organizācijas” – Pilsoniskās alianses pērn veiktais biedrību un nodibinājumu monitorings (28. lpp) par 2024. gadu. Šis finansējums veidojis 34,1 miljonus eiro. 

Finansējums izglītībai bijis par 30% mazāks un veidojis 23,59 miljonus eiro, bet sociālajai aizsardzībai atvēlētais finansējums bija par 44% mazāks (19,3 miljoni eiro), nekā atpūtai un kultūrai. Dāsnāk ar izglītību un sociālo aizsardzību tika finansēti vispārējie valdības dienesti, kam tikuši 27,5 miljoni eiro. Savukārt vismazāk naudas atvēlēts aizsardzības funkcijām – 383,2 tūkstoši eiro, kā arī veselībai – 0. Pērn, 2025.gadā, skaitļi bija citi, tomēr proporcija nav būtiski mainījusies.

Interesanti, ka dati šādā griezumā gan nesakrīt ar kopējām ministriju un iestāžu dotācijām biedrībām un nodibinājumiem. Tā, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija 2024.gadā subsīdijās un dotācijas NVO tērējusi visvairāk – 40,4 miljonus eiro, Kultūras ministrija bija otrajā vietā ar 17,9 miljoniem eiro, bet Labklājības ministrija – trešajā vietā ar teju tikpat lielu finansējumu kā Kultūras ministrijai jeb 17,6 miljoniem eiro. Tomēr kā redzams, lūkojoties pēc valdības funkciju sadalījuma, tēriņi atpūtai un kultūrai tomēr krietni pārspēj gan izglītību, gan labklājību. Līdzīga aina paveras arī citās jomās – ekonomiskajā darbībā, klimata un zemkopības sektoros u.c. 

Tikmēr tā paša pētījuma autori, “Pilsoniskā alianse” pavisam nesen sociālajos tīklos publiskojusi citus, manipulatīvus datus, uz kuriem nezinātāji un neuzmanīgāki lasītāji var “uzķerties”. Šie dati ir pilnīgā pretrunā ar reālo situāciju un tajos norādīts, ka visvairāk naudas tiek izlietots sociālajai aizsardzībai un labklājībai (39%), kā arī sportam (21,3%). Šādu pozīciju ietur arī ekspremjere Evika Siliņa (JV), kura nepatiesi apgalvo, ka lielākā daļa naudas aiziet reālai palīdzībai cilvēkiem. Kāpēc tādas pretrunas?

“Pilsoniskās alianses” iepriekš veiktajā monitoringā ir Valsts kases grāmatvedības dati, proti, ar konkrētu pārskaitījuma mērķi jeb valdības funkcijām, kas var arī nesakrist ar naudas saņēmējbiedrības Uzņēmumu reģistrā deklarētajiem mērķiem. Tomēr tagad, kad sabiedrībā ir pievērsta plašāka uzmanība NVO sektoram un sabiedrības neapmierinātība vēršas plašumā, šī pati “Pilsoniskā alianse” nolēmusi sagrozīt informāciju, proti, izmantot nesalīdzināmus datus: nevis pārskaitījumu mērķus / valdības funkcijas, bet informāciju par to, kādu darbības jomu ir norādījusi pati biedrība “uz papīra”, nevis par ko reāli saņēmusi naudu.

Dabā tas nozīmē gan grāmatvedības nianses, gan dīvainības pēc būtības. Tādas paver arī Valsts kases dati, kas ir Inc. rīcībā. Lūk, divi spilgti piemēri, kuros finansējums ir liels un būtiski ietekmē statistiku.

Piemērs 1. Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds.

Kā zināms, Latvija desmit gadus maksā šim nodibinājumam pa četriem miljoniem eiro gadā par senajiem nodarījumiem. Lursoft  dati rāda, ka biedrības darbības veids ir “Citur neklasificēti sociālās aprūpes pakalpojumi”, lai gan pēc būtības tas ir labas gribas atlīdzinājums par ebreju īpašumiem. Finansējuma avots šai lietai ir Finanšu ministrija un valdības funkcija ir “Vispārējie valdības dienesti”. Tomēr pēc manipulatīvajiem “Pilsoniskās alianses” datiem tie tagad ir ieskaitīti pie “sociālajās aizsardzības un labklājības”, jo tāds ir norādīts biedrības mērķis. Tā četri miljoni eiro pārgājuši no vienas pozīcijas uz citu, lai gan tas neatspoguļo realitāti, bet melo sabiedrībai.

Piemērs 2. Emisijas kvotu izsolīšanas instruments un Rīgas Riharda Vāgnera biedrība.

Šis piemērs ir izvēlēts, ņemot vērā, ka biedrība iegūst vienu no lielākajiem finansējumiem vispār. Tā Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai 2024.gadā atvēlēti 553 tūkstoši eiro, pagājušajā gadā – 3,328 miljoni eiro, bet šogad vēl ir gada vidus, taču biedrībai jau ir izmaksāti 2 miljoni eiro. 

Biedrībai, kuru dibinājis ekspremjers Māris Gailis, tika nodots Vāgnera nams ar nosacījumiem, turklāt biedrība solīja nepieciešamos līdzekļus pati piesaistīt un neprasīt valsts finansējumu un tas bija viens no galvenajiem argumentiem likumprojekta anotācijā. Tomēr tagad redzam, ka pēdējo gadu laikā 2-3 miljoni tai tiek atvēlēti tieši no budžeta naudas, tiesa, no Emissijas kvotu izsolīšanas instrumenta, ko nepārvalda valsts tieši, bet gan Klimata un enerģētikas ministrijai piederoša kapitālsabiedrība. 

Tātad, rezultātā faktiski biedrība nodarbojas ar būvniecību un restaurācijas darbiem, kamēr tās mērķis ir norādīts “Citas mākslas un izpildītājmākslas atbalsta darbības” un “Citur neklasificētu organizāciju darbība”. Lai gan Valsts kases datos atbalsts Vāgnera biedrībai vispār nav ieskaitīts, jo šo dotāciju nodrošina kapitālsabiedrība, nevis valsts budžets. Turklāt Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta būtība ir popularizēt “zaļo kursu”. Līdz ar to tā nav ne kultūra, ne būvniecība, bet pavisam cits mērķis.

Tādu un līdzīgu piemēru NVO sektorā ir simtiem. Atliek vien cerēt, ka premjers neuzķersies uz šīs manipulācijas.

Avots: Inc.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!