Demogrāfijas krīze Latvijā jau gadiem ir viena no smagākajām Eiropas Savienībā, taču diskusijas par tās cēloņiem parasti svārstās starp divām galējībām – vieni uzsver ekonomisko drošību, citi apgalvo, ka bērnu skaitu nauda būtiski neietekmē. Ekonomists Jānis Hermanis ierakstā “X” aktualizējis vēl vienu aspektu – Latvijas valsts izdevumu līmeni ģimenēm ar bērniem.
Hermanis norāda, ka demogrāfija nav tikai naudas jautājums, tomēr finansējumam ir nozīme. Viņa publicētais grafiks, kas balstīts COFOG jeb valdības izdevumu klasifikācijas datos, rāda, ka
Latvija ģimeņu un bērnu atbalstam ilgstoši atvēlējusi mazāku daļu no iekšzemes kopprodukta (IKP) nekā kaimiņvalstis un Eiropas Savienības vidējais rādītājs, liecina J.Hermaņa publicētā diagramma.
Pēc 2024. gada datiem Latvija ģimeņu un bērnu atbalstam atvēlējusi aptuveni 1,4% no IKP, kamēr Igaunijā šis rādītājs sasniedzis aptuveni 2,3%, Lietuvā – 1,8%, bet ES vidēji – ap 1,9% no IKP. Tas nozīmē, ka starpība starp Latviju un ES vidējo līmeni ir aptuveni pusprocentpunkts no IKP.
Ilgstoša tendence, nevis īslaicīga novirze
Grafiks rāda, ka Latvija atpaliek nevis vienu vai divus gadus, bet gandrīz visu pēdējo ceturtdaļgadsimtu. Īpaši izteikts kritums redzams pēc 2010. gada, kad ekonomiskās krīzes laikā īstenotā fiskālā konsolidācija būtiski samazināja sociālos izdevumus.
Lai gan atsevišķi ģimenes atbalsta instrumenti – bērna kopšanas pabalsti, ģimenes valsts pabalsta reforma, nodokļu atvieglojumi un citi pasākumi – gadu gaitā ir palielināti, kopējais valsts atbalsta apjoms pret ekonomikas lielumu joprojām saglabājies zemāks nekā vairākumā ES valstu.
Vai vairāk naudas nozīmē vairāk bērnu?
Eksperti gan norāda, ka tieša sakarība starp pabalstu apmēru un dzimstības pieaugumu nav viennozīmīga. Ziemeļvalstu pieredze liecina, ka nozīme ir ne tikai pabalstu lielumam, bet arī plašākai ģimenes politikai – pieejamiem bērnudārziem, elastīgam darba tirgum, mājokļu pieejamībai un stabilitātes sajūtai.
Tomēr starptautiskie pētījumi rāda, ka pietiekams un prognozējams finansiālais atbalsts var mazināt ekonomiskos šķēršļus bērnu radīšanai un palīdz ģimenēm pieņemt lēmumu par otro vai trešo bērnu. Tāpēc valsts izdevumu līmenis tiek uzskatīts par vienu no būtiskiem demogrāfijas politikas indikatoriem.
Demogrāfiskās sekas kļūst arvien redzamākas
Latvija jau ilgstoši saskaras ar vienu no zemākajiem dzimstības līmeņiem Eiropā. Turklāt iedzīvotāju skaita samazināšanos pastiprina sabiedrības novecošanās un emigrācijas sekas. Pēc starptautiskajiem datiem Latvijā kopējais dzimstības koeficients pēdējos gados svārstās ap 1,3-1,4 bērniem vienai sievietei, kas ir būtiski zem paaudžu nomaiņai nepieciešamā līmeņa – 2,1.
Ekonomista Jāņa Hermaņa publicētais salīdzinājums tādējādi aktualizē ne tikai diskusiju par pabalstu apmēru, bet arī plašāku jautājumu – vai Latvija demogrāfiju patiešām ir pasludinājusi par prioritāti arī budžeta sadalē.
Ja starpība starp Latvijas un ES vidējo līmeni tiešām sasniedz aptuveni 0,5% no IKP, tad naudas izteiksmē tas būtu vairāki simti miljonu eiro gadā. Jautājums ir, vai valsts ir gatava šādu summu novirzīt ģimeņu atbalstam un vai bez šādas investīcijas demogrāfijas lejupslīdi vispār būs iespējams apturēt.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Edža tūlīt dzemdēs…
Ja paskatās ilgtermiņa statistiku, dzimstības kritums rietumos sākās aptuveni 1958-60 gados.Tieši tai laikā, kad sāka rūpnieciski ražot modernās pretapaugļošanās tabletes.Plus vēl pēckara urbanizācija ar sekojošu iedzīvotāju aizplūšanu uz pilsētām.Tā ka mūsdienās bērni ir tiem, kuri tiešām grib audzināt bērnus, un tas dzimstības cipars parāda reālo lietu kārtību.
Tā tas izskatās.
Vīriešiem kuri paši spēj nopelnīt, kuriem nevajag pabalstus, problēma ir izvirtība. Nav iespējams atrast sievieti ar kuru varētu veidot ģimeni. Visas zināmās kuras 25-30 gados nav precētas ir ar prostitūtu pagātni – ir piekopušas vienas nakts sakarus, vai arī attiecībās vīriešus mainījušas kā zeķes. Nevienam normālam vīrietim tāda nav vajadzīga. Tagad tik daudz pazīstami jauni vīrieši dzīvo vieni, jo augstāka izglītība, augstāki ienākumi, savs mājoklis, jo grūtāk atrast līdzvērtīgu sievieti ar kuru veidot ģimeni. Vīrieti sievietes vērtē pēc tā ko vīrietis ir sasniedzis, bet vīrieši sievietes vērtē pēc tā cik zemu sieviete ir nokritusi. Jo vairāk gultās pabijusi jo zemāk… lasīt vēl »
interesanti, ar ko tās palaistuves guļ, ja ne ar pelnīt spējīgajiem vīriešiem???precēt nevainīgu, bet pats ar 100 vērtu pieredzi. fu!
Ukrainas korumpantiem Latvija sūta 0,25 % no IKP !
labāk Ukrainai nekā oligarhiem kabatā vai vēl kādu nevienam nevajadzīgu bērnu baru saražot. ar 4 dienā nepietiek, vajag vismaz 6 izņemt no ģimenes, būsim pasaules rekordisti
Ja jau ģimeņu lielumu noteiktu valsts piešķirtais finansējums, tad āfrikā būtu viens bērns ģimenēs. Bet prakse rāda pretējo. Bērnu skaitu vairāk diktē tradīcijas, izglītības līmenis (jo zemāks jo labāk) utml.
Salīdzini, cik dienas Āfrikā vīrietim jāstrādā lai uzceltu māla būdu priekš ģimenes un cik gadus Latvijā ģimenes māja jābūvē, cik gadus jāatmaksā hipotēka? Lai dzimtu bērni vajadzīgs mājoklis. Šeit katram strādājošam vīrietim ir jāpabaro tik daudz parazīti ka bērnus nevar atļauties. Tik daudz parazīti savairojušies ka hosts jeb saimnieks nespēj vairoties. Bioloģijā tas nozīmē ka saimnieks aiziet bojā ar visiem parazītiem. Eiropā tas nozīmē ka sabrauks imigranti tie baros parazītus. Esmu dzirdējis ka imigrantu otrā paaudze arī vairs nevairojas. Eiropā bojā aizies Eiropas balto cilvēku civilizācija.
Jā.Būvniecība mūsdienās ir nenormāli dārga, ja skatās proporcionāli pirktspējai.
Visas valstis, kur par feminismu nav dzirdēts – bērni ir pa pilnam. Parasts mazais divu istabu vai trīs istabu dzīvoklīts nav dārgs. Lai audzinātu bērnus – pietiek. Jo kādreiz visi kaut kā izauga un nenomira. Tagad ir tās prasības īpaši sievietēm – oi lai audzinātu bērnu ir jābūt mājai pierīgā, vīram jāpelna kā minimums patdsmit T utt. Nu neiestāstīsiet ka problēma ir naudā, problēma ir attieksmē un tajā, ka cilvēki ir izlaisti un izlepuši.
katru dienu no ģimenēm izņem vidēji 4 bērnus, jums vajag vairāk – jau tā viņus nav kur likt, pie origo drīz vietu pietrūks, uz vilcienu nevar cauri tikt tam baram.
Par ko tās ģimenes balsoja?
Šo valdību jau nekādi Pūķini vai Madūras neievēl.