“Sūds” un “mēsls” – Kulbergs neapmierināts ar ziņojumu par NVO finansējumu

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) asi kritizējis Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas un Kultūras ministrijas sagatavoto informāciju par valsts finansējumu nevalstiskajām organizācijām (NVO). Premjers uzskata, ka iesniegtie dati ir sadrumstaloti un neļauj pilnvērtīgi izsekot, kam un ar kādu pamatojumu tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda.

Trešdien, 5. augustā, Kulbergs tikās ar 31 nevalstiskās organizācijas pārstāvjiem, lai pārrunātu biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā un to finansēšanas principus valsts pārvaldē.

Tikšanās laikā Valsts kanceleja sniedza pārskatu par valsts pārvaldes maksājumiem biedrībām un nodibinājumiem, Finanšu ministrija iepazīstināja ar valsts budžeta finansējuma datiem, bet Kultūras ministrija informēja par tās sniegto atbalstu NVO.

Tomēr premjeru dzirdētais neapmierināja. Uzklausītās prezentācijas viņš nodēvēja par „sūdu” un „mēslu”, norādot, ka tajās nav saņemta gaidītā informācija.

Kulbergs uzsvēra, ka dati par NVO finansējumu joprojām ir fragmentēti. Piemēram, viņš neesot saņēmis pilnīgu informāciju par pašvaldību piešķirtajiem līdzekļiem nevalstiskajam sektoram. Premjera ieskatā viena no galvenajām problēmām ir vienotas uzraudzības trūkums – valstī līdz šim neesot bijis skaidri noteikts, kurš vērtē piešķirtās naudas izlietojumu, tās lietderību un valsts deleģēto uzdevumu izpildi.

Kā vienu no negatīvajiem piemēriem Kulbergs minēja kādu biedrību, kura trīs gadu laikā no valsts saņēmusi 81 000 eiro. Finansējuma mērķi, pēc viņa teiktā, formulēti ļoti vispārīgi: „Stiprināt biedrību. Iesaistīt jauniešus. Organizēt piketu. Uzrunāt jauniešu problēmu”.

Vienlaikus premjers vairākkārt uzsvēra, ka Latvijai ir nepieciešamas stipras un neatkarīgas nevalstiskās organizācijas un viņa mērķis neesot vērsties pret visu NVO sektoru. Tomēr tas nedrīkstot liegt uzdot jautājumus par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu un izlietojumu.

Ministrijām mēneša laikā jāsagatavo detalizēti dati

Pēc tikšanās Kulbergs uzdevis visām ministrijām mēneša laikā apzināt un detalizēti apkopot informāciju par NVO piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Pārskatā jānorāda finansējuma apmērs, saņēmējs, tiesiskais pamats un konkrēts, identificējams finansējuma mērķis.

Finanšu ministrijai, pārskatot valsts budžeta izdevumus, atsevišķi jāizvērtē ar NVO finansēšanu saistīto tēriņu pamatotība, efektivitāte un atbilstība valsts politikas prioritātēm. Ministrijai arī jāizstrādā priekšlikumi sistēmas pilnveidošanai un privātā sektora līdzdalības palielināšanai, tostarp izvērtējot nodokļu instrumentus, kas mudinātu iedzīvotājus un uzņēmumus finansiāli atbalstīt nevalstiskās organizācijas.

Savukārt Kultūras ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju jāizstrādā vienotas vadlīnijas valsts naudas piešķiršanai NVO, paredzot skaidrus, caurskatāmus un vienveidīgus finansējuma piešķiršanas un uzraudzības principus.

Premjers solījis atkārtoti sasaukt sanāksmi ar NVO pārstāvjiem.

Kučinskis atzīst – dati ir, bet tie nav sakārtoti

Finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS) pēc sanāksmes atzina, ka ministriju rīcībā dati par NVO finansējumu ir, taču informācija nav pietiekami sistematizēta.

Kučinskis pauda, ka pašlaik pārāk liela paļāvība tiek likta uz atsevišķām ministrijām, kuras pašas izstrādā NVO finansējuma programmas. Viņaprāt, būtu nepieciešams centralizēt finansējuma uzskaiti un uzraudzību.

Memoranda padomes vadītāja vietnieks, fonda „Plecs” pārstāvis Georgs Rubenis pēc tikšanās savukārt norādīja, ka radies iespaids par savstarpēju neizpratni starp premjeru un viņa vadītās valdības ministriem.

Rubeņa ieskatā galvenā problēma ir nevis NVO atskaišu trūkums, bet valsts nespēja vienuviet apkopot informāciju par dažādiem finansējuma avotiem. Organizācijas konkursos iesniedzot detalizētas atskaites un tiekot arī auditētas, taču vienota datu pārskata valsts līmenī nav.

Miljonus saņem neliels organizāciju loks

Valsts kancelejas apkopotā informācija liecina, ka Latvijā reģistrēti aptuveni 27 500 biedrību un nodibinājumu. No tiem 1940 organizācijas jeb 7% 2025. gadā no valsts budžeta saņēmušas kopumā 168,1 miljonu eiro – par 29% vairāk nekā 2024. gadā.

Lielāko daļu pieauguma nodrošināja salīdzinoši neliels saņēmēju loks. Proti, 85 organizācijas veidoja 89% jeb 33,7 miljonus eiro no kopējā finansējuma palielinājuma. Vairāk nekā puse pieauguma bija saistīta ar Eiropas Savienības un citu ārvalstu projektu līdzekļiem.

Valsts finansējums NVO sektorā ir izteikti koncentrēts. Tikai 25 organizācijas, no kurām katra pērn saņēma vairāk nekā miljonu eiro, kopā ieguva 68,7 miljonus eiro jeb 40,8% no visa valsts budžeta finansējuma.

Vienlaikus 1482 organizācijas saņēma līdz 50 000 eiro katra, un tām kopumā tika 9,9% finansējuma. Savukārt 22,9 miljoni eiro dotācijās piešķirti 453 organizācijām, nepiesaistot šo finansējumu konkrētam projektam vai pakalpojumam.

Līdz 2026. gada 15. jūlijam NVO jau bija izmaksāti 98,2 miljoni eiro – par 10% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Avots: MK tīmekļvietne

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!