Karš pietuvojies NATO valstu krastiem

Dronu uzbrukumi tirdzniecības kuģiem Melnajā jūrā arvien tiešāk skar NATO dalībvalstu drošību. Oktobrī pie Bulgārijas un Rumānijas krastiem uzbrukumos nogrimuši kuģi, izcēlušies ugunsgrēki un pazuduši jūrnieki. Bulgārija lūgusi sabiedroto militāru atbalstu, bet Rumānijas iznīcinātāji jau notriekuši tās gaisa telpā ielidojušus dronus, vēsta The Sofia Globe

Uzbrukumi kuģiem pie Bulgārijas un Rumānijas

Viens no smagākajiem incidentiem notika 13. oktobrī pie Bulgārijas krastiem, kad pēc drona trieciena nogrima ar Gvinejas-Bisavas karogu kuģojošais kravas kuģis “HS Dignity”. Vienpadsmit jūrnieki pazuda bez vēsts. Tajā pašā naktī uzbrukumā cieta arī ar Maltas karogu reģistrētais “Chelsea-3”, taču visus 15 tā apkalpes locekļus izdevās izglābt. Pēc šiem notikumiem Bulgārija izsauca Krievijas vēstnieci, ziņo Reuters.

Savukārt 15. oktobrī tika ziņots par ugunsgrēku ķīmisko kravu tankkuģī “Wine Trader”, kas ar Sanmarīno karogu bija devies no Tunisijas uz Rumāniju. Kuģis cieta aptuveni 13 jūras jūdzes uz dienvidaustrumiem no Sulinas. Piecus apkalpes locekļus izglāba, bet septiņi tobrīd bija pazuduši.

Uzbrukumā cieta arī ar Komoru Salu karogu kuģojošais tankkuģis “Yara J”, kura apkalpe bija drošībā. Kā vēstīja “Reuters”, viens no abiem tankkuģiem atradās Rumānijas teritoriālajos ūdeņos, bet otrs — tieši aiz to robežas. Abi bija noenkurojušies netālu no Sulinas kanāla ieejas Donavā – Ukrainas eksportam nozīmīga transporta ceļa.

Aizdomas par Krievijas atbildību

“The Guardian” citētais jūras drošības uzņēmums “Ambrey” aptuveni 80% uzbrukumu piedēvē Krievijas spēkiem un norāda uz uzbrukumu ģeogrāfiskā tvēruma paplašināšanos. vēsta The Guardian.

Bulgārijas valdība sākotnēji izvairījās tieši apsūdzēt Maskavu. Premjerministrs Rumens Radevs atzina, ka uzbrukumu sekas ir izdevīgas Krievijai, taču norādīja uz pierādījumu trūkumu. Krievijas vēstniece Eleonora Mitrofanova savukārt apgalvoja, ka viņai nav informācijas no Krievijas Aizsardzības ministrijas, un pieļāva trešās puses provokāciju.

Eiropas Savienības līderu nostāja bija stingrāka. Pēc 15. un 16. oktobra sanāksmes pieņemtajos Eiropadomes secinājumos atbildība par uzbrukumiem civilajiem kuģiem Melnajā jūrā piedēvēta Krievijai. ES līderi uzsvēra, ka triecieni Ukrainas lauksaimniecības infrastruktūrai, ostām, eksporta objektiem un kuģiem apdraud pārtikas piegādes, īpaši Āfrikas, Āzijas un Tuvo Austrumu valstīm.

Apdraudēts arī NATO valstu graudu eksports

Uzbrukumu ekonomiskās sekas jau izjūt Bulgārija. Tās Nacionālās graudkopju asociācijas priekšsēdētājs Ilija Prodanovs 16. oktobrī Bulgārijas televīzijā pavēstīja, ka daļa kuģu atteikušies ierasties valsts ostās pēc graudu kravām. Citi aizkavējuši ierašanos un nogaida Melnās jūras dienvidu daļā.

Pēc Prodanova teiktā, Bulgārijai jāeksportē aptuveni pieci miljoni tonnu kviešu. Ja kuģu satiksme neatjaunosies ierastajā apjomā, valsts var zaudēt noieta tirgus un sastapties ar lieliem nepārdotās ražas uzkrājumiem. Viņš arī brīdināja par pretējām cenu tendencēm: starptautiskajā tirgū piegāžu traucējumi var sadārdzināt kviešus, savukārt reģionā cenas var kristies, jo produkciju neizdodas izvest.

Pietiekami jaudīgas alternatīvas pašlaik trūkstot arī uz sauszemes – dzelzceļa savienojumi ar Grieķijas ostām nespēj nodrošināt nepieciešamo pārvadājumu apjomu.

Vienlaikus situācija dažādās ostās atšķiras. Graudu tirgus konsultants Čezars George aģentūrai AP norādīja, ka uzbrukumi pagaidām nav negatīvi ietekmējuši tirdzniecību Rumānijas Konstancas ostā. Galvenās bažas radot augošās apdrošināšanas izmaksas un risks, ka nopietns incidents varētu notikt pašā ostā vai tās tuvumā.

Bulgārija prasa atbalstu, Rumānija notriec dronus

Bulgārija oficiāli lūgusi NATO izvietot kaujas lidmašīnas un pretdronu sistēmas. Aizsardzības ministrs Dimitars Stojanovs 16. oktobrī paziņoja, ka pieprasījums nosūtīts alianses ģenerālsekretāram un sabiedroto spēku augstākajam komandierim Eiropā.

Divas dienas vēlāk ministrs jau pavēstīja, ka Bulgārijā gaidāma citas NATO dalībvalsts militārās aviācijas klātbūtne. Viņš arī norādīja uz gatavošanos kopīgai Bulgārijas, Rumānijas un Turcijas aizsardzības ministru sanāksmei, lai vienotos par turpmāko rīcību.

Rumānijā draudu novēršanai jau izmantoti iznīcinātāji. Valsts Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka 17. oktobrī divas F-16 lidmašīnas virs Rumānijas teritoriālajiem ūdeņiem notrieca divus dronus, kuri bija ielidojuši tās gaisa telpā.

NATO līguma 4. pants dalībvalstīm ļauj pieprasīt konsultācijas, ja tās uzskata, ka apdraudēta to drošība, teritoriālā integritāte vai politiskā neatkarība. Šādas konsultācijas var novest pie kopīgiem aizsardzības pasākumiem. Latvija kopā ar vairākām citām sabiedrotajām valstīm šo mehānismu izmantoja 2022. gada februārī pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Avots: “The Guardian”, papildināts ar “Reuters”, AP, “The Sofia Globe” un oficiālo avotu informāciju.