Pāriet uz saturu

Interneta žurnāls

Karš

Briti Igaunijā izvietojuši trieciena dronus, kas spēj sasniegt mērķus vairāk nekā 250 kilometru attālumā

Igaunijā dislocētās britu vienības bruņojumā ir nonākuši “Nyan” vienreizlietojamie trieciena droni, kuru lidojuma attālums pārsniedz 250 kilometrus. Kā 9. oktobrī vēsta “Postimees”, šīs sistēmas paplašina sabiedroto iespējas veikt precīzus triecienus lielā attālumā un ir daļa no plašākas britu spēku modernizācijas. Droni Igaunijā nogādāti jau pavasarī un izmantoti militārajās mācībās.

Jauna iespēja sasniegt pretinieku lielā attālumā

Britu armijas pārstāve Melisa Terija izdevumam skaidro, ka “Nyan” papildina armijas attīstīto spēju veikt triecienus pretinieka teritorijas dziļumā. Tā uzdevums ir paplašināt komandieru rīcībā esošo uguns atbalsta līdzekļu klāstu, dodot vēl vienu iespēju iedarboties uz attāliem mērķiem.

Dronus uz Igauniju atveda mācību “Spring Storm” laikā. Dažādu sabiedroto vienību vienlaicīgā klātbūtne ļāva pārbaudīt, kā jauno sistēmu iekļaut daudznacionālu spēku darbībā divīzijas līmenī. Tātad mācībās bija jāvērtē arī tās sadarbība ar pārējo militāro struktūru – mērķu noteikšanu, uzdevumu plānošanu un digitālajām uguns vadības sistēmām.

Precīzu Igaunijā izmantoto “Nyan” sistēmu skaitu briti neatklāj, pamatojot to ar operāciju drošības apsvērumiem. Terija uzsver, ka to izvietošana stiprina Lielbritānijas ieguldījumu NATO atturēšanā un aizsardzībā.

Vienam uzdevumam paredzēts reaktīvais drons

“Nyan” pieder pie tā dēvētajām “One Way Effector” sistēmām – bezpilota lidaparātiem, kas paredzēti vienreizējai izmantošanai. Terijas skaidrojumā tas ir ar savu dzinēju aprīkots bezpilota lidaparāts, kas veic vienu uzdevumu pa iepriekš plānotu, neballistisku trajektoriju. Armija to raksturo kā salīdzinoši pieejamu līdzekli precīzas iedarbības nodrošināšanai lielākā attālumā.

Dronu izstrādājis “BAE Systems” uzņēmums “Callen-Lenz”. Tā spārnu vēziens ir 2,9 metri, maksimālā pacelšanās masa pārsniedz 75 kilogramus, bet lietderīgā krava ir mazāka par 20 kilogramiem. Lidaparātu darbina gāzturbīnas dzinējs, un tā palaišanai izmanto pneimatisko katapultu.

Ražotājs norāda aptuveni 220 kilometru stundā kreisēšanas ātrumu. Savukārt vairāk nekā 250 kilometru lidojuma attālums ir atkarīgs no degvielas daudzuma un konkrētā uzdevuma lidojuma profila. Šie nosacījumi ir būtiski, vērtējot sistēmas iespējas: publiskotais attālums nav garantija vienādam sniegumam jebkuros apstākļos.

Britu armija “Nyan” palaišanai izmanto arī Igaunijā ražotas iekārtas – “Ely PL80” un “Threod CATA BT”. Tādējādi britu dronu ieviešana ietver sadarbību ar Igaunijas aizsardzības industriju.

Drons kā daļa no kopējas kaujas sistēmas

“Postimees” publikācijā uzsvērta iespēja “Nyan” savienot ar uzdevumu plānošanas un komandvadības sistēmām. Tas ļauj dronu izmantot plašākā militārajā tīklā un saskaņot tā darbību ar citiem spēku elementiem.

Papildu informācijā “BAE Systems” norāda, ka platformai ir modulāra uzbūve, kas ļauj to pilnveidot ekspluatācijas laikā. Uzņēmums arī deklarē spēju darboties vidē, kur nav pieejami globālās satelītnavigācijas sistēmas signāli. Līdztekus triecieniem ražotājs min iespējamu izmantošanu mānekļa lomā, lai izraisītu pretinieka pretgaisa aizsardzības un elektroniskās karadarbības līdzekļu reakciju, kā arī pretdronu apmācībā.

Britu spēki gatavojas pārejai uz mobilāku vienību

Dronu ieviešana iekļaujas Igaunijas un Lielbritānijas aizsardzības sadarbības plānā, kas Tallinā parakstīts 2026. gada 16. jūlijā. Tas paredz būtiski mainīt britu kontingenta sastāvu un darbības principus.

Līdzšinējās kaujas grupas bruņojumā bija arī “Challenger 2” tanki un “Warrior” kājnieku kaujas mašīnas. Saskaņā ar Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas paziņojumu no 2027. gada aprīļa paredzēta pāreja uz mobilu vienību cīņai pret pretinieka bruņutehniku. Tās rīcībā būs mobili transportlīdzekļi, moderni ieroči un droni, un tās uzbūve pielāgota Igaunijas operāciju videi.

Britu karavīru skaitu plānots palielināt no aptuveni 800 līdz 1200. Vienību paredzēts iekļaut britu armijas izlūkošanas un triecienu koncepcijā, kas sasaista informācijas iegūšanu ar spēju iedarboties uz konstatētajiem mērķiem. Jaunā koncepcija balstīta Ukrainas kara pieredzē un kopīgā militārā analīzē. Londonas vērtējumā mobilāka vienība varēs ātrāk izvērsties, izkliedēties un reaģēt uz apdraudējumu, vienlaikus uzlabojot izdzīvošanas iespējas mūsdienu novērošanas un precīzo triecienu apstākļos.

Pastiprinājumu sagatavošana un izmēģinājumi jūrā

Igaunijas Aizsardzības ministrija norāda, ka sadarbības plāns ietver arī tālās darbības triecienu spēju attīstīšanu, pieredzes apmaiņu un britu sistēmu izvietošanu valstī. Jau 2026. gadā paredzēts sākt iepriekšēju tehnikas un munīcijas krājumu izvietošanu, lai krīzes gadījumā britu papildspēki varētu iesaistīties ātrāk. Lielbritānijā augstā gatavībā tiks uzturēta vesela brigāde Igaunijas pastiprināšanai.

“Nyan” izmēģināts arī jūrā. Britu Karaliskā flote 3. jūlijā paziņoja par tā palaišanu no eksperimentālā kuģa “XV Patrick Blackett” pie Anglijas dienvidu krastiem. Dronu sekmīgi palaida un vadīja lidojumā, kuģim atrodoties kustībā. Izmēģinājumos kopā strādāja flotes, armijas un gaisa spēku pārstāvji.

Šie testi ir daļa no projekta “Vantage”, ar kuru briti pārbauda vienreizlietojamu trieciena dronu izmantošanu jūrā. Flote norāda, ka rezultāti rada pamatu turpmākiem izmēģinājumiem un iespējamai ieviešanai tās sastāvā. Savukārt Igaunijā “Nyan” jau ir izmantots sabiedroto mācībās, pārbaudot tā vietu kopējā aizsardzības sistēmā.

Tēmas

Dalies ar rakstu

Vēl par tēmu

Skatīt vairāk

Lasītākie raksti

Skatīt vairāk

Komentāri (17)

17 komentāri
Kārtot
Jaunākie
Vecākie Visvairāk balsu
Andris no Liepājas
16 d. atpakaļ

Vai BAE systems uztaisija tos savus “projektus”?
Nu visus tos tur…
Uztaisija vai nē?

Kurrata
16 d. atpakaļ

Tad jau Igaunija ir leğitīms Krievijas mērķis ?

turlais
16 d. atpakaļ

Ubagi. Tagad droni 2000 iet. 500 km stundā. Edgaram pizdec

dūre
16 d. atpakaļ

Vai Putlera Valdai mitekli sasniegs?

Andris no Liepājas
16 d. atpakaļ
Atbilde uz  dūre

Taču nē. Tur ieprogrammēta Pļūtķina aizsardzība.

Andris no Liepājas
17 d. atpakaļ

Būtu labāk izgudrojuši pirdienu kolektoru. Lai to sasodīto CO2 nelaiž atmosfērā.

Warfare
17 d. atpakaļ

Traks vai? Pirdiens satur CH4 jeb metānu, nevis oglekļa dioksīdu.

Andris no Liepājas
17 d. atpakaļ
Atbilde uz  Warfare

Ak jā…
Pag, ak tāpēc tās govis gribēja iznīcināt?
Govis pirž metānu, bet Eiropa maksā par Krievijas gāzi. Nu tak uzkabina govei pirdienu kolektoru un kurina turbīni!
Tik tagad nevaru atcerēties par to CO2. Kas tas bij pa kašķi….

Nīlzirgs
17 d. atpakaļ

Bija avīzē bilde ar uzkrāšanas baloniem govīm pie pakaļas.

Andris no Liepājas
16 d. atpakaļ
Atbilde uz  Nīlzirgs

Man nau naudas avīzēm. Priekš kartupeļu mizām man pietiek ar budžeta apmaksāto “Katram Liepājniekam” reklāmas “bukletu”.

Warfare
16 d. atpakaļ

Daži uzskata, ka CO2 izmesi veicina sasilšanu. Te domas dalās. Pirmkārt, CO2 nepieciešams augiem, kuri savukārt ģenerē skābekli. Otrkārt, pētījumos tak noskaidroja, ka tad, kad bij tas ledus laikmets, CO2 atmosfērā bija VAIRĀK nekā tagad. Tā ka lapu kaudzi sētā var dedzināt droši, planētai pofig… ;-)

Jefiņš
17 d. atpakaļ
Atbilde uz  Warfare

Tikai jāpiešauj uguns un salūts gatavs

Andris no Liepājas
17 d. atpakaļ
Atbilde uz  Jefiņš

Nu var jau būt, bet 90-tajos man nekas tāc neienācā prātā, jo virs goves ir sienaugša.
Nekad nebij aizdedzinājis, 10 gadi turpāmās.

Andris no Liepājas
16 d. atpakaļ
Atbilde uz  Jefiņš

Oij nē! Salūts jāpērk no izgudrotāja-izgatavotāja – Ķīnas. Pa miljoniem.

Warfare
16 d. atpakaļ

Tā jau ir, būs grūti tās govis pacelt gaisā. Esot gan tagad tādi speciāli droni ievainoto evakuēšanai, tak govs stipri smagāka. Pie kam tās NE TIKAI pirž!

Andris no Liepājas
16 d. atpakaļ
Atbilde uz  Warfare

Nu es nez, man gove ir pirduse sejā, es esu slaucis govi, man gove ir uzkāpuse uz kājs. Nau jau tik smaga. Ja saņemās pa diviem – gove pārvietojas, aš pat pirms dzemdībām.
Es gan negribu stumt viņai pakaļā kolektoru. bet nu ja vajag…

Warfare
16 d. atpakaļ

Redz, pakaļā stūmēju mums šeit pietiekami, tikai viņi nestumj kolektorus. Un NE govīm… Sīkāka informācija dabūjama ārlietu ministrijā un TV. ;-)

Dalīties ar rakstu