Kamēr Iekšlietu ministrija lepni publisko atskaiti, ka Latvija būtiski stiprinājusi gatavību krīzēm – ieviesta šūnu apraides agrīnās brīdināšanas sistēma, atklāti katastrofu pārvaldības centri un patvertņu attīstībai piesaistīti desmitiem miljonu eiro, Latgales pierobežā realitāte izrādījusies daudz skarbāka: iedzīvotāji vakar saņēma šūnu apraides brīdinājumus telefonos par apdraudējumu, bet lielākais vairums nesaprata, ko darīt tālāk – nogaidīt vannas istabā, slēpties pagrabā vai skriet meklēt patvertni.
Pēdējās dienās vairāku Latgales novadu – Rēzeknes, Ludzas, Krāslavas, Balvu un Alūksnes – iedzīvotāji vairākkārt saņēma šūnu apraides paziņojumus par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu. LTV Ziņu dienests vēstīja, ka pašvaldības jau sākušas izstrādāt īpašus rīcības algoritmus, jo šādi trauksmes signāli austrumu pierobežā kļūst arvien biežāki. Taču sociālajos tīklos un komentāru sadaļās ziņu portālos dominē nevis drošības sajūta, bet apjukums.
“Telefons naktī sāka kliegt tā, ka visi pamodās, bet ko darīt tālāk – neviens nezina,” raksta kāda Ludzas novada iedzīvotāja. Citi komentētāji norāda, ka cilvēki meklējuši informāciju internetā, zvanījuši radiem vai vienkārši turpinājuši ikdienu, jo nav ne skaidru instrukciju, ne pieejamu patvertņu. Portāls 112.lv no lielās apmeklētības “uzkārās”, kas radīja vēl lielāku apjukumu.
Daudzi atzīst, ka teorētiski zina par pagrabiem vai pašvaldību norādītām vietām, kur paslēpties, tomēr reālā situācijā tomēr nav skaidrs, kur tieši atrodas tuvākā patvertne, vai tā vispār ir atvērta, cik ātri tur nokļūt un ko darīt, ja brīdinājums pienāk naktī.
Daļa iedzīvotāju arī kritizē pašas sistēmas darbību. Sociālajā tīklā X izskan sūdzības, ka paziņojumi dažiem pienākuši ar aizkavēšanos vai jau pēc incidenta. “Cilvēki saņem ziņu pēc notikuma, tas ir, pēc dronu nokrišanas,” rakstīja kāda apdraudētā reģiona iedzīvotāja.
Tikmēr valsts amatpersonas uzsver, ka šūnu apraide ir moderns un efektīvs agrīnās brīdināšanas instruments, kas Latvijā darbojas kopš 2025. gada 1. jūlija. Sistēma paredzēta, lai ārkārtas situācijās ātri sasniegtu iedzīvotājus konkrētās teritorijās.
Tomēr Latgales pierobežā notiekošais izgaismo plašāku problēmu – tehnoloģiskais brīdinājums pats par sevi vēl nenozīmē iedzīvotāju gatavību krīzei. Bailes rodas galvenokārt tāpēc, ka cilvēki nesaprot, ko darīt.
Vairāki komentētāji ironizē, ka “telefons paziņo par briesmām, bet neviens nepaskaidro, kur cilvēkam palikt”. Citi norāda, ka trūkst praktisku civilās aizsardzības mācību tieši iedzīvotājiem, nevis tikai pašvaldību amatpersonām.
Otrdien apdraudējums bija spēkā gandrīz piecas stundas un ietekmēja iedzīvotāju plānus – skolās mācības tika pārceltas uz attālināto režīmu, bet “Pasažieru vilciens” pirmo reizi drošības apsvērumu dēļ uz vairākām stundām atlika reisus apdraudētajās teritorijās.
Tas raisa neērtu jautājumu: vai Latvijā šobrīd patiešām pieliek pūles, uzlabojot civilās aizsardzības algoritmus un iedzīvotāju apmācību rīcībai krīzes situācijās, vai arī tiek uzlabots tikai trauksmes paziņojumu mehānisms?
Jo brīdinājums telefonā pats par sevi vēl nav drošība.
Arī trešdien – otro dienu pēc kārtas – brīdina par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu Latgalē.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Cilvēki mūsdienās paliek aizvien stulbāki. Neesot skaidru instrukciju ko darīt, tāpēc neesot jēgas no tā brīdinājuma. Tak ieslēdz pats savas smadzenes arī! Labāk tak ir tomēr zināt par apdraudējumu nekā nezināt.
Beigsies ar to, ka ik pēc 6 stundām skanošos bļāvienus telefonā neviens vairs neuztvers nopietni.