Latvijas Sabiedriskais medijs atzinis, ka Latvijas Radio ziņu segums krīzes laikā nebija apmierinošs. Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis nolēmis atkāpties.
Naktī uz 23. augustu Latviju skāra spēcīgākā vasaras vētra pēdējo gadu laikā, kuras dēļ tūkstošiem iedzīvotāju valstī palika bez elektrības un sakaru iespējām. Pēc vētras iedzīvotāji plašu kritiku par nepietiekamu informācijas nodrošināšanu krīzes laikā veltīja Latvijas Sabiedriskajam medijam (LSM), kad radio daudziem cilvēkiem bija vienīgais pieejamais informācijas avots.
LSM publiski norādījis, ka apzinās pieļautās kļūdas. “Svētdien radio bija vienīgais informācijas avots tūkstošiem iedzīvotāju, kuri sagaidīja daudz plašāku aktuālās situācijas izklāstu. Mēs to apzināmies un atvainojamies ikvienam klausītājam,” norādījusi LSM valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ieva Aile.
Tāpat LSM ziņo, ka pēc notikušā no amata izlēmis atkāpties Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis. Daļa radio darbinieku par šādu lēmumu gan pauduši sašutumu, norādot, ka Lībietis zināmā mērā kļuvis par situācijas grēkāzi, un sava atbildība notikušajā būtu jāatzīst arī LSM galvenajai redaktorei Anitai Braunai.
LSM norāda, ka pēc vētras LSM operatīvi sasauca krīzes vadības grupas tikšanos, kurā izvērtēja visu Sabiedriskā medija platformu darbu. Lai gan sakaru traucējumu dēļ arī daļa darbinieku bija palikuši bez saziņas iespējām, LSM norāda, ka medijam izdevās īsā laikā mobilizēt papildu resursus un nodrošināt aktuālās informācijas apriti dažādās platformās. Vienlaikus secināts, ka turpmāk jāuzlabo savstarpējā komunikācija, koordinācija un gatavība dažādiem krīzes scenārijiem, īpašu uzmanību pievēršot radio lomai, jo šādos apstākļos tas var kļūt par vienīgo informācijas avotu iedzīvotājiem.
LSM līdz 26. augustam jāiesniedz darbības izvērtējums
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) pirmdien pieprasījusi LSM līdz 26. augustam iesniegt izvērtējumu par darbības nepārtrauktības nodrošināšanu un sabiedriskā pasūtījuma izpildi aizvadītās nedēļas nogales vētras, lietavu un to seku likvidēšanas laikā. Padomē skaidro, ka SEPLP uzdevums LSM dots tās kompetences ietvaros un atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumam, kas nosaka, ka padome uzrauga sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību, kontrolējot tās atbilstību likumā noteiktajiem darbības pamatprincipiem, programmu un pakalpojumu atbilstību sabiedriskajam pasūtījumam un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību apstiprinātajam budžetam.
Līdz 26. augustam LSM jāsniedz informācija par darbības nepārtrauktības nodrošināšanu un sabiedriskā pasūtījuma izpildi vētras, lietavu un to seku likvidēšanas laikā, kā arī par izdarītajiem secinājumiem un nepieciešamajiem resursiem un izmaiņām turpmākā sabiedriskā pasūtījuma plānošanā. “Tas jādara arī, it īpaši ņemot vērā, ka vētras postījumu dēļ valstī atsevišķās teritorijās bija novērojami būtiski sakaru traucējumi, kas ietvēra ne vien elektrības, bet arī mobilo telefonu saziņas pakalpojumu ierobežotu vai pilnībā pārtrauktu pieejamību,” teikts SEPLP paziņojumā.
Jāpiemin, ka Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) pēc postošās vētras norādīja, ka Latvijai jāmaina pieeja komunikācijai krīzes situācijās, lielāku lomu piešķirot radio, kas arī elektroapgādes un sakaru traucējumu laikā varētu būt viens no galvenajiem informācijas avotiem. Viņas ieskatā vētra atklājusi nepilnības pašreizējā informācijas izplatīšanas sistēmā, jo daļa iedzīvotāju krīzes laikā nevarēja saņemt paziņojumus, kas galvenokārt tika izplatīti digitālajos kanālos.
Mieriņa uzsvēra, ka ar aicinājumiem sabiedrībai vien būt gatavai krīzēm nepietiekot – valstij jānodrošina augstāks gatavības līmenis. Viņa aicināja izvērtēt arī kritiskās infrastruktūras, tostarp sakaru uzņēmumu, gatavību ilgstošiem traucējumiem, kā arī atgādinājusi par nepieciešamību atrisināt jautājumu par tā dēvētajiem krīzes veikaliem, kas ārkārtas situācijās nodrošinātu iedzīvotājiem pirmās nepieciešamības preces un pamatpakalpojumus.
Avots: Jauns.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!