Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) uzdevis Finanšu ministrijai izvērtēt attālinātā darba praksi valsts pārvaldē. Premjera ieskatā lielākajai daļai valsts iestāžu darbinieku būtu jāatgriežas darbā klātienē.
Par šo ieceri politiķi informēja pirmdien pēc koalīcijas partneru sadarbības sanāksmes.
Kulbergs uzskata, ka Covid-19 pandēmijas laikā ieviestā attālinātā darba kārtība atsevišķās valsts iestādēs saglabājusies pārāk plaši. Tas radot grūtības iedzīvotājiem, kuriem nepieciešams saņemt pakalpojumus, sazināties ar amatpersonām vai sastapt darbiniekus klātienē.
Premjers norādīja, ka arī viņa personīgā pieredze liecinot – valsts iestādēs darbiniekus dažkārt ir grūti sastapt ne tikai piektdienās, bet arī citās darbadienās. Tādēļ Finanšu ministrijai uzdots sagatavot pārskatu par attālinātā darba organizēšanu valsts pārvaldē un iespējām plašāk atjaunot darbu klātienē.
Atsevišķos gadījumos varētu saglabāt izņēmumus, piemēram, noteiktām informācijas tehnoloģiju jomas profesijām vai darbiniekiem, kuri veic specifiskas funkcijas. Tomēr kopumā, pēc Kulberga domām, valsts iestāžu darbiniekiem jābūt pieejamiem savā darbavietā.
„Kovida vairs nav, ir jāatgriežas un jāstrādā uz vietas,” uzsvēra premjers.
Kulberga iniciatīvu atbalstījis arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). Viņaprāt, attālinātais darbs valsts pārvaldē ir kļuvis pārlieku izplatīts. Ekonomikas ministrijā un Zemkopības ministrijā šāda darba forma jau iepriekš esot ierobežota, paredzot, ka atsevišķos gadījumos to var atļaut iestādes vadītājs.
Valainis atgādināja, ka attālinātais darbs sākotnēji tika ieviests kā Covid-19 pandēmijas laika risinājums, no kura valsts pārvalde līdz galam nav atteikusies. Viņš uzskata, ka darbam klātienē būtu jākļūst par pamatprincipu visā valsts sektorā.
Ekonomikas ministrs arī skeptiski vērtēja iespējas pilnvērtīgi kontrolēt darbu attālinātā režīmā, tādēļ pilnībā atbalsta premjera priekšlikumu pārskatīt pašreizējo kārtību.
Konkrēti iespējamās reformas termiņi pagaidām nav nosaukti. Finanšu ministrijai uzdots izvērtēt attālinātā darba izplatību valsts pārvaldē un sagatavot priekšlikumus par gadījumiem, kuros varētu saglabāt izņēmumus.
Finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS) otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā „Rīta panorāma” atzina, ka šāds izvērtējums ir nepieciešams. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka iestādēm būs iespēja pamatot attālinātā darba vajadzību. Kučinskis arī norādīja, ka pandēmijas laikā ieviestā darba forma devusi vairākas priekšrocības un to sekmīgi izmanto arī daļa privātā sektora uzņēmumu.
Avoti: LETA, Finanšu ministrija, LSM
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Un ko tad tagad katru dienu būs jāiet uz darbu? Visaš trijas valsts darba vietās uz poilnu slodzi? Arī tam tūkstotim, kas imitē valsts daru sēžot zem palmas vai civilizētā Eiriop[a- tie taču nenolaidīsies te līdz vietējam līmenim. Kā tad ar tām pastīgās naudas izņemšanas vietām – padom”es un valdēs?
Popularitātes virzienā – pilnīgi saprotamas, vēlētāju vairākumu sajūsminošas darbības. Cīņa par premjera krēslu nākošajā ciklā. Viss pareizi. Vēl vairāk ceru, ka pēc vēlešanām būs arī radikālākas ar ilgspējības pazīmēm.
Nu net tad izbeidz!!! Kurš ir MP. Viens rīkojums un viss. Bet redz nedara, fik gudri dirš.
Ir speciāli apstākļi (izņēmumi), kur cilvēkiem ir jāatļauj strādāt attālināti. Bet ierēdņu skaits vispār būtu jāsamazina, paturot tikai darba darītājus.
Pirmajam ierēdnim pensiju atņemt un Daugavā…
Pie tagadējām degvielas cenām valstij izdevīgāk būtu ja visi kas vien var strādātu attālināti, mūsdienu tehnoloģijas to atļauj. Latvija degvielu importē, tā nauda aiziet prom no valsts. Latvija varbūt varētu pat izpildīt Eiropas zaļās prasības samazinot autotransportā CO2. Bet nē, tādi Kulbergi pārāk stulbi lai kaut ko saprastu, aizliedz to kas reāli strādā un vietā maksās sodu, lielākus nodokļus. Man arī ir jābrauc uz darbu, lai gan visu varētu mierīgi izpildīt attālināti. Pavasarī, kad degviela uz brīdi pārsniedza 2 euro/litrā, atteicos no veselas virknes vietējo pakalpojumu, ieskaitot pāris līgumi beidzās kurus nepagarināju. Pirmie kas visvairāk cieš ir vietējie uzņēmumi, jo… lasīt vēl »
Kapēc valstij būtu izdevīgāk, ka ierēdņi strādātu attālināti, saistot to ar degvielas cenām? Ja ierēdnis izvēlas nokļūt savā darba vietā ar savu “pieticīgo” autotransportu, valsts tikai iegūst, degvielas akcīze, PVN, dažādi ar transportu saistīti pakalpojumi. Pie tam lielākā daļa, domāju, no savas deklarētās dzīves vietas uz darbu var aizdoties kājām, ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu. Pie tam strādājot klātienē būtiski samazinās korupcijas, kiberdrošības, datu drošibas riski.
Tastēls, ko tu savā galvā esi izsapņojis par ierēdņiem – pelna desmitiem tūkstošus mēnesī, neko nedara, brauc ar darba mersedesu utt. Tas atbilst varbūt 1 no 1000 ierēdņiem.
Tas tēls ko es iedomājos, ir ierēdnis-gudrinieks, kas uzliek jebkuram papīrelim ierobežotas pieejamības zīmogu, tai pat laikā sēž savā lauku īpašumā, lieto nez kādu internet pieslēgumu ar pašrocīgi konfigurētu rūteri. Viņa datora ekrānu var apskatīt jebkurš interesents, pie viņa var atbraukt un sarunāt. Nu viņš var arī aizdoties uz netik draudzīgām vietām izmantot vietējo interneta pieslēgumu, utt. Kad cilvēks sēž savā darba vietā, nekas tāds notikt nevar, Nu vēl alkohols un citas vielas, šodien svaiga ziņa, ka neskatoties uz ierobežojumiem patēriņš aug, pieļauju, ka uz attālināto rēķina ar.
Ierobežota pieejamība or zemākā klasifikācija un vienīgais ko šī klasifikācija aizliedz ir publicēt un nofot 3 pusei. IP dokumenti nav me speciāli jāsargā ne kur jāslēpj. Klasifilācija DV jau prasa necaudz vairāk.Varbūt nekomentē ko mezini.
Ja ierēdņa vietā ierobežotas pieejamības dokumentu uz privātā datora (jācer ka darba datoram šis resurs būs bloķēts) uzcep MI, un ierēdnis to iekopē darba failā, informācija skaitīsies nodota 3 pusei vai nē?
Es to domāju ne tikai par ierēdņiem, bet arī visiem privātajiem, kam darba specifika atļauj strādāt attālināti. Tev ir diezgan aprobežots skats, PVN, akcīze, ienāk budžetā, bet pietiekami liela daļa pamet valsti uz neatgriešanos, jo tas ir imports. Paskaties savādāk, tos pašus PVN, akcīzi un nodokļus valsts var saņemt arī tad ja algu iztērē mazāk degvielā bet citās vajadzībās, par precēm un pakalpojumiem kurus saražo vietējie uzņēmumi, tādā veidā stiprinot vietējo ekonomiku. Audzējot vietējo apgrozījumu. Bet Latvijā laikam labāk ar kurināt importu un raudāt ka nekam citam nav naudas
Kāpēc rakstā par ierēdņu atgriešanu darba vietās, tu piepin klāt privātos. Privāts ir privāts, viņš dara kā uzskata par izdevīgu.