Krievijas īstenotās hibrīdoperācijas Eiropā neesot jāuztver kā savstarpēji nesaistītu incidentu virkne – tās varētu būt mērķtiecīgi mēģinājumi pārbaudīt NATO spēju aizsargāt austrumu flangu un vienoti reaģēt uz apdraudējumu. Šādu riska vērtējumu paudusi bijusī Lietuvas aizsardzības ministre, pašreizējā Seima deputāte Dovile Šakaliene.
Intervijā Lietuvas sabiedriskajam medijam LRT politiķe norādījusi uz pieciem NATO darbības posmiem, kurus Krievija, viņas vērtējumā, cenšas pārbaudīt, vājināt vai traucēt.
Pirmais mērķis esot sabiedroto spēku pastiprināšana un militārā mobilitāte. Incidenti ostās, lidostās un militāro objektu tuvumā varot palīdzēt noskaidrot, cik ātri un droši NATO spēj pārvietot karavīrus un tehniku uz Baltijas valstīm.
Otrais pārbaudījumu virziens esot NATO kodolatturēšanas un vispārējās militārās atturēšanas spējas. Šakaliene ar to saista dronu parādīšanos pie militārajām bāzēm un stratēģiski nozīmīgiem objektiem. Šādi incidenti varot tikt izmantoti, lai pētītu objektu apsardzi, reakcijas ātrumu un iespējamās ievainojamības.
Trešā joma ir komandvadība un situācijas pārraudzība. Zemūdens kabeļu bojājumi, kiberuzbrukumi un citas iejaukšanās sakaru sistēmās var apgrūtināt informācijas apmaiņu un lēmumu koordinēšanu starp sabiedrotajiem.
Ceturtā pārbaudāmā joma, pēc Šakalienes teiktā, ir enerģētiskā noturība un politiskā griba. Te ietilpst apdraudējumi elektroenerģijas sistēmām, gāzes termināļiem, cauruļvadiem un citai kritiskajai infrastruktūrai.
Savukārt piektais mērķis esot NATO vienotas reakcijas pārbaude. Ja sabiedrotie uz dronu, sabotāžas vai citiem hibrīdincidentiem atbild tikai atsevišķu valstu līmenī, Krievija varot secināt, cik tālu iespējams virzīties, neizraisot koordinētu alianses atbildi.
Šakaliene uzsvērusi, ka Krievijas mērķis neesot tikai Lietuva. Atsevišķas NATO valstis un objekti drīzāk esot daļa no plašākas sistēmas, kurā tiek pārbaudīta alianses kolektīvās aizsardzības darbība.
Bijušās ministres ieskatā bīstamība pieaug un nākotnē iespējams arī incidents ar cilvēku upuriem. Tādā gadījumā būtisks pārbaudījums būtu tas, vai sabiedrotie spēj ātri noskaidrot vainīgo, vienoties par notikušā attiecināšanu uz Krieviju un kopīgi īstenot atbildes pasākumus.
Vienlaikus jāuzsver, ka Šakalienes teiktais ir politiķes un drošības ekspertu riska vērtējums, nevis Lietuvas izlūkdienestu paziņojums par atklātu konkrēta uzbrukuma plānu. Arī viņas nosauktās piecas jomas nav oficiāls NATO pamatfunkciju iedalījums, bet gan analītisks skaidrojums par iespējamiem Krievijas hibrīdoperāciju mērķiem.
NATO savos oficiālajos dokumentos atzīst, ka Krievija pret sabiedrotajiem izmanto sabotāžu, kiberuzbrukumus, elektroniskos traucējumus, dezinformāciju un citas hibrīdmetodes. Tomēr katrs incidents un tā smagums tiek vērtēts atsevišķi. Nozīmīgs hibrīduzbrukums var kļūt par pamatu NATO līguma 5. panta piemērošanai, taču tas nenotiek automātiski – lēmums būtu jāpieņem sabiedrotajiem, izvērtējot konkrētos apstākļus.
LRT diskusijā izskanēja arī kritika par Lietuvas amatpersonu komunikāciju. Militārais eksperts Darjus Antanaitis atzina, ka iespējamie Krievijas hibrīdapdraudējumi nav jauna parādība, tomēr sabiedrība par tiem ir jāinformē mierīgi un vienlaikus jāskaidro, ko valsts un NATO dara risku mazināšanai.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!