Agrāk solīto 3 miljonu vietā par zemi zem Biķernieku trases trim miljonāriem maksās 8 miljonus – Linkaits nezina, kā šī summa radusies

Valsts atpirks zemi no būvniecības karteļa sarunās iesaistīta uzņēmēja ģimenes firmas. Kāpēc zemi zem Biķernieku trases nevarēja nacionalizēt, atbildīgais ministrs nezinot. Linkaits taisnojas, ka lielā summa, ko maksās Biķernieku trases zemes īpašniekiem, bijis tikai ierēdņu lēmums, vēsta TV3 raidījuma “Nekā personīga” sižets.

Valdība nolēmusi, ka no vairākiem miljonāriem valsts atpirks zemi zem Biķernieku trases Rīgā Mežciemā (Valdība piešķir vairāk nekā 8 miljonus triju Latvijas miljonāru privātīpašumu atpirkšanai Biķernieku sporta kompleksā – Puaro.lv). Summa pārsniedz 8 miljonus. Satiksmes ministrs raidījumam apgalvo, ka tas bijis tikai ierēdņu lēmums, lai gan pats nesen apgalvojis, ka darījumu būtu iespējams noslēgt par krietni mazāku summu.

Arī ierēdņi no savas atbildības atsakās, jo summu noteicis vērtētājs.

Kā noskaidrojis raidījums, ministrija iespēju zemes īpašumu, piemēram, nacionalizēt vai atpirkt par valstij izdevīgāku summu, nemaz nav izskatījusi.

Sešdesmitajos gados Rīgā Biķernieku mežā tapa sacīkšu trase. Būvēšanā piedalījušies arī autosportisti un tobrīd tā bijusi vienīgā Baltijā. 90-tajos daļai no šīs teritorijas uzradās vēsturisko īpašnieku mantinieki, kuriem valsts atdeva zemi 18 hektāru platībā.

Autosportists Andris Štāls, kurš tobrīd bija sporta funkcionārs, atceras, ka tā laika trases priekšniecības kļūda bijusi atteikšanās no sarunām ar zemju īpašniekiem. Ātri vien zeme mainījusi saimniekus.

“Un tad viņi vērsās pie (varbūt uzvārdu nenosaukšu) noziedzīga advokāta, kas ātri par dažiem simtiem latu, kopā ar domubiedru grupu visu to pārpirka. Vairis Brīze, personāžs, kas ļoti tuvu parādās visās šajās lietās. Jaunie saimnieki uzskrūvēja īres griestus. Biķernieku trase tika gatavota maksātnespējai. Brīze kļuva par administratoru, vienlaicīgi savu klientu intereses aizstāvot. Stāvoklis bija ļoti, ļoti, ļoti smags,” raidījumam stāsta autosportists, vēsturisko spēkratu restaurators Andris Štāls.

18 hektāru Biķernieku trases zemes nonāca uzņēmēju Igora Skoka, Gunta Rāvja un Andra Putāna rokās.

Dažādām metodēm gadiem tika šantažēti trases apsaimniekotāji, ierobežojot tur būvniecību un sacensību norisi.

Miljonāriem pieder zeme, kas stiepjas gar trasi. Uz tās atrodas arī daļa no tribīnēm, ko šo gadu laikā nav izdevies atjaunot. Trasei noteikts nacionālās sporta bāzes statuss un tas paglābis no miljonāru plāniem te būvēt mājas. Vairākas reizes viņi pieprasījuši sporta bāzes statusu atcelt, bet tas nav noticis. Trase nodota Ceļus Satiksmes drošības direkcijai, kurai vairākus gadus nav izdevies vienoties par zemes atgūšanu.

CSDD nolīgti vērtētāji aplēsuši, ka īpašuma cena varētu būt ap 3,9 miljoniem eiro. Miljonāri tam nepiekrīt.

2019.gadā valdība pieņēma lēmumu zemi atpirkt. Satiksmes ministrs solīja, ka ir iespējami dažādi scenāriji. “Tas droši vien būs tirdzniecības objekts, tirgošanās objekts. Pašlaik vēl grūti pateikt, kāda būs galīgā cena, jo pēc valdības oficiālā lēmuma tiks sākts vērtēšanas process. Un tad piedāvāsim to cenu, kas valstij liksies izdevīga, un skatīsimies, kāda būs reakcija,” Tālis Linkaits, satiksmes ministrs (Jaunā konservatīvā partija) teica 2020.gada janvārī.

Vairāk kā 8 miljoni eiro – tā ir summa, ko valsts gatavojas maksāt trim miljonāriem, kuriem pieder zeme zem Biķernieku trases Mežciemā.

Pirms divām nedēļām valdība vienojās, ka Biķernieku trases zemju atpirkšana valstij izmaksās pat vairāk nekā divas reizes dārgāk nekā solīts iepriekš. Izvēlēta sarežģīta shēma, kā tas notiks. Sākumā naudu izmaksās no budžeta sadaļas, kas domāta neparedzētiem gadījumiem. Pēc tam budžetā šīs naudas vietā ieskaitīs CSDD pēdējo divu gadu ieņemtās dividendes.

Jau nākamajā dienā pēc lēmuma Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Ina Šteinbuka rakstīja Saeimas budžeta komisijai un finanšu ministram Jānim Reiram vēstuli, kurā izteica bažas par steigu un veidu, kā tas noticis.

Kāpēc miljonāriem agrāk solīto 3 miljonu vietā valsts gatavojas maksāt vairāk nekā 8 miljonus, Satiksmes ministrs pateikt nevarot, jo lēmumu pieņēmuši ierēdņi.

Ar valdības lēmumu uzņēmējs Igors Skoks un ar Gunta Rāvja ģimeni saistītā SIA “Grif 28” katrs saņems 3 miljonus 246 tūkstošus eiro. SIA “Resursi”, kas pieder Andrim Putānam, kā arī Mārtiņam Brīzem un Uldim Brīzem – vairāk kā pusotra miljona eiro. Vēl kopumā 17 tūkstoši tiks samaksāti par uz zemes augošajiem kokiem.

Guntis Rāvis, kura vārds saistīts ar tā saucamo būvnieku karteļa lietu, savu firmu, kam pieder daļa no Biķernieku trases, to nodevis dēlam. Uzņēmums reģistrēts adresē, kur atrodas arhitektu birojs – tas esot telpu nomnieks. Par tām atbildīgā esot kāda Ramona. Uzņēmumu reģistrā firmas “Grif 28” īpašniekos un valdē atrodama Ramona Burtniece, kura pēc preses ziņām savulaik bijusi uzņēmēja Rāvja draudzene. Viņa raidījumam lietu komentēt nevēlējās. Igors Skoks apgalvoja, ka ar darījumu esot neapmierināts.

Zemju vērtējumu Satiksmes ministrijas uzdevumā veikusi kompānija SIA Grant Thornton Baltic.

Tas izmaksājis vairāk nekā 10 tūkstoši eiro (10 890 EUR). Ministrijā apstiprina, ka nav izskatīti citi rīcības varianti, kā tikai noteikt zemes tirgus vērtību un censties vienoties par to ar īpašniekiem. Nav apsvērta arī iespēja zemi sabiedrības interesēs nacionalizēt. To būtu iespējams izdarīt ar Saeimas balsojumu, ja īpašnieki darījumam nepiekristu.

Starp citu, no nākamā gada arī mainās likumdošana, kas būtiski mainīs darījumus, kas saistīti ar dalīto īpašumu. Šo likumu potenciāla ietekme uz Biķernieku trases lietu neesot ņemta vērā. Ministrija tikai vadījusies no vērtētāju piedāvātās summas un tā, lai tiktu ievērots likums par zemes atsavināšanu. Valsts sekretāre apstiprina, ka īpašnieki pretenzijas pret piedāvāto summu neesot cēluši.

“Tas viss tika nopirkts par kapeikām. Un tagad nopelnīta liela nauda. Ceru, ka tā nauda nedos viņiem laimi,” saka Andris Štāls.

Uz jautājumu, vai 8 miljoni šķiet adekvāta summa par to un vai varbūt vajadzēja valstij vienkārši to zemi pārņemt, Štāls atbild: “Ja būtu iespējams, to būtu darījuši. Jo tajā brīdī, kad es no tā visa atgāju, mēs jau vēl ar CSDD cilvēkiem runājām, ka vajadzētu mēģināt tomēr nacionalizēt un pārņemt. Es saprotu, ka bija ļoti, ļoti gudri sastādīti visi šie līgumi. Ļoti gudri viss izdarīts, ka nebija citas iespējas. Mēs vēl mēģinājām skraidīt pa Latviju, piedāvāt citas zemes vietā maiņai, lai tā mēģinātu kaut ko nopirkt, kaut ko izdarīt. Tas viss tika noraidīts, jo svarīgi jau tā lokācija un dārgā vieta” .

Starp citu, Linkaita partijas biedra Jāņa Bordāna vadītā Tieslietu ministrija vairākkārt iebildusi tam, ka Satiksmes ministrijas gatavotie dokumenti par plāniem zemes atpirkt ilgu laiku bijuši ar ierobežotu pieejamību. Satiksmes ministrija to skaidroja ar datu aizsardzību. Gala lēmums par valdības pieņemto lēmumu zemes pirkt vēl jāpieņem Saeimai. Tuvāko nedēļu laikā par to plānots runāt parlamenta budžeta komisijā.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: TV3