Nils Sakss: Tas arī ir islāms

Tā sakrita, ka tieši šodien sēžu bibliotēkā, vākdams materiālus rakstam par islāma un kristīgās rietumu pasaules attiecībām. Paralēli sekoju jums visiem, kas arī izmisīgi grib saprast – kas te vispār notiek? Kas te tālāk būs? Un kā uz to reaģēt, raksta Nils Sakss savā profilā sociālajā tīklā Facebook.

Viena lieta ir cilvēciskā traģēdija – neko vairāk kā pabūt uz brīdi klusumā – domās vai lūgšanā – tur vairs nevar padarīt. Bet vismaz to var. Vienīgais veids, kā stāties pretim brutālai, vardarbīgai, trulai necilvēcībai, ir nepazaudēt savu cilvēcību. Un varbūt to pat drusku stiprināt.

Otra lieta, protams, ir – kā mums uz to skatīties? Tiešām nezinu, kādās smalkās islāma universitātēs ir studējuši tie neskaitāmie Korāna interpreti, kas šobrīd kā apmāti atkārto: “Tam ar islāmu nav nekāda sakara! Tie ir barbariski teroristi, kas ir apkaunojums ikvienam normālam islāmticīgajam. Islāmu nedrīkst jaukt ar terorismu! Reliģija ir reliģija, bet terorisms ir kaut kas pavisam cits!” Kas šiem cilvēkiem ir devis tiesības un zināšanas uzņemties islāma interpretāciju? Izšķirt: kurš ir pareizais islāma praktizēšanas veids, un kas – terorisms.

Brīdis skarbai patiesībai. Tas, kas notika Parīzē, ir islāms. Jā, tas nav vienīgais islāma izpausmes veids. Jā, ir daudzas mierpilnas islāma tradīcijas. Bet, jā – arī tā var izpausties islāms. Turklāt, tas nav nekāds ekstrēms, eksotisks islāma atzars, bet drīzāk klasiska tradīcija. Kā ikvienā lielā reliģijā, arī islāmā ir neskaitāmi atzari, kas neļauj runāt par kādu vienu viedu, kā saprast šo reliģiju. Islāmam ir apcerīgi jutekliskas formas, kā sūfiji. Un ir nežēlīgi burta kalpi, kā vahābisti. Turklāt, islāma pasaulē tieši sūfiji tiek uzskatīti par margināļiem, kas visu pārpratuši. Islāmu tā vēsturiskajā un teoloģiskajā kontekstā ir daudz ierastāk interpretēt šādā – vardarbīgi fundamentālā veidā, nekā rietumnieciski saprotamajā, mierīgajā un “komercializētajā” formā. Atšķirībā no kristietības, islāms savā dzimšanā ir politiska reliģija, un diezgan agresīva. Ja kristietība ir jaunava Marija, tad islāms ir alfa tēviņš. Nekādā gadījumā nesaku, ka tas ir kas slikts. Tā vienkārši ir.

Kāpēc man šķita svarīgi to atzīmēt? Es neredzu iespēju, kā jēgpilni runāt par terorisma draudiem Eiropā, ja neņemam vērā šo uzbrucēju realitāti un reliģisko kontekstu. Saucot viņus par brutāliem teroristiem, mēs viņus iztēlojam kā apmātus barbarus, kas rīkojas kaut kādos neracionālos, dzīvnieciskos veidos. Pret to nav iespējams cīnīties. Ja nu vienīgi ar līdzīgām metodēm – šaut viņus nost lielos vairumos Afganistānā, Irākā un visur citur, kā mēs to jau līdz šim esam darījuši. Diezgan neveiksmīga taktika, manuprāt.

Otrs veids – saprast, kas vispār ir šie cilvēki. Tas nozīmē saprast islāmu un iemeslus, kādēļ terorisms kļuvis par pieņemamu islāma prakses veidu. Ne visiem islāma praktizētājiem, bet pietiekami daudziem. Realitātes noliegšana vēl nekad nevienam nav palīdzējusi. Veids, kā cīnīties ar draudu, ir nostāties tam pretī un atzīt to visā tajā, kas tas patiesībā ir.

Notikušais Parīzē ir islāms. Teroristi ir islāma praktizētāji. Tas būs jāatzīst. Un tikai tad varēs sākt domāt, ko mums ar to visu darīt. Ja, protams, par to vēlas domāt.

Izsaki savu viedokli komentāros un seko mums Facebook un Twitter!