Partija “KPV LV” pavēstīja, ka būtu gatava strādāt Krišjāņa Kariņa (JV) veidotajā valdībā, iekšlietu ministra amatam virzot Aldi Gobzemu, kurš vēl nesen neizturēja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izsniegto uzticības kredītu un pats valdību sastādīt nespēja.
„Zeme, atveries!” tā šo prezidenta izvēli toreiz ne viens vien komentēja sociālajos tīklos, taču atcerēsimies, ka bija arī vairāk nekā 14 000 cilvēku, kas 13. Saeimas vēlēšanās pie Gobzema uzvārda ievilka plusiņu. Kāds tad īsti ir un kā dzīvo iekšlietu ministra kandidāts, izpētījis žurnāls “Kas Jauns”.
Dzimis Kuldīgā, bērnības lielāko daļu nodzīvojis laukos, kur „vajadzēja celties piecos no rīta, vasarā siens jāvāc, jāsapļauj cūkām zāle, trīsreiz dienā jāizslauc govis”. „Tāda bija mana bērnība, un esmu ļoti pateicīgs par tādu bērnību. Tas bija laiks, kas mani iemācīja strādāt. Darbs dara brīnumus,” kādā intervijā atzina Gobzems.
„Es nenāku no ģimenes, kur viss iedots uzreiz. Tāpēc man ir radusies pārliecība, ka cilvēks var sasniegt pilnīgi visu, ko vēlas. Es gribēju būt tāds advokāts, kāds esmu, un – es esmu. Man to neviens neiedeva.” Uz juristiem studēt Aldis devies, jo šķitis, ka „tas ir stilīgi un ka tur varēs daudz nopelnīt”.
„Tā bija mana galvenā motivācija. Man nebija nekādas izpratnes par jurisprudenci. Man vienkārši paveicās, ka tad, kad sāku studēt, sapratu, ka ir lietas, kas mani tajā saista,” tā viņš.
Gobzems arī jau pirms vairākiem gadiem norādīja – viņš nemaz nevēloties kļūt par politiķi, bet grib būt valstsvīrs. Paskaidrojot: „Atšķirība ir ļoti vienkārša. Valstsvīrs ir taisnīgs. Arī tad, kad jāpieņem nepatīkami lēmumi, valstsvīrs ir taisnīgs. Viss pārējais ir detaļas. Valstsvīrs ir tas, aiz kura sabiedrībai nav kauns un nav bail nostāties.”
Tolaik intervijas gan Gobzems vēl sniedza kā viens no jaunās paaudzes advokātiem. Arī viņa runāšanu par iešanu politikā uztvēra ar smīnu vien – sak’, lai jau. Taču tagad Gobzems, cītīgi izmantojot savus trumpjus, vismaz vienam no priekšvēlēšanu solījumiem ir pietuvojies – valdības veidošanu Vējonis viņam uzticēja. Sanākt gan nekas nesanāca.
Politikā parādījās jau pirms desmit gadiem
Ja līdz 2013. gada 21. novembrim par advokāta Alda Gobzema gaitām zināja tikai neliels viņa apkalpoto ļaužu pulciņš, tad pēc Zolitūdes traģēdijas, kurā bojā gāja 54 cilvēki, viņa vārds izskanēja pa visu Latviju un arī kaimiņzemi Lietuvu. Advokāts Gobzems tolaik uzņēmās Zolitūdes traģēdijā cietušo pārstāvja lomu, solot visus aizstāvēt bez maksas.
Par iešanu politikā Aldis prātojis arī pirms 12. Saeimas vēlēšanām, taču tolaik uz kandidēšanu nesaņēmās. Toties jau Zolitūdes notikumu laikā varēja noprast – viņam labi saskan ar aktieri Artusu Kaimiņu, kas gan bija drosmīgāks, izvēlējās kandidēt uz parlamenta krēslu un droši arī Saeimā iesoļoja. Pagājuši četri gadi, un abi tagad uz darbu var soļot plecu pie pleca – kā partijas “KPV LV” redzamākās sejas.
Politikā gan Gobzems bija „roku iesitis” jau iepriekš – 2008. gadā bija partijas “Sabiedrība citai politikai” valdes loceklis. Pēcāk gan no partijas izstājās – advokāta darbam dota priekšroka. Politiskās partijas atbalstījis viņš ir arī finansiāli: ap 5500 latiem savulaik ziedoja “Sabiedrībai citai politikai”, tad 17 000 latu – Einara Repšes “Latvijas attīstībai”, vēl vēlāk 12 000 eiro “Vienotībai”.
Divi balti mersedesi – viens pašam, viens sievai
Savulaik Gobzems bijis Maksātnespējas kontroles dienesta direktors, un tāpēc viņam tolaik nācās iesniegt arī amatpersonas deklarāciju. Tas gan bija tālajā 2005. gadā, un nekā ekstraordināra dokumentos nebija. Par 19 000 latu pirkts dzīvoklis Rīgā, uzkrāti teju 15 000 latu, 10 000 latu parāds, nebija pat ne sava auto.
Tagad, kad bija jāiesniedz līdzīga informācija Centrālajā vēlēšanu komisijā pirms vēlēšanām, varēja noskaidrot, ka nu Gobzemam pieder māja ar zemi Rīgā un 2012. gada izlaiduma automašīna “Mercedes-Benz”, iegādāta 2013. gadā. Un vēl politiķim ir 19 000 eiro lielas parādsaistības. Nav izslēgts, ka radušās tieši pēc šā auto iegādes – “Mercedes-Benz GL 350” viņam tolaik varēja izmaksāt ap 77 000 eiro + PVN. Latvijā šā auto pirmā reģistrācija ir 2012. gada aprīlī, un Gobzems ir spēkrata trešais īpašnieks. 2013. gada 6. jūnijā mersedesu kāds iegādājās no pirmā īpašnieka, bet jau dienu vēlāk auto bija reģistrēts uz trešā īpašnieka – Gobzema – vārda.
Gobzems jau iepriekš klāstīja, ka atteikšoties no vairākām Ministru prezidentam paredzētām privilēģijām, ja šajā amatā tiks, to skaitā arī no dienesta auto. Tātad droši vien turpinās pārvietoties ar savu mersedesu, kura numura zīmi krāšņo viņa iniciāļi.
Pēc Vējoņa paziņojuma, ka Gobzems nominēts premjera amatam, un paša Alda vēstījuma par atteikšanos no dienesta auto, sociālajos tīklos gan „pavisam nejauši” parādījās foto, kur politiķis manāms braucam tramvajā kopā ar parasto tautu.
Ikdienā gan aina ir cita – Gobzems droši stūrē savu balto mersedesu, turklāt tādas pašas krāsas un markas spēkrats ir viņa sievai Kristai. Tikai krietni svaigāka izlaiduma – Latvijā šā “Mercedes-Benz CLA 200” pirmā reģistrācija veikta 2016. gada decembrī. Un arī šai mašīnai ir jau trešais īpašnieks – divi nomainījās vienas dienas laikā, pērn aprīlī.
Ar savu mersedesu Gobzemam gan sanācis arī „pagrēkot” – ir informācija, ka šogad oktobra vidū kādam, kas bijis pie šā auto stūres, sanācis pārsniegt ātrumu par vismaz 11 kilometriem stundā, kā dēļ piespriests 20 eiro sods. Un līdz tā samaksāšanai ir (vai vismaz vēl nesen bija) liegums ar šo auto i tehnisko apskati iziet, i censties to, piemēram, notirgot. Soda punktu gan Gobzemam, pēc CSDD pieejamās informācijas, nav.
Otrā bērna gaidās
Nākamā gada sākumā Aldis un viņa sieva Krista kļūs par vecākiem savam otrajam bērnam. Aldis un Krista par precētu pāri kļuva 2015. gada vasarā, bet 2016. gada janvārī Krista pasaulē laida meitu Adrianu.
Interesanti gan, ka politiķa sievasmātes, kādreizējās VAS “Starptautiskā lidosta Rīga” valdes locekles Rotas Mūrnieces, amatpersonas deklarācijas iesniegumā jau 2009. gada martā meita Krista tika dēvēta uzvārdā Gobzema.
Lai arī kā būtu, 2015. gada 6. jūnijā Torņakalna baznīcā advokāts Aldis, kura vārds pusotru gadu iepriekš bija izskanējis pa visu Latviju pēc uzņemšanās aizstāvēt Zolitūdes traģēdijā cietušos, un viņa iecerētā Krista, tolaik vēl Mūrniece, kāzas svinēja.
Interesanti, ka precības, kurās aicināto viesu vidū bija tikai daži desmiti ļaužu – paši tuvākie radi, draugi un domubiedri –, aizritēja sešu vīru lielas apsardzes komandas uzraudzībā. Vedēju gods tika uzticēts kādai Kristas draudzenei un Alda draugam. Jau dažas stundas pēc laulību ceremonijas Gobzems savu profilu sociālajā tīklā “Facebook” papildināja ar trim foto, kuros redzams kopā ar jauno sievu.
Turklāt viens no tiem bija ļoti intīms, kur jaunlaulātie savu savienību apstiprina ar skūpstu. Šos foto Gobzems parakstījis: „Mīlestība ir gaisma, un manai dzīvei šo gaismu ir piešķīrusi mana sieva Krista. Paldies Andrejam Zavadskim un Jānim Deinatam par foto. Paldies teoloģijas doktoram, mācītājam Linardam Rozentālam par dzīves gudro padomu.”
1. jūlijā – nepilnu mēnesi pēc kāzām – pāris noslēdza laulību līgumu par visas mantas šķirtību. Ierakstīts tajā tika, ka „katrs laulātais var patstāvīgi iegūt, lietot un rīkoties ne vien ar viņam pirms laulības piederējušo mantu, bet arī laulības laikā iegādāto neatkarīgi no otra laulātā. Visa manta, kas ir iegādāta laulības laikā līdz līguma noslēgšanai, tostarp nekustamie īpašumi, kustamā manta (transporta līdzekļi, naudas līdzekļi, kas atrodas kredītiestāžu kontos, u. c.), ir tā laulātā atsevišķā manta, uz kura vārda tā ir reģistrēta.”
Sievasmāte iesaistīta krimināllietā
Par Gobzema sievu gan publiski zināms itin maz – Krista mācījusies Rīgas Ekonomikas augstskolā, gadu pirms kāzām esot strādājusi kādā ar juridiskām lietām saistītā birojā par sekretāri, vēlāk bijusi bez noteiktas nodarbošanās. Krietni zināmāka ir viņas māte – Rota Mūrniece savulaik daudzus gadus bija telekanāla LNT izpilddirektore, bet tad viņas ceļš pa karjeras kāpnēm aizvijās pat līdz ietekmīgajam lidostas “Rīga” valdes locekles amatam.
Skandāliņa dēļ gan Mūrniecei 2009. gadā amatu nācās atstāt – viņa bija iesaistījusies afērā ar apdrošināšanas naudas izkrāpšanu, par šo faktu tika ierosināta krimināllieta. Lietas pamatā bija 2008. gada 18. augustā it kā notikusi auto sadursme, kurā Mūrnieces auto stāvēšanas laikā sabojājusi cita, nezināma automašīna, kas no negadījuma vietas aizbraukusi. Viss jau būtu notušēts, ja vien lietas izvērtēšanā neiesaistītos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Kā atklājās izmeklēšanā, Mūrnieces auto satiksmes negadījumā bija cietis vairākas nedēļas agrāk, vienkārši par to negadījumu nepienācās apdrošināšanas izmaksa. Apdrošināšanas afērā tika iesaistīts kāds starpnieks un vēl arī policists, kurš par 800 latu lielu kukuli apņēmās viltot dokumentus, kā rezultātā Mūrniece tika pie 1754,96 latu apdrošināšanas prēmijas. Kamēr skatīja krimināllietu, Mūrniece ar apdrošinātājiem panāca mierizlīgumu, tamdēļ tika pārtraukta lietas skatīšana sadaļā par krāpšanu un pētīja tikai faktu par kukuļdošanu, ko veikusi valsts amatpersona. Prokuratūra lūdza Mūrniecei, kas savu vainu atzina, piespriest trīs gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Savukārt tiesa lidostas Rīga valdes locekli sākumā sodīja tikai ar astoņu mēnešu cietumsodu, bet pēcāk arī tas tika mīkstināts līdz naudassodam.
Pārkāpis Ētikas kodeksu un izslēgts no advokatūras
Novembra beigās Gobzema vārdu locīja arī viņa bijušie kolēģi – premjera amatam nominētais politiķis tika izslēgts no advokatūras, tā pavēstīja Latvijas Zvērinātu advokātu padome.
Viņš izslēgts pēc sava trešā disciplinārpārkāpuma pēdējo deviņu gadu laikā, savukārt Advokātu ētikas komisija divreiz esot skatījusi Gobzema publisko izteikumu atbilstību advokatūras standartiem.
Padomes paziņojumā norādīts, ka „advokātam bija jāapzinās, ka tā publiskie izteikumi nepaliks nepamanīti un to vērtējums no ētiskās perspektīvas bija neizbēgams”. Paziņojumā arī uzsvērts, ka „nevienam nav tiesību dēvēt kādu personu par noziedznieku, zagli, bandītu vai mafijas locekli, ja šāda apsūdzība nav apstiprināta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu”.
Kā zināms, šogad nogalinātā zvērinātā advokāta Mārtiņa Bunkus ģimenes locekļi vasarā vērsās padomē ar lūgumu uzsākt disciplinārlietu un izslēgt Gobzemu no advokatūras, ņemot vērā viņa „daudzkārt publiski paustos apzinātos melus par nogalināto Bunku”. Tieši Bunkus ģimene savos iesniegumos padomei norādīja – Gobzems daudzkārt un regulāri publiski apgalvojis, ka Bunkus ir „bandīts”, „mafijas loceklis”, „mafijas izpildītājs”.
Gobzems jau apņēmies šo padomes lēmumu pārsūdzēt un paudis viedokli, ka „katram domājošam cilvēkam ir pilnīgi skaidrs”, ka tiekot darīts viss, lai nepieļautu viņa stāšanos valdības vadītāja amatā. „Taču šīs darbības ir aptuveni tādas pašas kā zvirbuļiem, kas aiz loga plēšas savā starpā, kaujas un rāda muskuļus,” pauda Gobzems. Un „tādiem sīkumiem” kā šis padomes lēmums viņš pievēršot tikpat daudz uzmanības, „cik zvirbuļiem”.
Vienmēr jābūt kustībā
Gobzems atklājis – vairāki viņa hobiji saistās ar sportu. Viņš nemēdzot brīvo laiku pavadīt pie televizora. „Man vienmēr vajag būt kustībā. Visu mūžu esmu bijis sportisks. Spēlēts basketbols, futbols, hokejs, esmu nodarbojies ar kaitošanu, peldēšanu, skriešanu, vienvārdsakot – man šķiet, ka nav tāda sporta veida, kuru neesmu vismaz reizi pamēģinājis,” pirms dažiem gadiem klāstīja advokāts, toreiz priecājoties, ka atklājis sev veikbordu.
„Pirmo reizi uz veikborda dēļa uzkāpu kādā brīnišķīgā un saulainā pavasara dienā. Sēdēju, brokastoju un domāju – ko šodien tādu pasākt. Nonācu pie secinājuma, ka nekad neesmu veikojis. Pēc stundas biju uz veikborda dēļa, un nu ar šo sporta veidu nodarbojos regulāri,” pievēršanos veikbordam atminas advokāts un piebilst: „Pārspīlēti būtu teikt, ka veikoju katru dienu, bet tas tiešām notiek ļoti bieži.” Pirms veikborda Aldis bija iemācījies snovot. „Veikbords tomēr ir vasaras hobijs, kas man palīdz atslābināties no ikdienas rutīnas,” tā Aldis, kura iecienītāko sporta veidu lokā esot arī teniss.
Četrkājainie mīluļi
Savulaik krietnu uzmanību izpelnījās Gobzema mīluļi – advokāts nemitējās lepoties ar saviem labradoriem, kas arī palīdzot viņam sevi uzturēt sportiskā formā.
„Kāpēc labradori? Jo šīs šķirnes pārstāvji ir aktīvi, gudri. Gribēju uzreiz vismaz divus suņus, lai viņiem nav garlaicīgi. Labradoriem nepieciešams daudz kustību, viņi piespiež saimnieku vairāk kustēties. To arī darām. No rīta, vakarā vai pa nakti, kad ir laiks, dodamies skriet. Garas pastaigas ar suņiem ir brīnišķīga meditācija. Sestdienas rīts, klusums, mežs vai jūras krasts un padsmit vai pat 20 kilometru pastaiga ar suņiem ir ideāli, lai uzturētu sevi formā. Tādas pastaigas laikā var uzņemt pietiekami daudz enerģijas visai nākamajai nedēļai,” stāstīja Aldis, slavējot savus mīluļus: „Labradori ir vieni no inteliģentākajiem suņiem un pasaulē ir vieni no iecienītākajiem. Man patīk ne tikai gudri cilvēki, bet arī gudri dzīvnieki.”
Izsekošanas trilleris
Šovasar Gobzems sacēla varenu trādirīdi, pavēstot, ka ir vērsies Drošības policijā, lūdzot nodrošināt aizsardzību sev un savai ģimenei, jo tiekot izsekots un viņa māja – novērota.
Aldis skaidroja, ka gar viņa māju regulāri nobraucot vienas un tās pašas automašīnas, kā arī viņa māju novērojot no blakus mājas. Gobzems tolaik stāstīja, ka viņa ģimene novērota laikā, kad pie viņiem viesojušies ciemiņi. Un uzsvēra – dzīvojot itin nomaļā vietā, kur parasti garām braucot tikai kaimiņi.
Tā arī vasarā Gobzems savā “Facebook” profilā ievietoja vairākus video no novērošanas kamerām, kas uzstādītas pie mājas. Video redzams, kā auto piebrauc apgriezties pie mājas vārtiem, un tas Gobzemā izraisījis varenu sašutumu un pat, šķiet, paranoju par to, ka viņš tiek izsekots. Gan vakarā, gan naktī, gan agri no rīta gar māju braukājot viena un tā pati automašīna, lai gan iepriekš nekas tāds nav manīts.
„Katru dienu manu māju novēro,” atzina Gobzems, vienā no video atklājot arī – reiz pie mājas atskanējuši pat šāvieni. Paranoisks gan viņš neesot, bet Drošības policijā ar iesniegumiem solīja vērsties.
Pēc Gobzema video stāstītā un redzamā var secināt, ka viņš mitinās nevis Rīgā, bet Ādažu novadā – Baltezerā. Taču Gobzems savā iesniegumā Centrālajai vēlēšanu komisijai norādījis, ka viņa īpašumā ir zeme un māja Rīgā. Savos video gan premjera amata kandidāts nemitīgi uzsver, ka izsekots tiek tieši paša mājā. Video gan liecina par kaut ko citu – šķiet, ka Gobzems dzīvo Latvijas hokeja zvaigznes Jāņa Sprukta ģimenei piederošā īpašumā. Internetā pieejamā informācija vēsta – 2195 kvadrātmetrus lielo īpašumu, kurā ir 266 kvadrātmetrus plašā māja, var iegādāties par 395 000 eiro. Vai arī īrēt – par 2200 eiro mēnesī. Un, kā noskaidroja “Kas Jauns”, līdz jūnijam māja ir izīrēta.
Bet kas tad īsti dzīvo premjera amata kandidāta Rīgas mājā? Iespējams, tā ir viņa māte Mārīte Strode. Kādā no saviem daudziem “Facebook” video politiķis atklājis – māti, kas ir tuvu pensijas vecumam, uzturot viņš. „Mana mamma mani ir radījusi, viņai ir tiesības no manis saņemt un prasīt attiecīgu atbalstu,” tā Gobzems, atklājot, ka nemaz nezina, vai viņam ir vai nav bankas konts. „Es visus savus ienākumus atdodu ģimenei,” lepni nosaka politiķis un piebilst – viņam ir sieva, kas viņam radījusi bērnu, tāpēc „viss, kas ir mans, viss ir viņas”.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: Jauns.lv