Eiropā arvien aktīvāk tiek diskutēts par pensiju sistēmu reformām, jo sabiedrības novecošanās rada aizvien lielāku slogu valstu sociālajām sistēmām. Viens no iespējamajiem risinājumiem ir pensionēšanās vecuma paaugstināšana līdz 70 gadiem, to sasaistot ar iedzīvotāju paredzamo dzīves ilgumu, vēsta Lietuvas medijs “tv3.lt”.
Piemēram, Vācija apsver iespēju nākotnē paaugstināt valsts noteikto pensionēšanās vecumu līdz 70 gadiem. Šādu priekšlikumu izstrādājusi valdības izveidota pensiju komisija.
Komisijas plāni paredz pensionēšanās vecumu palielināt pakāpeniski – aptuveni reizi desmit gados. Ja iecere tiks īstenota, izmaiņas varētu turpināties līdz pat 2092. gadam.
Vienlaikus tiek apsvērta iespēja pensionēšanās vecumu tieši sasaistīt ar iedzīvotāju paredzamo dzīves ilgumu. Tas nozīmētu, ka, pieaugot dzīves ilgumam, cilvēkiem būtu jāstrādā ilgāk.
Šādu izmaiņu nepieciešamību nosaka demogrāfiskās tendences. Vācijas sabiedrība strauji noveco, turklāt katru gadu darba tirgu pamet aptuveni par 400 000 cilvēku vairāk, nekā tajā ienāk. Tas samazina strādājošo skaitu un palielina spiedienu uz pensiju sistēmu.
Eksperti norāda, ka pensionēšanās vecuma sasaistīšana ar paredzamo dzīves ilgumu varētu būt loģisks un ilgtspējīgs risinājums. Vienlaikus viņi brīdina, ka nepieciešamo reformu atlikšana nākotnē var radīt vēl būtiskākas un straujākas pārmaiņas.
Sabiedrības novecošanās problēma kļūst aktuāla ne tikai Vācijā, bet arī Lietuvā un Latvijā, kur līdz ar iedzīvotāju novecošanos pieaug diskusijas par pensiju sistēmas ilgtspēju ilgtermiņā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Un tagad atceramies mūsu ekspertus, kuri pie celšanas līdz 65 gadiem kvieca, ka “augstāk nu točna nebūs”.Kā arī padomājam, cik vērtīga būs šodien krātā nauda, ja pēc 20 gadiem hroniski trūks darbaspēka – reāli lietojami roboti joprojām ir fantastu un politiķu murgos