Aizvadītā vētra Latvijā kļuva ne tikai par dabas stihijas, bet arī par valsts krīzes gatavības pārbaudījumu. Smagāko nastu atkal iznesa ugunsdzēsēji glābēji, kamēr sabiedriskais radio brīdī, kad daudziem iedzīvotājiem tas bija vienīgais pieejamais informācijas avots, nepārgāja operatīvas krīzes apraides režīmā. Savukārt Krīzes vadības centra vadītājs galveno pārmetumu veltījis pašiem iedzīvotājiem – viņi neesot pietiekami sagatavojušies.
Naktī uz 23. augustu Latviju skāra spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada. Tā prasīja viena cilvēka dzīvību, medicīniskā palīdzība bija nepieciešama 14 cilvēkiem, bet glābšanas darbu laikā traumas guva divi ugunsdzēsēji glābēji. Vētras kulminācijā elektroapgāde bija pārtraukta aptuveni 277 000 klientu, daudzviet nedarbojās mobilie sakari, veikali, degvielas uzpildes stacijas un ūdensapgāde. Līdz pirmdienas rītam glābēji bija saņēmuši jau gandrīz 2400 pieteikumu par vētras nodarītajiem postījumiem.
Glābēji atbrīvoja ceļus, zāģēja simtiem nogāztu koku, palīdzēja iesprostotiem cilvēkiem un vienlaikus nodrošināja darbu ārkārtas režīmā. Papildu ekipāžas bija jāveido vairākās pilsētās, bet 112 zvanu apstrādei darbā izsauca papildu dispečerus.
Šo darbu veic cilvēki, kuru pamatalga joprojām ir grūti samērojama ar atbildību un risku. VUGD aktuālajos darba piedāvājumos kvalificētam ugunsdzēsējam glābējam norādīta mēnešalga no 1104 līdz 1159 eiro pirms nodokļiem, autovadītājam – līdz 1236 eiro. Lai gan pēdējos gados atalgojums ir atsevišķi paaugstināts, tas neatceļ ilgstošo problēmu – valsts cilvēkiem, kuri nelaimē glābj dzīvības un atjauno satiksmi, joprojām piedāvā salīdzinoši pieticīgu pamatalgu.
Vētra izgaismoja arī nopietnu krīzes komunikācijas problēmu. Valsts izdotajā 72 stundu bukletā iedzīvotājiem ieteikts iegādāties portatīvo radioaparātu, bet apdraudējuma laikā – ieslēgt radio un sekot turpmākiem paziņojumiem. Bukletā pat īpaši norādīts, ka krīzes gadījumā radio un televīzijas stacijas turpinās darbu.
Taču Latvijas Radio 1 vētras laikā saglabāja ierasto raidījumu režīmu: īsi ziņu izlaidumi mijās ar mūziku, radioteātri un iepriekš sagatavotiem raidījumiem. Atsevišķi ziņu izlaidumi neaizstāj regulāri atkārtotu operatīvo informāciju par slēgtiem ceļiem, elektroapgādes situāciju, ūdens pieejamību un dienestu norādījumiem, kas bija ļoti nepieciešami iedzīvotājiem brīdī, kad nebija ne mobilo sakaru, ne interneta, kur varētu gūt šādu informāciju.
Savukārt Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle paziņoja, ka iedzīvotāji varējuši vētrai sagatavoties labāk. Viņš atgādināja par ūdens un pārtikas krājumiem, ģeneratoriem un ar baterijām darbināmiem radioaparātiem. Vienlaikus Zīle atzina, ka secinājumi jāizdara arī valstij un pašvaldībām, jo iedzīvotāju apziņošana dažādās vietās bijusi nevienmērīga.
Prasīt no cilvēkiem gatavību pirmajām 72 stundām ir pamatoti. Taču tikpat pamatoti ir sagaidīt, lai valsts nodrošinātu savlaicīgu informāciju, sabiedriskais radio krīzes brīdī pildītu tam paredzēto funkciju un glābēji par savu darbu saņemtu riskam un atbildībai atbilstošu atalgojumu. Gatavība krīzei nevar būt tikai iedzīvotāju pienākums.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!