PĒTERIS APINIS
3. jūlijs ir starptautiskā diena bez plastmasas maisiņiem. 2026. gada tēma ir „Atbrīvoties no vienreizlietojamās plastmasas: ceļā uz ilgtspējīgu nākotni”, mudinot iedzīvotājus izmantot atkārtoti lietojamus maisiņus un ikdienā izdarīt apzinātas izvēles. Šodien visi pieliksim nedaudz papildu pūļu, lai palīdzētu saglabāt mūsu vidi.
Organizācija “Zero Waste Europe” 2009. gadā iedibināja Starptautisko dienu bez plastmasas maisiņiem. Pēdējos gados šī diena ir kļuvusi par daļu no kustības “Break Free From Plastic”. Šī kampaņa apvieno starptautisku kustību, kuras dalībnieki cīnās pret plastmasas piesārņojumu. Līdz 2020. gadam kustība ir izaugusi līdz gandrīz 6500 indivīdiem un vairāk nekā 2400 organizācijām. Šo rindu autors pārstāv globālo “Greenpeace” organizāciju, kura ir viena no šīs iniciatīvas organizatorēm, bet ar radikālāku pieeju globālā piesārņojuma jautājumā.
Platmasas maisiņi ir milzīga problēma mūsu planētai. Plastmasas maisiņus lielākoties bieži izmanto vienreiz, pēc tam izmet, tie veicina augsnes, ūdens un okeānu piesārņojumu. Katru gadu cilvēce saražo 5 triljonus plastmasas maisiņu. Katru minūti visā pasaulē tiek izmantots 1 miljons plastmasas maisiņu. Vidēji cilvēks plastmasas maisiņu izmanto 25 minūtes. No maisiņiem katru gadu okeānā nonāk 8 miljoni tonnu plastmasas, kas kaitē zivīm un savvaļas dzīvniekiem. Plastmasas maisiņa sadalīšanās ilgst no 100 līdz 500 gadiem.Kad plastmasa nonāk barības ķēdē, tā nonāk arī cilvēka kuņģa-zarnu traktā, kā mikroplastmasa vai nanoplastmasa nonāk asinsritē un visos cilvēka orgānos, ļoti kaitējots cilvēka veselībai. Plastmasas maisiņi katru gadu nogalina vismaz 100 000 jūras dzīvnieku – jūras putnu, bruņurupuču, delfīnu, roņu un pat ledus lāču.
Plastmasa ir visur – gaisā, ko elpojam, ūdenī, ko dzeram, pārtikā, ko ēdam, un apģērbā, ko valkājam. Katru nedēļu mēs uzņemam mikroplastmasu apjomā, kas atbilst aptuveni vienai kredītkartei. Daudzas plastmasā esošās ķīmiskās vielas ir saistītas ar nopietnām veselības problēmām, piemēram, endokrīnās sistēmas traucējumiem, insulīna rezistencei, reproduktīvās sistēmas vājumam un vēzim.
Plastmasas maisiņi tiek slikti savākti, pārlieku maz nonāk specializētos plastmasas atkritumu konteineros un minimāli tiek pārstrādāti.
Šis ir brīdis paaudzē, kad tiek piedāvāta iespēja apturēt plastmasas piesārņojumu un aizsargāt mūsu veselību, tiesības, kopienas, bioloģisko daudzveidību un klimatu. Nedrīkstam to izniekot. 127 valstis šādā vai citā veidā regulē plastmasas maisiņu lietošanu. Šie noteikumi ietver plastmasas maisiņu pakāpenisku izņemšanu no aprites, kā arī stimulus atkārtoti lietojamu maisiņu izmantošanai. Vienreizlietojamie plastmasas maisiņi ir aizliegti Mehiko, Lozandželosā, Sanfancisko, Porlendā, Sietlā un vēl citās pasaules pilsētās.
“Greenpeace” un citas organizācijas šobrīd sākušas kampaņu ”plastic Free July”. Šo rindu autors līdz ar simtiem citu ļaužu plašajā pasaulē ir uznēmies mēnesi ilgu izaicinājumu –izvairīties no vienreizlietojamā plastmasas. Šajā akcijā piedalās vairāk nekā 170 miljoni cilvēku, un tas skaidri liecina, ka cilvēki ir motivēti izvairīties no plastmasas un meklēt alternatīvas. Neskatoties uz visiem centieniem, lielākajai daļai cilvēku ir ārkārtīgi grūti izvairīties no plastmasas izstrādājumiem un iepakojumiem, tāpēc mums ir jāmaina sistēma. Tas nozīmē, ka ir jāmudina valdības reizi par visām reizēm izbeigt plastmasas ēru.
Kāda ir starptautiskās dienas bez plastmasas maisiņiem nozīme un ieguvumi? Pirmkārt, tā ir vides aizsardzība, jo pat izvairoties no piesārņojuma vienu dienu gadā, mēs palīdzam mazināt plastmasas piesārņojumu okeānos, upēs un atkritumu poligonos. Ietekme uz savvaļas dzīvnieku aizsardzību saka – ja mēs vienu dienu izvairāmies no plastmasas maisiņu lietošanas, vismaz 500 bruņurupuču, roņu un pingvīnu paliks dzīvi. Nozīmīga ir arī ietekme uz klimatu, jo plastmasas ražošanas samazināšana mazina atkarību no fosilā kurināmā, ko izmanto plastmasas ražošanā.
Gan “Plastmasas brīvajā jūlijā”, gan 3. jūlijā kā dienā bez plastmasas maisiņiem mēs pieprasām rīcību no uzņēmumiem un valdībām. Mums ir nepieciešams, lai uzņēmumi pakāpeniski atteiktos no vienreizlietojamās plastmasas, pārtrauktu izmantot kaitīgas ķīmiskās vielas un ieviestu pieejamas atkārtotas lietošanas un atkārtotas pildīšanas sistēmas. Uzņēmumi visā Kanādā un pasaulē atbalsta šīs pārmaiņas, taču lielākajiem plastmasas piesārņotājiem joprojām ir nepieciešams vislielākais spiediens. „Coca-Cola”, kas gadā ražo vairāk nekā 110 miljardus plastmasas pudeļu un ir galvenais vides piesārņotājs ar zīmola plastmasu, nesen atteicās no mērķa līdz 2030. gadam palielināt atkārtoti lietojamo iepakojumu īpatsvaru līdz 25 % no uzņēmuma apgrozījuma. Savukārt citi lielie globālie zīmoli ir apstājušies un pat atkāpušies no savām saistībām, kas jau sākotnēji bija vājas.
Mums ir risinājums plastmasas piesārņojuma problēmai: jāaizver plastmasas krāns un jāpaātrina pāreja uz veselīgāku, uz atkārtotu izmantošanu balstītu nākotni.
Ko tad es aicinu visus Latvijas iedzīvotājus 3. jūlijā?
Pirmkārt, nelietosim plastmasas maisiņus nemaz. Šo rindu autors mēdz iepirkties ar savu, Brīvdabas muzejā no amatniekiem pirktu grozu. Šāds grozs man ietaupa vēlmi pēc maisiņiem, neļauj iepirkties pārmēru, kā arī neliek iegūt svešus mikrobus no veikala ratiņiem un groziņiem.
Saglabājiet savus plastmasas maisiņus un izmetiet tos tajos šķirotās atkritumu tvertnēs, kas paredzēti plastmasai. Iepērkoties lietojiet atkārtoti lietojamus maisiņus. Informējiet arī citus par plastmasas maisiņu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Piedalieties vai rīkojiet vietējās vides sakopšanas akcijas parkos, pie upēm vai pludmalēs.
Izlasiet ne tikai manu stāstu, bet arī citu informāciju par plastmasu. Noskatieties dokumentālo filmu par vienreizlietojamajiem plastmasas izstrādājumiem A Plastic Ocean.
Starptautiskā diena bez plastmasas maisiņiem ir vairāk nekā simboliska diena – tā ir globāls aicinājums rīkoties, lai samazinātu vienreizlietojamo plastmasu un ieviestu ilgtspējīgas prakses. Sākot no individuāliem soļiem, piemēram, atkārtoti lietojamu maisiņu izmantošanas (manu priekšlikumu – grozu uz lielveikalu!), līdz kopienas iniciatīvām, piemēram, vides sakopšanas akcijām un izpratnes veicināšanas kampaņām, ikviens var dot savu ieguldījumu veselīgākai planētai. Atzīmējot šo dienu ar plakātiem, runām un citātiem, mēs godinām vides saglabāšanas nozīmi un veidojam ilgtspējīgus ieradumus, kas nāk par labu mūsu planētai. Padarīsim katru dienu bez plastmasas, sākot ar šo 2026. gada 3. jūliju!